piektdiena, 2012. gada 13. aprīlis

taurentiņi... tūkstošiem... skaisti taurentiņi


Čauuuuuuuuuuu ;)
Esmu ceļa jūties J) beidzot mani koferi ir salikti un sasvērti... tikai nezinu cik tas pasākums būs izdevies precīzs... jo man bija superīgi svari... redzēs kā būs... 
 

Bet vismaz nojautai, tāpat man ir mazliet par daudz bagāža, bet es atliku lietas, ko ja nu, kas varēšu atvadīties, tikai žel, ka tā būs laba ruma pudele un mani mīļie kokosa sviesti... bet vecu mantu man vairs nav ko atstāt... viss paliek te- Mcleod Ganj... krāmējot koferus nācās atvadīties arī no manām bungām....bet es tās nodevu ļoti labam īpašniekam- manam Reiki skolotājam, domāju, ka meža iemītnieki novērtēs šos ritmus J savas mīļās latviešu grāmatas atstāju kafejnīcas plauktos, ar cerību, ka tā būs zīme citiem latviešiem J
Vispār tas ir aprīnojami, kā viens cilcēks var aizkrāmēt 46kg (kas man liekas ir 50) koferus... un neaizmirsīsim par rokas bagāžu... tai noteikti ir vairāk par atļautajiem kg, bet lielāka cerība, ka tā netiks svērta ;)

Vispār ir labi veikt tādu tīrīšanu, un tiešām izvērtēt lietas, ko tad beigās tajās somās saliek ;) gan jau iztikšu bez kāda vecu zeķu pāra :D būs iemesls/nepieciešamība nopirkt jaunas :D

Pēdējā ziņā rakstīju par vasaras lietu... pēc tam tas vis izvērsās totālā murgā... bija negaiss/ vētra... pat pēc visa te piedzīvotā, varu pateikt, ka šim nekas nestāvēja blakus... naktī pamodos no nenormāla trokšņa... jo pa visu garo balkonu vienk.lidoja plastmasas krēsli... krusa likās, ka ielauzīs jumtu... nu un pats par sevi pērkons/zibens... es biju ļoti, ļoti nobijusies, un man pat bija doma iet pie savas kaimiņienes, tikai bija bail iziet no istabas... vēl ielikšu pēdējo Indijas galeriju... tad sapratīsiet, kāpēc ir vērts baidīties no zibens- te lielākajai daļai māju koki atrodas iebūvēti, jo likums neļauj tos nozāģēt... arī elektrība turpat vien ir... nu tā k.kā...
Bet kas man bija vakardien par skaistu dienu, es nekad mūžā neesmu redzējusi tik daudz taureņus... tiešām tūkstoši... tikai kamera nefiksēja... bet es nezinu no kurienes un kurp viņi lidoja... bet tiešām tūkstoši dzelteni tauriņi... un viņi man lika aizdomāties, ka laikam tie katrs ir kāda mana mazā atmiņa no Indijas... tās bija manas atmiņas, kas dzeltenā krāsā laidelējās.... cik skaisti... es rakstu un man zosāda ir uzmetusies (vispār šodien ļoti izteiktas emocijas- arī zosāda ik pa brīdim :D )
Rakstos par negaisu un tauriņiem, es gribu Jums parādīt to kontrastu, viss mans Indijas laiks ir viens liels kontrasts... balts pret melnu... u.t.t. 
Tagad sēžu uz somām, mans autobuss pēc mazāk kā 2h izbrauc no McLeod Ganj...uz Deli... tur būšu agri no rīta pēc 12h... tad ar taxi uz Delhi lidostu, un tur es būšu kādas 20 stundas ;) labā ziņa ir tā, ka man ir sava pieredze ar brīvā laika pavadīšanu lidostās :D un man būs arī nets līdzi, ceru, ka būs kur ielikt datora kontaktu, jo bez elektrības mans dators nestrādā ;) mana lidmašīna paceļas gaisā sestdienas naktī, jeb svētdienas agrā rītā plkst.4:00... un mājās es būšu jau svētdien 11:30 J

Tā, kā Jūs esiet kopā ar mani izdzīvojuši visu, visu šo laiku, rakstījuši man vēstules un labus vārdus... likuši komentārus, īpaši paldies Mārim un Violai, jo ne visiem pietika pacietības, lai tos nopublicētu (izrādās, ka sarežģīti šajā vietnē)... tieši tāpēc gribu Jums pašiem pirmajiem pateikt 2 manus noslēpumus:
  1. Paralēli visām aktivitātēm un citām mācībām... es katru rītu cēlos vēl agrāk, jo no sākuma trenējos un pēc tam mācījos arī programmā jogas skolotājs! UN es to pabeidzu J esmu ļoti, ļoti priecīga... protams, ka vēl ir tāls ceļš ejams... tāpat, kā ajūrvēdā... bet galvenais jau ir pamats... ja viss ir pareizi, pēc tam ir viegli... kā jebkur citur!!!
  2. Jūs jau saprotiet, ka es esmu crazy...un man nav miera... visus brīvos brīžus, kad redzējāt mani skaipā vai draugos, es paralēli taisīju savu mini māja lapu... man vispār dzīvē ir neizsakāmi paveicies, un gribu pateikt paldies Gintam Lapiņam, manam bijušajam kolēģim no Rīgas Viļņiem par logo un jauno vizītkaršu dizainu (šīs lietas ir procesā, bet izmantoju iespēju pateikt paldies) un Laurai Ozoliņai, manai mīļajai Eiropas Hītu radio  kolēģei, kas rediģē manus tekstus, arī šis pasākums vēl ir procesā, bet viss notiek.
Mājas lapa, vēl ir izstrādē 2 sadaļas: individuālās programmas un dažādi raksti... pārējais ir gatavs! Neesiet bargi, jo viss tiks uzlabots un apdeitots... bet vismaz pagaidām manu meistarojumu variet skatīt www.bandere.jimdo.com  adrese muļķīga pagaidām, jo tā ir bezmaksas mājas lapa- bet viss ar laiku ;)
Bučas Jums, un vēlreiz paldies Jums!  
 

Un turiet par mani īkšķus šī mājupceļa laikā!!! Iespējams, ka rīt man atkal būs iedvesma pastāstīt par Indiešu kalniņiem :D manu autobusa piedzīvojumu!!!! 




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru