stāsts par ķieģeļiem...

Hei, draugi,

Šajā brīnišķīgajā vakarā J ceru, ka Jūsu noskaņojums ir lielisks, jo ir taču pirmdiena J un tik daudz lietas, ir iespējamas šonedēļ, ir brīnišķīgi saprast, ka mēs esam dzīvi, ka mums ir sava ikdiena, savas rūpes savi prieki un visaptveroša mīlestība, ko sastopam ikvienā mazā lietā, ja vien esam atvērti un gatavi saņemt šos mazos- pārsteidzošos ikdienas notikumus!

Man šodien bija patiesi brīnišķīga reiki pieredze, ko vēlos dalīt ar visu Latviju, ar visu pasauli, ar visu dzīvo, ar visu, visu... visumu J arī laiks arā- vienk.skaists... neko pielikt neko atņemt... 

 

Šī bija iespējams mana pēdējā mācību diena, kopā ar skolotāju Marku, viņš dosies uz mēnesi ar savu draudzeni atpūsties uz Indijas salām, atgriezīsies šeit ap 10/04 īsi pirms es braukšu prom, jo viņam ir ielūgums uz Indijas kāzām, vai nav fantastiski J Es arī labprāt apmeklētu Indiešu tradicionālās kāzas, neko nevar zināt, viss ir iespējams, ja būs lemts, tad gan jau arī es kādas kāzas apmeklēšu, ja nē, tad citreiz!

Es ceru, ka vēl pagūšu saņemt pāris reiki nodarbības, kad viņš atgriezīsies, bet pašlaik, man ir jāstrādā ar sevi, un jāattīsta savas iemaņas...tas viss ir treniņš, treniņš un sevis mīlestība (ja tā var teikt) ... vārdu sakot, jāattīsta intuīcija un jāuzticas savam iekšējam es.

Šovakar svinējām manu reiki izaugsmi ar gardām vakariņām, ir bilde... tiesa gan diezgan „skaista” brrr... bet vismaz iepazīsieties ar manu reiki skolotāju Marku. Cerēju, ka bildē varēs redzēt mūsu kūpošās vakariņas... bet atkal... nekā... praktiski nekas nav redzams, bet es mazliet Jūs pakārdināšu- atnesa kūpošu pannu, kur kāpostu lapās bija: tvaicēti dārzeņi...pa vidu dārzeņu kotlete un frī J ņam, ņam... un tik iespaidīgs skats, kad tas viss kūp... un klāt vēl svaigi spiesta apelsīnu sula... mmmm... pasaka J 

 

Ir vēl viena ziņa, un atkal mani nebeidz pārsteigt Indijas notikumi... tas nav nekas traks... neuztraucieties J Vienk. es esmu patiesi priecīga, jo rītdien man pasniegs reiki sertifikātu, es patiesībā neko tādu nebiju gaidījusi, jo, ja atcerieties, es negāju uz reiki skolu, es mācījos individuāli, gan istabā, gan augstu kalnos...gan mežā- ja tā var teikt : D, bet jā atkal Indijas brīnumi...! Es pat nezināju, ka viņam ir tādas iespējas- sniegt šo papīrīti, kam no vienas puses nav liela nozīme, taču viņš ir no Eiropas un zina, ka mūsdienās ir svarīgi, ka cilvēkiem var parādīt papīrīšus...un man arī patīk papīrīši J  

Tagad skolā- Ajūrvēdas man ir lielāka slodze... tagad mācības ir no 10-15 ar īsu pārtraukumu, un plus vēl patstāvīgi jāmācas...~ 3-4 stundas dienā, ja godīgi, man liekas, ka man kūp galva no Ajūrvēdas... šobrīd ir patīkamā daļa, visas masāžas/procedūras trenējamies (tagad uz modeļiem), lai vairāk lietderīgi izmantotu laiku...bet tas, kas mani dara traku ir tie ajūrvēdas augi... nu pilnīgi neiet galvā man viņi... skolotājs saka, ka Nepālas brauciens nāks par labu... ziniet, es tiešām no sirds ceru, jo šobrīd man vienk.ir tik daudz informācijas... ka es nezinu, kā lai visu salieku pa plauktiņiem, bet gan jau visam ir nepieciešams laiks... no sākuma likās, kad nekad nesapratīšu filozofijas, tagad tas viss liekas, vienkārši- salīdzinoši... visam vajag laiku... Gan jau atcerieties, ka mazliet jau čīkstēju pirms tam par tiem augiem... nu ziniet tie 5 valodu nosaukumi- sīkums... tagad klāt nāk vēl visas augu īpašības- sanskritā ... un, protams, pielietojums, receptes... labi, nav ko tur daudz J  vienīgais, par ko man pašai dažreiz nāk smiekli- es ceru, ka šīs lietas es varēšu nopirkt Latvijā J domāju, ka lielāko daļu noteikti varēšu. Šī bija tā sāpīgā puse, bet man prieks, ka man rokas aug no īstās vietas, un vismaz par praktisko daļu es varu atslābt J

Man bija mierīgas brīvdienas... es sapratu, ka man ir labi ar sevi, un, ja neskaita ajūrvēdas un reiki nodarbības, tad visu laiku pavadīju tikai ar sevi- lielāko tiesu... man patīk, darīt savas lietas, laikam esmu uzsūkusi tik daudz informāciju, ka tagad gribu būt viena pati... man pat negribas satikties ar paziņām uz tēju... k.gan rītdien noteikti satikšos ar Lisseti un Marku uz tēju...bet tas arī viss... k.kā ir pagājis tas laiks, kad gribējās cilvēkus ap sevi... šobrīd man ir tik daudz ko pašai darīt, kad ir jāizvēlas, kā labāk pavadīt laiku... man ir gan reiki, gan ajūrvēda... vēl arī meditācijas un joga... pa brīdim pabungojos ar džamblo... tad vēl esmu pamanījusi, ka dzīvojot viena, esmu sākusi pa brīžiem dziedāt līdzi mantrām... kā parasti daudz lasu, arī šeit tam atrodu laiku... kā reiz brīvdienās izlasīju kārtējo- fantastisko Koelju grāmatu... „Pjedro upes krastā Es sēdēju un raudāju”... un no šīs grāmatas es gribu citēt, tekstu, kas man lika aizdomāties:

„Dzīvojot ir jāriskē,- viņš teica.- Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.

Tāpat kā Dievs katru dienu dod mums sauli, viņš gādā arī par brīdi, kurā visas bēdas un likstas vērst par labu. Taču mēs izliekamies, ka neredzam šo brīdi, apgalvojam, ka tāda vispār nav un ka šodiena ir tāda pati kā vakardiena un rītdiena būs tāda pati kā šodiena. Tomēr ikviens, kas patiesi pievērš uzmanību Dieva dāvātajai dienai, šo brīnumaino mirkli pamana. Tas var slēpties brīdī, kad mēs no rīta atslēdzam durvis vai kad ieklausāmies klusumā pēc romantiskām vakariņām, vārdu sakot: tūkstoš sīkumos, kas vienmēr šķiet vienādi un ne ar ko neatšķiras cits no cita. Bet šāds mirklis pastāv – mirklis, kad caur mums plūst zvaigžņu spēks un ļauj paveikt brīnumu.

Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna. Brīnumainais mirklis palīdz mums mainīties un tuvoties saviem sapņiem....”

He! Es tikko pārlasīju citātu, un sapratu, ka tieši ar līdzīgiem vārdiem šodien sāku savu ziņu blogā, jā, tas laikam nozīmē, ka tas no tiesas ir mani iespaidojis J Tad nu vēlreiz jāsaka, būsim acīgi un saskatīsim skaistas lietas vienkāršā ikdienā...un, kad vajadzīgs riskēsim, lai brīnumi piepildās J

Brīvdienās, es ļoti daudz laika pavadīju gan uz balkona, gan istabā... patiesībā bija brīži, kad nedarīju neko... es kā omīte vienk. skatījos pa logu, un vēroju citus cilvēkus... lietas, ko viņi dara... un ziniet, es sapratu, ka man patīk okšķerēt... :D

Bija daudz lietas, kas manī raisīja pārdomas... laikam jau priekš šīs valsts iedzīvotājiem dabiskas – ierastas lietas, kas mani ne tā īsti satrieca... bet nu pat vēl šobrīd man ir grūti izteikt savu viedokli pāris vārdos...

Man ir žēl atdzīt, bet ne vienm.es esmu tik drosmīga, lai bildētu... k.kā neērti... bet tagad jau vairāk vai mazāk cenšos bildēt notikumus...bet ne vienmēr...

Svētdien mans rīts kā parasti sākās jau ap septiņiem- darbojos ar sevi, sagatavoju sevi jaunai dienai... tad es pabrokastoju... un sāku skatīties pa logu, jo mana gulta kā reiz atrodas starp abiem logiem... vārdu sakot, ja es apguļos, tad man pa pus sienu ir logs... tur kā parasti mazie kaimiņu bērni rotaļājās, mazliet nošmulēti, bet dzīvespriecīgi... ja godīgi man ir jāsāk domāt, vai maz esmu dzirdējusi viņus raudam...laikam gan ne... jo viņi dzīvo brīvā vaļā ar viņiem neviens neauklējas... tēvs droši vien strādā... mammai jākopj dzīvnieki... nu tā viņi dzīvojas- skaisti... kā reiz vēroju, kā viņi spēlē paslēpes... un atcerējos savu bērnību...skaisti bija...

Tad manu skatu pievērsa ēzelīši... viņi pa to trako kalnu, kuru es nobildēju (kur vismaz 1-2 reizes es rāpjos augšā, lai tiktu uz ceļa), nesāja visu laiku ķieģeļus (bilde arī draugos, kur apmēram var saprast, ka krava, kas viņiem jānes nav maza...).. strādāja vidēji 5 ēzelīši un 3 veči... no viņiem jaunākais izpildījās pamatīgi... par to arī ir mans stāsts... ziniet, man nekad dzīvē vēl nebija bijis tik žēl neviena dzīvnieciņa... tas muļķa puisis... ēzelis k.ko saraustījās no tā puiša, un neklausīja, negaidīja, kamēr tiek atbrīvots no ķieģeļiem...puisis ēzelītim spēra ar kāju, tad skrēja pakaļ sita ar ķieģeļiem... vai Jūsu prāts k.ko tādu var aptvert... es izskrēju no istabas... jau taisījos k.ko teikt, bet tad es sapratu, cik patiesībā šādā situācijā es esmu bezspēcīga... nu, ko tas puisis darītu... vai mainītu attieksmi?! Laikam jau nē, jo diez vai viņš vispār saprastu, par, ko es te šujos... es biju tuvu asarām.. bet neko nedarīju... un man ir kauns par to, varbūt vajadzēja... bet nu tā situācija lika aizdomāties... aizdomāties par to, cik ļoti vēl Indijai ir nepieciešams augt... un cik ļoti arī manam prātam vēl ir nepieciešams pielāgoties Indijai kā tādai...likās, ka man te viss ir tik ierasts un saprotams... laikam tomēr es maldījos... svētdien es sapratu, ka diez vai es tā līdz galam spēšu saprast kārtības, kas šeit vēl pastāv...

Un par bezspēcību, ja nemaldos, tad nestāstīju Jums vienu stāstu... par savu sildītāju... kādu laiku atpakaļ... laikam jau mēnesi... es nopirku sildītāju, parastu, tā cena bija ~ 5.50Ls, parasti cenas salīdzinu, bet tajā dienā bija slinkums, un vēl vienu nakti aukstumā es negribēju gulēt, vienojos ar veikala īpašnieku, ja būs problēmas, tad viņš atgriezīs naudu atpakaļ...sildītājs no 2 spuldzēm, viena spuldze saplīsa pirmās stundas laikā, nākamajā dienā, kad devos to nest atpakaļ, īpašnieka nebija, bija tikai pārdevējs, viņš teica, ka nav naudas, ko atgriezt, bet salabos to bezmaksas, un viss būs labi. Salaboja- un es teicu, ja k. kas notiks, tad nākamās reizes nebūs, lai pārliecinās, ka īpašnieks atstāj naudu...vakarā nodega kontakts- viss vads sakusa...es tikai pateicos, ka tas nenotika naktī, jo diez vai es pamostos... nesu sildītāju pēc skolas atkal atpakaļ. Īpašnieka nebija- tikai pārdevējs. Viņš saka, ka bez īpašnieka, nevar atgriezt naudu, bet piezvanīs viņam... es paliku dusmīga, jo šeit nav runa par 5Ls, runa ir par principu...par uzticību... īpašnieks, pasaka pārdevējam, ka nedrīkst dot naudu...pārdevējs iedod man telefonu, ziniet, kas ir vispārsteidzošākais- īpašnieks nevis runā normāli, bet vienk. kliedz, un pasaka, ka nevis vienk. nedos naudu, bet, ka arī par nākošo remontu ir jāmaksā- es viņam pretī saku, ka es saukšu policiju... ziniet... tagad pati stāsta rozīne... viņš sāka smieties...un es noliku klausuli... tajā brīdī es sapratu, ka man nav nekā, lai k.ko izdarītu, un diez vai policija vispār iesaistītos šajā pasākumā, pat, ja iesaistītos, tad mans vārds pret viņa vārdu...nav taču čeka... Es apmēram 2 h biju uzvilkta, tā, ka rokas trīcēja, jo es vienk. neko nevarēju izdarīt, tā laikam bija pirmā reize, kad no sirds sajutos bezspēcīga... pēc tam es šo situāciju pieņēmu...aiznesu salobot sildītāju citur, samaksāju 0,50sant...un uzzināju, ka tāds pats tur maksā 3,50... nākamajā dienā es šo situāciju pārrunāju ar savu skolotāju, uz ko viņš atbildēja, ka neko nevaru izdarīt, un, ka INDIJĀ, JA PAJAUTĀ- VAR SŅEMT KVĪTI!!!! Ja man būtu kvīts, tad šis jautājums varētu tikt atrisināts, tātad- ja Jūs šeit pērciet elektroniku, palūdziet kvīti J

Attiecīgi, situācijā par vardarbību pret ēzelīti, es domāju, ka būtu diezgan līdzīgi- diez vai tiktu saukta policija...

Stāsts par ķieģeļiem turpinās... es turpināju darīt savas lietas... tad pagulēju pusdienas laiku... atveru acis- skatos pa logu... un atkal šokējos... ķieģeļi tiek krāmēti kaudzītē...iesaistītās personas- ģimene- dēls, māte, mazs bērns un tēvs... šoreiz es gan paņēmu fočiku... jo es vienk. nevarēju nebrīnīties, kā ģimenes galva kā pāvs staigā, rokas salicis lepni aiz muguras, un NEKO nedara, kamēr dēls un viņa sieva strādā acis nenolaiduši... sieviete visu laiku nesa 3-6 ķieģeļus... 

 

vienā brīdī man ienāca prātā doma, ka es varētu iet palīdzēt...bet ziniet, tad man uznāca spītība... es atvainojos, kāpēc tas tēviņš nepacēla pat vienu ķieģeļi... es tā domāju... laikam viņš skaita tos... nezinu... bet katrā ziņā... viņš savas rokas nevienu brīdi netika sasmērējis... kas atkal man lika aizdomāties... patiesībā Indijā ir ļoti redzamas tas, ka tikai vīrieši visur strādā (ja neskaita, ka sievietes visu sagādā mājai- nes lopiem ēdienu, malku, ūdeni...) ... ja godīgi man patīk, ka šeit sieviete ir mājas pavarda kurinātāja, un vīrietis ir tas, kurš nes naudu mājās...bet šāda situācija, atkal apgrieza ar kājām gaisā manu iedomāto Indiju...un es izdarīju secinājumus- nekas nav tik balts kā liekas, nekas nav viennozīmīgs... viss ir ļoti relatīvs...

Ziņas nobeigumā vēlos pastāstīt par savu viesnīcas īpašnieku, viņu sauc Ramsiks, viņu Jūs varējāt redzēt arī istabas video nobeigumā, viņam ir nedaudz vairāk par 60 gadiem... īsti nezinu, vai viņš ir Tibetietis vai Indietis... tiešu jautājumu uzdot negribēju... viņš McLeod Ganj dzīvo jau sestajā paaudzē... viņš sāka strādāt no 10 gadu vecuma... pēc skolas nesa zarus, ko pārdeva par nelielu naudu... aprēcējās 30 gadu vecumā... ar sievu, ko izvēlējās viņa vecāki... savu dzīvi uzsāka mazā mājiņā (ja to tā var saukt)... viņš man parādīja līdzīgu mājiņu, kā bildē, kur stāv bērns durvīs, ko komentēju, kā...tas nav šķūnis... viņš nebija no nabadzīgas ģimenes, jo viņa vectēvam piederēja zeme... ar smagu darbu... viņš uzcēla šo viesnīcu... šobrīd ceļ vēl vienu... kalnā... viņam pieder 2 veikali, katrā no tiem strādā pa vienam viņa dēlam... šie veikali strādā bez brīvdienām no 8:00 līdz 20:00... viņš pats strādā bez brīvdienām... viņš saka, ka strādā 16- 18 stundas dienā... izņemot dienas, kad kāds draugs, vai ģimenes cilvēks nomirst, tad ņem brīvdienu un ziniet es tam ticu... tagad viņš ar strādniekiem izlauza papildus zemi kalnā... un viesnīcai, apakšā tiek būvēta vēl viena telpa, kur būs papildus virtuve... es rītdien nobildēšu... viņi tur darbojas kādas 5 dienas... es jautāju, cik ilgā laikā pabeigs, vai es vēl būšu te... ziniet viņš man saka, ka maksimums 15 dienas :D vai spējiet iedomāties... celtniecība/būvniecība Indijā ir pavisam cits stāsts... :D nu nav tas prātam aptverams ar kādiem ķep ļep lietas tiek taisītas... bet tas, kas ir pavisam crazy... tās arī kalpo!!!! Diez vai LV, kāds iedomātos, celt nevis vēl vienu augšējo stāvu, bet rakties mājas apakšā :D Viņš man ilgi stāstīja par savu dzīvi... es sapratu, ka viņa dzīve ir nebeidzams darbs- bet viņš ir laimīgs... es teiktu, ka viņš ir laikam bagātākais no cilvēkiem, ar kuriem esmu šeit iepazinusies (vietējiem)... viņš saka, ka daudzi viņu apskauž, bet neviens nezina, ka tas viss ir panākts ar smagu darbu... un no tiesas es varu teikt, ka šis cilvēks dara daudz, lai padarītu dēliem dzīvi vieglāku... vai arī kādu citu mērķu vadīts, kas pagaidām man nav skaidrs. Starp citu, pat viņa sieva un abu dēlu sievas ir iesaistītas naudas pelnīšanas procesā... viņiem ir govis, un tagad es viņiem dodu dārzeņu atlikumus un tukšās plastmasa pudeles, jo tajās tiek liets piens un pārdots... arī es tagad pērku īstu pienu... diez cik LV zemnieki pelna par gotiņu pienu... šeit šis pasākums nav lēts... veikalā- „mūžīgi glabājamais piens” (līdzīgs kā lāse) maksā 0,45 sant., no gotiņas piens 0,30sant... man liekas, ka LV zemnieki saņem mazāku naudu...

Indijā bērni un bērnu bērni dzīvo kopā ar vecākiem arī mans ajūrvēdas skolotājs, un viņš ar to lepojas, kaut arī pats jau sirms... vēl joprojām... sievu saviem dēliem izvēlas vecāki... retu reizi, ja dēls tiešām ir noskatījis izredzēto viņš drīkst lūgt vecākiem atļauju...bet bildināt te neviens ne vienu neiet... vecāki iet pie līgavas vecākiem un vienojas... manas viesnīcas saimniekam- Ramsikam ir divi dēli... viens pats izvēlējās līgavu, otram vecāki izvēlējās...

Es jautāju, Ramsikam,  par kāzām, ko šeit parasti dāvina, cik viesi bija... es teicu, laikam Indijā parasti ir milzīgas kāzas, kādi 300-500 cilvēki... viņš sāka smieties... viņš man saka... varbūt mūsu ģimene ielūdza 500 cilvēkus, bet 3 dienās šeit bija 1500 cilvēki... vai spējiet iedomāties... es teicu... ārprāts, ko Jūs viņiem devāt ēst, viņš atkal smejas, un atkārto, ka tas bija 3 dienās ne jau vienā... (laikam man prāts tāpat to nespēj saprast...jo tas viss notika šeit, ne jau k. kādā viesu mājā, vai restorānā!!!!!!!!!)... tad jautāju par dāvanām, es k. kā biju iedomājusies, ka tās ir k. kādas šalles un trauki... nu k. kā tā... ziniet arī šeit visi dāvina naudu... viņš teica, ka saviem dēliem viņš dāvināja katram zelta stieni... bet pārējie cik nav žēl... 100 rūpijas (~ 1Ls)... 300 rūpijas (~ 3Ls)... 500 rūpijas (~5Ls)... un beigās piebilda... tas ir apmaiņas process, cik viņi dāvina, tik pat arī mēs dāvināsim ejot uz kāzām :D viltīgi vai ne :D

Nu, gan es šodien izvērsos, ja godīgi, tad man roka sāk sāpēt J

Sirsnīgi sveicieni no pārsteigumu bagātās Indijas... starp citu... šorīt no rīta bija fantastisks skats... pirmo reizi dzīvē redzēju skatu, kā gleznu... kā debesis saplūst ar kalniem...kā kalni saplūst ar pilsētu... pasakaina toņu gamma... spriežiet nu paši J 

 

paldies- par Jūsu atbalstu un mīlestību!!!

Hei- šodien piektdienāāāāā :)

Man pašai nav, ko sajūsmināties, jo rītdien skola, tā vai tā... un patiesībā šeit bieži gadās, ka dienas sajūk...un datumi...kas tie tādi :D

Runājot par skolu, šodien man bija liela ieskaite, tā teikt otrā lielā... vakardien šim pasākumam par godu bija brīvdiena... patiesībā, kā brīvdienā jūtos šodien, jo pirms tam visu laiku vajadzēja ļoti mācīties. Visas pārējās dienas šonedēļ, arī rīt mēs jau praktizējamies ar masāžām... super! Lieki teikt, ka praktizēšanās notiek vienai uz otru... bet, kas ir pats labākais visu sākumā izmasē skolotājs, un es Jums saku, viņam ir zelta rokas- talants, bet viņš pats tikai pasniedz stundas un ārstē cilvēkus, normāli ikdienā viņa klientus masē viņa asistents, es jau viņam teicu, ka viņš ir noracis talantu!

Šobrīd skolā, mēs praktizējamies, un beigās, kādu stundu mācamies augus... kas tiešām nav viegli, domāju, ka marta beigās, kad mēs jau būsim daļu iemācījušās mūs vedīs ekskursijā uz augu dārzu (tika solīts :) ), kas patiesi priecē, domāju, ka tur būs visādi brīnumi.

Man ar praksi iet labi, jo rokas ir lokanas :D balstoties uz to, ka iepriekš jau strādāju ar masāžām, manai skolas biedrenei, grūtāk, jo šī viņai ir pirmā tāda praktizēšanās ar masāžām...toties, viņai lieliski padodas teoriju iemācīšanās, sanskrita vārdu iekalšana... jebkurā gadījumā mums katrai tālākie mērķi atšķiras... man interesē papildināt savu esošo pakalpojumu klāstu ar masāžām, ideālā gadījumā sniegšu konsultācijas saistībā ar ajūrvēdas zinībām (gan ārstējot ar dabiskiem produktiem, gan palīdzot sakārtot vielmaiņu... kā arī panča karmas terapija- kas ir ķermeņa toksīnu izvadīšana), Matju vairāk interesē tikai augu pielietošana, veselīga uztura sastādīšana balstoties uz konkrētajiem cilvēku konstitūciju tipiem.

Laiks skrien neticami ātri, ja tā padomā, drīz jau būs viens ar pus mēnesis, tātad drīz jau būs puse pagājusi, tas ir fantastiski, jo te ir interesanti, bet nekur nav tik labi kā mājās...

Par mājām runājot, es gribu visiem no sirds pateikt milzīgu paldies par atbalstu, ko es saņemu ne tikai sirsnīgās vēstulēs no ģimenes, radiniekiem, draugiem, bet arī no maniem mīļajiem klientiem. Es tiešām esmu ļoti pārsteigta par to vēstuļu apjomu, un labajiem vārdiem...tie dod spēku... jo lai cik saulaini te būtu, ir dienas, kad esmu ļoti piekususi, un man gribas nopirkt lidmašīnas biļeti uz tuvāko reisu mājās...

Pavisam nesen, kad man bija ļoti skumji, es negaidot saņēmu vēstuli no vienas foršas meitenes- manas klientes:

„Gribētos, lai brīdī, kad lasi šo vēstuli, aizver acis un iztēlojies, ka snieg! Tā pa īstam... Lielām, lēnām, balti mirdzošām pārslām - kā bērnībā vai kino! Un neatkārtojamā sniega sajūta, lai ļauj sagaidīt un izbaudīt to īpašo laiku, kurā ikvienam skaistam mirklim, ikvienai smaržai, ikvienai domai un sapnim ir kāda nozīme, jo visas krīzes reiz pāriet un neviena nav tā vērta, lai atteiktos no prieka !
Šeit es nerunāju par globālām krīzēm, bet par to, ka gan jau nežēlīiiiigi Tev gribās atpakaļ Latvijā pie saviem mīļajiem, BET DRĪZ Tu būsi TE! Tāpēc tā pamatīgi izbaudi visu to, kas ir TUR!
Gaidu Tevi atpakaļ! „

Un pasakiet, kā var trāpīt 10niekā... neko nezinot, es tiešām no prieka, gandrīz apraudājos, jo tajā brīdī, kad atnāca šī vēstule, man patiešām tik ļoti gribējās mājā... un pasakiet, ka brīnumi nenotiek... domu spēks... 

Paldies par šīm pozitīvajām emocijām!

Lai patiesi skaistas brīvdienas!

piedzīvojumi- nu jau ikdiena :D

Čau, mīļie,

Pamazām esmu iekārtojusies savā jaunajā mājvietā! Tā ir jauka, klusākā vietā, tiesa, gan arī projām no centra, bet tas noteikti ir pozitīvs moments...jo līdz troksnim (centram) man ir tikai pāris minūšu gājiens... pagaidām tas vēl nav tik ļoti trokšņains, taču jau no marta būs, jo tiek atklāta tūristu sezona... labi ir, tas, ka tas nozīmē, ka sliktais laiks arī drīz beigsies!

Tagad dzīvoju pa vidu starp skolu un centru. Tiesa, ka muskuļiem ir pamatīga slodze, jo katru reizi, kā gribu tikt uz vienu vai otru pusi man ir jāpieveic milzīgs kāpiens kalnā, diez gan stāvā,  ir taciņa, taču var paspēt piekust pa tā 3-5 minūtēm, kamēr tiek augšā uz ceļa... zemāk bilde... 

 

Jaunajā mājvietiņā man ir tīri normālas ērtības, ir gāzes plītiņa- virtuvīte, 2 skaisti logi, vannas istaba- ar boileri... nesen smējos, jo te nenoliedzami ir plus karstais ūdens, tikai neesmu laikam vēl stāstījusi kā notiek tās dušas lietas: boilers ir ļoti maziņš (tāds tas ir visur), karstais ūdens piediet vidēji 3-4 minūtes... tātad stādieties priekšā... principā nav iespējams paspēt nomazgāties, 2 reiz izmazgāt matus ar šampūnu, vēl kondicionieri ielikt un izskalot... tad nu mana dušošanās notiek pa daļām... vakarā duša, no rīta mati : D, bet, kad pierod ir ļoti oki J galvenais, ka ir karsts ūdens.

Ir lieliska ziņa, izmaksas man ir samazinājušās par dzīves vietu... iepriekš maksāju 3,5 dienā, tātad mēnesī tas būtu, vidēji 100Ls, tagad man izmaksas ir 70Ls + 5Ls par gāzi, kas pietiks domāju 2 mēnešiem.

Zemāk atkal video ekskursija J lai ir nojausma! 

 Lielākā daļa jau redzēja jaunās bildes draugos... manu - sestdienas dienu atspoguļotu bildēs... beidzot biju aizgājusi uz Dalailamas templi... ja godīgi no vienas puses biju vīlusies, jo gaidīju brīnumus...no otras puses, tas tikai cēla šo cilvēku manās acīs, tas liek ticēt, ka līdzekļus, ko varēja ieguldīt ēkas izdaiļošanā tiek izmantoti, lai palīdzētu tibetiešiem... protams, ka sevi viņš nenodala, bet būtu diez gan nekorekti, ja viņš dzīvotu pilī, kamēr viņa sekotājiem būtu jādzīvo salīdzinoši askētisku dzīves veidu. Droši vien daļa zina, ka Dalailama tibetiešiem ir tāds oficiāli neatdzīts prezidents (jo valsts kā Tibeta pati par sevi ir kā Ķīnas daļa). Īpaši izteikti manā pilsētā- visur- veikalos, kafejnīcās sienas rotā viņa portreti.

Es domāju, ka noteikti aiziešu vēlreiz uz templi marta beigās, vai aprīļa sākumā...iespējams tur būs lielāka kustība...sakarā ar tūristu sezonu... templis ir bezmaksas, un atrodas tikai, labi ja pusstundas attālumā no manis... reizēm tā gadās, ka vietas, kas ir tuvu tiek apskatītas kā pēdējās, vai tuvu tam :D

Svētdien no rīta agri (kādos 7:00 brokastis, tad ap 8:00) kopā ar Džordžu (George) devāmies uz BIR pilsētu, kur atrodas vairāki klosteri... man šo ekskursijas braucienu ieteica Sue lēdija no Austrijas... teica, ka brauciens uz katru pusi 2,5h ar vienu pārsēšanos... nu vai ziniet!!!! šis brauciens ilga veselu mūžību, jo tā laimējās ar šoferiem, kas ik pa 20 minūtēm k.kur piestāj papļāpā... brauciens ilga 4h uz katru pusi!!!!!!!! Ja ne 4,5h... ir 2 pozitīvas lietas...1 tas izmaksāja 0,80Ls uz katru pusi un tas bija tā vērts... mazliet negatīvais... Jūs nespējiet iedomāties cik ļoti netīras džinsas var palikt pēc viena šāda brauciena... (no abām pusēm, pat iekša visas rievas melnas no putekļiemA):D tā, kā kājas man nav no īsākajām, tad bikšu ceļgali ir super melni (labi, ka nav nospiedušies zilumi)...jo vietā, kur normāli LV un citās valstīs sēž 2 cilvēki, Indijā sēž vismaz 3!!!! :D :D ... šī brauciena laikā uz katru pusi tika izmantoti 3 transporti, tā kā bija arī momenti, kad man paveicās un tiku pašā priekšā pie autobusa šofera, tas tiešām ir super... es ļoti daudz nofilmēju ar video kameru, pateicoties tam, ka viena sēdēju priekšā.

Zemāk bilde, kad ir sasniegts mūsu mērķis viens no diviem klosteriem, un arī ceļabiedrs Džordžs ir redzams.

Es jau laikam rakstīju par viņu- viņš šeit dzīvo jau sesto mēnesi, nodarbojas ar angļu valodas stundu pasniegšanu, kā brīvprātīgais, viņam drīz beidzas vīza, līdz ar to uz 2 mēnešiem dosies atpakaļ uz Londonu, tad atkal atgriezīsies, tikai ne uz šo pašu vietu, viņš ir nolēmis no sākuma pāris mēnešus paceļot...un tad atgriezīsies... Droši vien rodas jautājums, no kā viņš dzīvo...nu viņam Londonā ir 2 mājas, kuras tiek izīrētas iebraucējiem (piemēram, latviešiem J ) nu, lūk, tad par nopelnīto daļu viņš arī dzīvo... J 

Man ir prieks, ka Džordžs piekrita doties ar mani šajā braucienā... jo mana skolas biedrene Matja nejutās labi, Lisseta arī pēc slimošanas nejutās īpaši stipra, manam reiki skolotājam Markam un viņa draudzenei Ionai bija citi plāni- devās kalnos meditēt... tad nu mana vienīgā iespēja bija Džordžs... J viņš jau tāds normāls, bet anglis, paliek anglis... ar jociņiem, ko tikai viņš saprot : D, bet pa lielam nebija ne vainas.

Pilsēta BIR ir ļoti īpaša, jo tur es sajutos tā it kā būtu k.kur citur... tur vienk. ir miers... tur nav trokšņu no pīpināšanas (mašīnas ir, bet mazāk vai arī vienk. klusākas?!)...tur tiešām putniņi dziedāja tik skaisti... saulīte sildīja... nu super... tur arī bija daudz kas lētāks... piemēram... čaj maksāja 0,05 santīmus... manā pilsētiņā cena ir no 0,15-0,30 sant. par čaju, melnā tēja ir vislētākā maksā 0,10 sant., visur.

Patiesībā, es biju tā nogurusi no tiem saspiestajiem autobusiem, ka gribēju atpakaļ doties ar taxi, tagad esmu priecīga, ka Džordžs negribēja, jo ir atšķirība... ar autobusu izmaksas 0,80Ls... ar taxi ... vidēji 15Ls...(ja dala uz pusēm 7,5Ls)... atpakaļ braucot pēdējā pieturvieta ir Dharamshala no kurienes ir jābrauc tālāk uz McLeod Ganj (tas nav tālu 10km)... un te iet tādi kā mikriņi, tikai džipu formātā... tur ir vietas: priekšā šoferis plus 2 vai 3 (atkarībā no apaļumiem) aizmugurē 4 vai 5 un bagāžniekā vēl 4 vietas... nu principā līdzīgi, kā tajā klipiņā, kur braucu no Masrur tempļa ar to indiešu ģimeni... maksā tāpat, kā autobuss 0,10 sant... viss jau būtu labi, bet man blakus, k.kāds mazs preteklis apsēdās...un ziniet, ko viņš darīja, ar vienu pirkstu man braukāja gar kājas ārpusi (tā, kā kutinātu), nu pilnīgs idiots, es viņam saku: izbeidz, viņš izliekas, ka neko nezina, tad pēc 2 min. atkal. es stipri uzsitu pa rokām... un nē, viņš atkal turpina, nu vai nav dīvains cilvēciņš- Jūs spējiet iedomāties, cik jauks kāds var būt pēc dienas, kas pavadīta piebāztā autobusā... vārdu sakot beidzās ar to, ka čalīts izkāpa k.kur pa vidu...melnā tumsā... nu nav taču tas īsti normāli...

Labi, atgriežoties pie visām labajām lietām :D starp Dharamshalu un Bir pilsēta Palampur (kur notiek tie lielie tirgi, uz kuru vēl neesmu bijusi, tagad nebraukšu, jo domāju, ka Nepālā viss būs izdevīgāk). Palampurā, gan visi uz mums skatījās, kā uz brīnumiem, no tā varu spriest, ka tur tūristi ir retums :D tur tiešā vārda nozīmē, visi lec ārā no autobusiem un sastājas apkārt un skatās un smaida... atpakaļ ceļā, mēs vispār bijām šokā, jo tiklīdz izkāpām no Bir autobusa, lai ietu uz Dharamshalas autobusu, tur sāka apkārt skriet kādi 4 autobusu kontrolieri, un sāka teikt, ka visi brauc uz Dharamshalu... tas nudien bija dīvaini, jo parasti, paveicas, ja viens autobuss uzreiz iet... mēs vispār nobijāmies un uz brīdi lai nomierinātos no tādas uzmanības devas, vienk. atgājām malā... trīs reizes dziļi ieelpojām un devāmies uz tuvāko autobusu...tur uzreiz man atbrīvoja vietu, bet tas it kā ir forši- patīkami...bet ziniet, tad piecēla kājās vienu večuku izmeta no vietas, lai tikai Džordžam būtu, kur sēdēt... man prieks, ka Džordžs negāja, un uzstāja, ka stāvēs kājās : D, kaut gan jāatdzīst, ka stāvēt kājās pa kalnu ceļiem pilnā autobusā nav jautri... galvenā doma šeit ir, ka viņi ļoti priecājas par tūristiem... un ir laipni... varbūt pat par traku, un tas biedē... :D Vēl viens piemērs, tā, kā Džordžs palika stāvot kājās, es piedāvāju paturēt viņa mugursomu, bet viņš atteicās, jo domāju, ka viņam ir bailes, lai k.kas nenotiek ar viņa profesionālo kameru, es neuzstāju... taču priekšā sēdēja 3 indietes, no tām 2 sasēdās viena otrai klēpī, lai Džordžam būtu vieta, bet viņš tomēr nesēdās...tad viņas uzstāja, lai viņš iedod mugursomu, ko Džordžs negribēja, bet beigu beigās tomēr iedeva, un Džordžs viņām saka, Jūs esiet ļoti laipnas, uz ko viena no viņām atbild: jā, jo es esmu Indiete... vai nav skaisti vārdi?! Meitenes labi runāja angliski, izskatījās, ka vidusskolas vecuma meitenes!

Bildes no šī brauciena salikšu draugos šodien, ceru, ka neesmu sākusi Jūs garlaikot ar tik daudz bildēm :D ielikšu arī dažas bildes no bildītēm ar šallēm J Domāju, ka tagad kādu laiku nebūs bilžu, ko rādīt, jo pagaidām neplānoju nekur doties- tas ir šajā nedēļas nogalē, jo man tagad būs reiki mācības pēcpusdienās, un nākamnedēļ nogalē jau būšu Nepālā :) Jāatgūstas no iepriekšējā brauciena :D un mācīties arī vajag!

Noslēgumā tik vēlos pastāstīt publiskāk par pāris lietām, ko man jautā draugi un paziņas, varbūt arī Jūs tas interesē:

1.      Kā jaunieši izklaidējas:

Es personīgi jauniešus varu iedalīt 3 daļās: indieši- hindi, indieši- pundžabi un tibetieši- pārsvarā mūki...par pārējiem nezinu... Nu, tad tā, mūki izklaidējas pa kluso- kalnu viesu namos- tiek lietots alkohols, ēsta gaļa, reizēm arī sievietes (šis nav izdomāts, viesu namu īpašnieki stāstīja)...pati nezinu, ko par to domāju, laikam neko...ne nosodu, ne atbalstu, te es gribu atsaukties uz to, ka mūku kārtā lielākā daļa nonāk nejau tāpēc, ka vēlas... bieži vien tā ir vienīgā iespēja izdzīvot, jo viņi ir nodrošināti... liela ietekme ir viņu ģimenēm- praktiski 100% vecākais dēls tiek sūtīts uz klosteri, jau no mazām dienām...tas, kas liekas neierasti un k.kā nepieņemami manam prātam- viņi lieto datorus- facebook.com, izmanto apple telefonus, pērk ledusskapjus, ne jau lietotus, bet vislabākos un lielākos....tas k.kā man neiet kopā ar to bildi, kādu biju radījusi savā prātā... tas pat ir diezgan šokējoši... piemēram, kad pirku internetu veikalā... es nesaprotu viņu valodu, taču daudz ko var saprast pēc žestiem un izteiksmes... viņi prasīja pārdevējai tibetiešu valodā, lai iedod manas kartes kodu (lai slepeni viņi to var izmantot), uz ko pārdevēja atbildēja noliedzoši, un pār;ejo dokumentu daļu aizpildīja atejot no viņiem, lai viņi nevar pierakstīt kodu... nu tā, k.kā... es nenosodu nevienu... vienk.ir lietas, kas pagaidām neiet kopā ar maniem priekšstatiem...diemžēl... Es te k.kā slikti izteicos par mūkiem, bet ir arī godīgi, savu ceļu apzinājušies cilvēki, kas ir līdz sirds dziļumiem pārliecināti par sava ceļa pareizo izvēli, nu lūk, tad viņu priekšā es arī noliecu savu galvu, jo uzskatu, ka viņi ir svēti.

Otrā daļa ir indieši- hindi, normāli jaunieši, praktiski nav manāmi...viņi nedzer, nepīpē un nelieto alkoholu... bet iet uz ballītēm... tomēr izrādās, ka tādas te arī notiek (es neesmu bijusi, un domāju, ka neiešu, pat man tas liekas, pārāk ekstrēmi)...

Trešā daļa ir indieši- pundžabī ļauži... nu, ko no tiem gan es eju pa gabalu, arī pārējie- hindi indieši neizsakās diez ko jauki par viņiem...jo viņi ir NENORMĀLI skaļi... piemēram, ieiet kafejnīcā ēst pusdienas, un uzliek uz skaļāko simfonisko orķestri, un otrs uzliek k.kādu pop mūziku...kad viņiem, kāds pieklājīgi jautā, kāpēc Jūs klausieties abas mūzikas kopā- atbilde ir: vai Tev arī patīk? Stulbi smaida, tā, ka vairs nav ko teikt... :D viņi dzer, ēd gaļu... tusējas, ārdas, plēš pudeles... nu tā, k.kā... piemēram... man negribētos sastapties ar viņiem vienai tumšā ielā... kā jau visur arī šeit noteikti ir izņēmumi, bet par pundžabī runā visi pat paši indieši, tas liek aizdomāties, arī stāstu netrūkst... aaa, un šie ir tā saucamie stilīgie jaunieši, bieži mēdz izcelties ar drēbēm un tml.

2.      Man jautā, vai tagad esmu kādā īpašā ticībā, piemēram, vai esmu budiste:

Nē neesmu, es te neesmu nekādā sektā, neesmu nekādā kopienā vai templī/baznīcā... mans Dievs ir katrā kokā, katrā cilvēkā, katrā notikumā... Dievs ir visums, un es esmu no visuma... viss. Ticības jautājumā es neesmu ne par ko par, un neesmu pret... man vienalga, kā katrs sauc savu Dievu... Par filozofiju, patīk Vēdiskā, kas saka, ka Dievs ir visums, un, ka katrs cilvēks ir vienāds/līdzīgs. Uzskatu, ka ticība ir liela politiska lieta, un katrā tās virzienā var atrast k.ko labu k.ko sliktu...

3. Vai man pievērš lielu uzmanību indieši:

Nē, nepievērš mega lielu uzmanību...biju gaidījusi, ka pievērsīs :D, domāju, ka tas tāpēc, ka šeit ir daudz tūristu, un viņi šeit ir tā teikt audzināti un pieklājīgi, ik pa laikam pasaka kādu komplimentu, bet aiz rokas nerauj, un zagt par līgavu netaisās... Arī šeit man patīk staigāt ar tīriem apaviem, tīriem matiem, tīrām drēbēm... gribas pucēties, tā, kā neklausieties, ja kāds Jums teiks, ka vienalga kā Jūs izskatieties šeit- tas tā nav, es domāju, ka ja patika domāt par izskatu mājās, tad šeit arī nekas nemainās, nu un, ka viņiem netīras kurpes, vai saplēstas bikses... vai tad arī Tev tādam gribas staigāt?!

Apmēram, tā, nu gan esmu sarakstījusi J ceru, ka Jums šobrīd Latvijā ir labs laiks, jo man atkal krasas laika apstākļu maiņas... pēcpusdienā, kad filmēts video par istabu- saulains laiks, tagad ārā ir normāla vētra – zibeņo, stiprs lietus un vējš... elektrība nav ik pa brīdim, bet tas ir normāli, vidēji normālā vakarā man nav elektrības 2-3 reizes... ja vētra, var pazust uz vairākām stundām...reizēm uz veselu dienu vai nakti...vai abiem kopā :D Šeit visu laiku sekoju, lai telefons ir uzlādēts, jo pēdējā brīdī var nebūt, kur uzlādēt :D

Lai skaista pēdējā februāra nedēļa! 

pārsteigums... nopietni!!!!

Čau, čau!!!

Man te tagad jau ir ļoti vēla nakts stunda! Taču es nevaru nociesties, un gribu pastāstīt lieliskus jaunumus!!!!

Ir sagadījies tā, ka no 03/03 līdz 09/03 es dodos uz NEPĀLU!!!!! Jahuuuuuuuuuuuu! Esmu neizsakāmi priecīga, pārsteigta un vispār visā visumā ļoti laimīga! Tas ir k.kas neticams- starp citu, šo vārdu vismaz šajā blogā izmantoju laikam jau kādu 100. reizi :D viss šis brauciens ir neticams- Indija, nemaz nerunājot par vēl vienu eksotisku valsti- Nepālu!

Mans stāsts par Nepālu... ir pavisam vienkāršs... pārsteidzoši vienkāršs... mans kaimiņš Deivids (rakstīju par viņu rakstā: paldies, tēja fantastiska) brauc uz Nepālu 23/02, lai apskatītu klosteri, kur viņš vēlas doties uz pāris mēnešiem, lai nodotos meditācijām, viņš vēlas salīdzināt ar klosteri, kas ir šeit- McLeod Ganj apvidū. Deivids Nepālā ir bijis pāris reizes, tāpat kā Indijā, tāpēc zina daudzus ceļotāju noslēpumus (izdevīgus lidojumus, viesnīcas u.t.t.), tad nu, lūk, trešdien vakariņojot vienā kompānijā ar viņu, es sapratu, ka arī es varu aizlaist uz pāris brīvdienām atpūsties no skolas, jo tas ir tepat blakus, nav dārgi, un vismaz man būs cilvēks, kas tur sagaida un šo to pastāsta un ideālā gadījumā arī parāda!

Tā vien liekas, ka ikkatram cilvēkam, ko iepazīstu Indijā ir kāda īpaša loma, laikam jau ne par velti Indiju sauc par karmisko parādu atdošanas vietu... nu nezinu, bet tas vārdu sakot ir lieliski... tās sajūtas un notikumi...

Tagad pastāstīšu par Deividu, lai nerodas divdomības: viņš ir no Kanādas, 42 gadi, lielāko daļu sava laika pavada meditējot, sniedzot bezmaksas stundas angļu valodā tibetiešiem un darbojas ar Reiki ( šobrīd mācās 3. līmeni). Viņš ir ļoti mierīgs, maza auguma, ar brillītēm, ļoti pārlaimīgu smaidu :D Cilvēks, kura kompānijā man liekas ikviens jūtas labi...un nav pat svarīgi runājat, vai klusējat...viņa miers ir visapkārt esošs... !

Tā... par Nepālu, es dodos uz galvas pilsētu: Kathmandu! Šeit ir links, ieskatam J

http://www.google.com/search?tbm=isch&hl=lv&source=hp&biw=1280&bih=552&q=kathmandu&gbv=2&oq=kathmandu&aq=f&aqi=&aql=&gs_sm=12&gs_upl=0l0l0l1346l0l0l0l0l0l0l0l0ll0l0

Fantastiski- vai ne J

Tagad droši vien rodas 2 jautājumi: 1.kā ar skolu un 2.vai brauciens uz Nepālu ir dārgs...

Par pirmo, jau sākumā atbraucot uz Indiju, es lūdzu skolotājam vienu brīvu nedēļu marta beigās, lai dotos uz Indijas citu pilsētu, kur notiek lieli pavasara svētki, viņš akceptēja, līdz ar to, skolotājam nav starpības es dodos uz citu pilsētu vai uz citu valsti...tikai datumi mainās. Nenoliegšu, ka uztraukums man bija pirms saņēmu apstiprinājumu, jo ideja patiesībā ir vairāk nekā vienk. spontāna... par to uzzināju tikai trešdien vakarā, un šodien- piektdien biļetes jau man ir kabatā. Lieki teikt, ka nakti no trešdienas uz ceturtdienu gandrīz negulēju, jo uztraucos, vai skolotājs atļaus braukt! Arī mīļajam Bucītim, mana ideja uzkrita, kā sniegs uz galvas- tikpat pēkšņa, kā visiem citiem (arī man) :D Liels paldies Bucim un manai mammītei par atbalstu, un vispār paldies, ka pieņem manus trakos izlēcienus, tas laikam nav viegli J  

Tagad par otru, es laikam visus tūlīt nošokēšu J

Es izbraukšu no McLeod Ganj 02/03 ap 18:00 vakarā ar autobusu līdz Delhi... nezinu, gan kā tas būs dzīvē, jo tas būs salīdzinoši ekstrēms pasākums... autobusā būs jābrauc 12 stundas(uz vienu pusi)... tātad Delhi es būšu ap 06:00, tad man fiksi būs vajadzīgs taxis, jo lidmašīna ir 11:00 no rīta... attiecīgi lidostā ir jābūt vismaz 9:00... Tātad autobusa brauciens ilgs, + - 12h, taču, kas ir pats smieklīgākais attālums ir nieka 500km, bet kā jau ziniet es esmu kalnos, un jebkurš brauciens aizņem neskaitāmi ilgu laiku. Es varu arī lidot uz Delhi, kā to darīju ierodoties Indijā, bet tad tas būs dārgs pasākums. Attiecīgi- autobuss uz Delhi maksā ~ 6Ls, lidmašīnas biļete vienā virzienā apmēram 50Ls. Lidojums uz Nepālu un atpakaļ uz Delhi man izmaksāja 56Ls (ar bagāžu)... dzīvošana tur ir lētāka nekā vietā, kur esmu pašlaik... plānoju tur palikt viesu namā, kur pavisam parasta istaba, bez nekādām ērtībām maksā 2 dolāri dienā, ja gribu k.kādas ērtības ~ 6 vai 8 dolāri dienā... šeit links no viesnīcas galerijas: http://www.ktmgh.com/kgh/photogallery.php 

 Skaista, vai ne?! Šajā laikā, kad atradīšos Nepālā, notiks liels budistu pasākums, par to detalizētāk uzrakstīšu, kad to piedzīvošu, tāpēc ceru, ka šajā viesnīcā vietas būs pieejamas!

Domāju, tur nopirkt arī Tibetas dziedošos traukus, un citas lietas, jo tās noteikti būs lētākas nekā Indijā... protams, baudīšu kultūras dzīvi un vienk. būšu atvērta visam notiekošajam... J tieši tāpat kā tagad... domāju, ka šis brauciens izmaksās ~ 150Ls- 200Ls...protams atkarīgs no iepirkšanās, ja netērēšu naudu būs mazāk, tērēšu...vairāk...  

Zemāk bilde, kur var redzēt attālumu starp manu pašreizējo atrašanās vietu un Nepālu! 

  

Nolēmu spert šo trako soli, jo tomēr, tur būs cilvēks, ko pazīstu, kaut gan saprotu, ka viņš nebūs visu laiku kopā ar mani... ne ceļā, ne esot tur, jo viņam ir savi mērķi Nepālā, tomēr, tas dod drošības sajūtu J esmu pārliecināta, ka noteikti ir iemesls, kāpēc viss tā salikās... un te atgriežoties pie šīs tēmas, ne par velti tieši Deivids bija mans kaimiņš J

Vismaz man- Indijā notiek nepārtraukta kustība, jā te ir miers, bet jebkurā gadījumā visu laiku k.kas notiek! Piemēram, šodien atradu jaunu vietu, kur dzīvot, jo kā iepriekš rakstīju man šī vieta tika dota tikai līdz 20.02. Istaba ir brīnišķīga, pat labāka nekā tagad... vienīgā atšķirība- šī ir vairāk pilsētas centrā, jaunā istaba mazliet nostāk, bet pa ceļam uz skolu... līdz centram attālums, no pašreizējās vietas 2 min., no jaunās 15 min. tā, kā nav ļoti liela atšķirība, es patiesībā par to priecājos, jo tūristi ar katru dienu parādās arvien vairāk, un lieki teikt, ka ne jau visi cilvēki, kas brauc uz Indiju, brauc, lai k.ko iegūtu garīgā līmenī, te ir pietiekoši daudz tusētāju, kas, protams, nav slikti, vienk. šai vietai, manuprāt, nav atbilstoši... Tad nu šodien vēl esmu augšā, jo kad pabeidzu mācīties, vajadzēja pakot mantas, kad sapakoju – vajadzēja rezervēt biļeti, kad rezervēju- gribēju pastāstīt jaunumus J es neesmu nogurusi, jo pozitīvā enerģija vienk. ir tik daudz, ka pat, ja censtos gulēt nespētu aizmigt J

Starp citu, šodien- pēcpusdienā, es biju modele :D Mana draudzene Lisseta no Holandes, taisa interneta katalogu, ar indiešu un tibetiešu šallēm...viņas draugs Džordžs (nu jau arī mans draugs) fotografēja mūs ar savu profesionālo kameru J Tika lieliski pavadīta pēcpusdiena, pārsmējāmies! Kad saņemšu bildes, noteikti pāris nopublicēšu draugos J

Tā, nu te Indijā tās lietas notiek- viss ir visu laiku kustībā... bet nevis tādā parastā- satrauktā, bet tādā viegli plūstošā J

Mīļie- rīt ir svarīga – valstiska diena! Mīliet mūsu latviešu valodu un balsojiet! Domās ar Jums Latvijā! Lai mums mazajai tautai izdodas lielas lietas! 

es māku uztaisīt plaukstās mazu enerģijas bumbu

Čau, čau, visu mīlētāju dienā!

Šajās brīvdienās biju kalnos- paradīzes stūrītī, kas principā vairs nebija tik jauks :D laika apstākļu dēļ...nu... tur bija tāds putenis...uhhhhh...un, protams, lieki piebilst par centrālo apkuri, vai sildītāju...kuru vienk. nebija ... bet laikam jāsāk ar to, ka, protams, elektrības arī nebija : D, bet tas viss ir pupu mizas...man bija fantastiskas reiki nodarbības...vai ziniet, es māku tagad uztaisīt plaukstās mazu enerģijas bumbu, tiesa tā vēl ir maza...bet man sanāk, un to es varu izdarīt, kad vien vēlos, vēl tikai jātrenējas...jo vairāk strādāšu, jo lielāka iespēja, ka tas izdosies arvien ātrāk un spēcīgāk... tad vēl man bija fantastiska meditācijas pieredze...tagad arī pati mācos meditēt...bet tas nav vienkārši, vieglāk, ja Tevi kāds vada, tad ir lielākas izredzes sasniegt meditācijas mērķi...pašai sanāk šobrīd par daudz domāt...bet tas viss ir normāli un nāk ar laiku....tagad man ir jāveic meditācijas prakse 2 reiz dienā...trakākais ir no rīta pirms brokastīm...jo man ir bail aizmigt...kaut gan, kad sāk meditēt miegs nemaz nenāk...tas prāts par daudz darbojas, un nedaudz traucē :D vēl varu pastāstīt, ka man atvēra visas čakras...tā bija patiesi unikāla sajūta...tas viss notika meditācijas laikā, bet sajūta neaprakstāma, gribējās no laimes spiegt...nu grūti pastāstīt... tad vēl es redzēju dienas vidū baltu gaismu istabā...pat ne gaismu, bet mazus baltus burbulīšus, citi bija mirgojoši, tā nebija vīzija, tas vienk. bija blakus, tas notika apmēram pusstundu, un nekur nepazuda, es pat pateicu skolotājam...patiesībā es tos redzēju pēc tam, kad ilgu laiku telpā bija skanējušas mantras...nu ko...laikam daļa no Jums domā, ka man iet ciet :D nē, tā tas nav, man kā reiz mamma uzdeva šo jautājumu, kad svētdien sazvanījāmies :D viss ir kārtībā, viss ir brīnišķīgi! Es domāju, ka esmu ļoti laimīgs cilvēks, jo man ir izdevies satikt lieliskus cilvēkus...piemēram, reiki mācības...tā vienmēr mani interesējis, pāris reižu esot LV apskatīju dažādas mājas lapas, pacilāju grāmatu veikalos grāmatas, bet visu laiku atliku...šeit man kā sniegs uz galvas nokrīt cilvēks, kas var mani vadīt šajās mācībās...turklāt strādā ar mani individuāli...kā reiz šodien Zancim rakstīju, ka tas ir pavisam k.kas cits, kad cilvēks dod savas zinības, bez k. kādiem slēptiem nolūkiem, dod no sirds... un man ļoti svarīgi, ka tas ir individuāli...nenoliegšu arī pašai tagad ir daudz jāstrādā ar sevi...bet tas ir interesanti un aizraujoši... mans skolotājs jau drīz brauc prom, tāpēc maksimāli ieguldu savu laiku šajā pasākumā, lai paspētu iemācīties cik daudz vien var...ceru, ka paspēšu pabeigt otro līmeni...jo tad es varēšu palīdzēt arī citiem, ne tikai sev un ģimenei!

Tagad katru rītu es dodu sev solījumu un vakarā sniedzu sev atskaiti...tas nav rakstiski tikai domās J mans Reiki solījums ir šāds:

„Just for today I will live the attitude of gratitude;

Just for today I will not worry;

Just for today I will not be angry;

Just for today I will do my work honestly;

Just for today I will be kind to my neighbors and every living thing!”

Tā, teicu, ka kalnos sniga...bet atnākot lejā...tas nemaz nav tik zemu...kādus 8km...te tikai smidzināja lietus, svētdienas pēcpusdienā... bet tas bija klusums pirms vētras...vārda tiešā nozīmē... šodien jau laiks skaidrojas/bet vēl joprojām līst... ceru, ka rītdien modīšos ar saulesstariem... J  

Kalnos k.ko nejauku apēdu... no svētdienas vakara...līdz šodienas rītam pavadīju atbrīvojot kuņģa saturu...tas man šeit gadījās pirmo reizi...bet ne man vienīgajai, arī reiki skolotājam gāja tāpat...pats dīvainākais ir tas, kad runājām, ko mēs esam ēduši noskaidrojām, ka kopēja bija tikai pašceptā maize, tēja un mandarīni... nu, lūk... es vakardien un šodien nebiju skolā....vakardien pie manis bija mans ajūrvēdas skolotājs, sadeva zāles, un kopš vakardienas pēcpusdienas jūtos daudz labāk... šodien pat biju ārā...un rīt noteikti iešu uz skolu...šodien jau arī varēja, bet vēders tāds nesaprotams bija no rīta... tagad iespējams, ka dēļ, tā, ka skola manis dēļ nenotika 2 dienas, nāksies to stundas atstrādāt...jo pretējā gadījumā nevarēsim izņemt visu paredzēto...redzēs, kas tur un kā...bet šādas lietas jau neviens neplāno...

Gribu Jums pastāstīt, kaut ko neticamu...es šeit Indijā šķiroju atkritumus (savus)...jā tieši tā... te, kur pārsvarā visi iebraucēji domā, ka var cūkoties, kā grib...tad nu, lūk, tā... es atlasu visas dārzeņu atliekas, un iedodu tās govīm (jo Goda vārds es redzēju, bet no šoka nenobildēju, kā Govs ēd kartona kasti, un tas nemaz nav smieklīgi, tas ir prātam neaptverami)...tad to, kas paliek no pārtikas...arī, ja ēdu kafejnīcā, es prasu, lai ieliek atlikumu maisiņā...to es nesu suņiem...tad man ir diezgan daudz plastmasas pudeles...tās es krāju, jo atdošu nabadzīgajiem...es nepaskaidrošu tieši kāds ir viņu mērķis ar tām pudelēm, bet domāju, ka izmanto, lai tās dedzinātu, lai uguns būtu ilgāk...es šodien ielikšu arī draugos pāris bildes...un tur var redzēt vienu bildi, kur bērns stāv durvīs, izskatās pēc šķūņa, bet tā ir māja...nu lūk....viņiem arī tās plastmasas pudeles noder...es zinu, ka daudzi rauks pieri un teiks, ka tiek piesārņota vide dedzinot plastmasu...pie velna...te ne to vien dedzina...un es ceru, ka vismaz tam bērnam ir siltāk iet gulēt...

Šodien nopirku internetu J jahuuuuuuuuuuu, no sākuma nepirku, jo likās, ka pārāk dārgi, tas laikam tāpēc, ka nesaprotu, cik daudz tas ir 5GB....sākuma komplekts ar 5GB maksā ~ 20Ls... ceru, ka mēnesim pietiks, pēc tam, kad atjauno, tas pasākums ir lētāks... 5GB ~ 8Ls...domāju, ka šim pakalpojumam cenas Indijā ir apmēram vienādas... galvenais, ka saprotu, ka nevajag lejuplādēt failus- dziesmas, filmas...tad inets pietiks ilgam laikam! Tagad būšu biežāk uz sakariem...kaut gan patiesais mērķis šim pirkumam ir tas, ka man skolai nepieciešams pārtulkot sarežģītākus angļu valodas vārdus...un mīļā latīņu valoda arī tur ir jātulko... tagad esmu dikti priecīga, un domāju, ka jau sen vajadzēja nopirkt!

Šodien noskaidroju arī pasta pakalpojuma izmaksas... arī tām vajadzētu būt vienādām visā Indijā...nu vismaz aptuvenai informācijai: 10kg- 3005 rūpijas, tas ir apmēram 30Ls... 18kg 5085 rūpijas, kas ir aptuveni 50Ls... ir labi jāpārdomā, ko ir vērts sūtīt un, ko nav...no otras puses, ja ir jāpārmaksā lidostā, tas prieks ir stipri dārgāks... un šis ir parastais sūtījums, kas aiziet vidēji 3-4 nedēļās...par ātro pastu neprasīju...bet tāds ir pieejams...

Indijā nav pieejamas kutikulu knaiblītes- ārprāts!!!! Es biju visos tuvākajos veikalos, 2 pilsētiņu centros... tas ir k.kas tāds, ko es pat nebiju iedomājusies...tiesa...es atradu vienu manikīra salonu...bet tas bija ciet...domāju, ka diez vai viņiem būtu šis instruments... šīs lietas man ļoti pietrūkst... vēl es nekur, absolūti nekur nevaru nopirkt rūtiņu kladi, te ir praktiski viss...sākot no lieliem, krāsainiem kartoniem, visdažādākajiem zīmuļiem...un kas tik te nav...tikai ne klasiskā rūtiņu klade/burtnīca... nu, tad mīļie, lūdzu, ņemiet to vērā...priecājos, ka vismaz 2 rūtiņu klades atvedu...bet ar to nepietiek! Te ir krāsainas un bezkrāsainas līniju klades... lieloooo rūtiņu klades un smalko rūtiņu...bet ne normālo...

Tagad smiesieties...es vismaz smējos, jo nesapratu loģiku, jautāju to arī pakalpojuma sniedzējam, bet arī viņš nevarēja paskaidrot: kopēšana maksā 0,02 Ls, printēšana 0,10Ls....bet skenēšana 0,20Ls...es jautāju, kur ir loģika, jo skenējot netiek lietota ne krāsa, ne papīrs... J 

Tas nu pagaidām viss, kas man sakrājies, pa šīm dažām dienām J

Esiet laimīgi, un mīliet sevi un savus tuvos!

Lai amoriņš arī Jūsu sirdi pilda ar prieku, mīlestību un siltumu!

Vai esiet veikuši savu pasūtījumu no Visuma?

Sveiki, mani mīļie ;)

Pavisam drīz jau būs pagājis mēnesis, kopš esmu Indijā, un tagad manas asās izjūtas sāk pierimt, lietas, kas tikko likās neticamas, nesaprotamas... sāk kļūt saprotamas, un tajā noteikti nav nekā slikta... tas vienk. sāk notrulināt nedaudz sajūtas! Tāpēc es sāku gatavoties, kādam izrāvienam- nākošās nedēļas nogalē... tiesa... man mācības ir 6 dienas nedēļā... tāpēc maksimums, varu saplānot braucienu no sestdienas pusdienas laika līdz pirmdienas rītam, un to es noteikti darīšu...rīt pat došos uz tūrisma ofisu pēc kartēm J Varbūt kādam ir ieteikumi, ko man šajā galā noteikti vajadzētu apskatīt? Ja tā, dodiet man ziņu draugiem.lv vai uz epastu!

Laika apstākļi šeit ir vairāk kā mistiski un absolūti dīvaini, neprognozējami... piemēram... kā jau rakstīju sestdien bija vētra...svētdien tāds vēss... pirmdien- žilbinoša saule (patiesībā es visu laiku gribu tik uz lielāku tirdziņu, lai sapirktu kādas vasarīgākas drēbes, bet pats galvenais zandeles!!!!)...otrdien- ne miņas no vasarīgās pirmdienas... te bija tāda migla- kādu es redzēju pirmo reizi... zemāk arī bildīte... 

 

vienk.it nekas nebija redzams, bildes ir bildētas no mana balkona, droši variet apskatīties kādas no iepriekš bildētajām (saullēkts...vai no video...)... neticami, vai ne?! Un kā Jūs domājat, kas notika vakardien... sniegs!!! Te snieg un atkal ir jāvelk cepure...varētu teikt, ka atkal piedzīvoju 4 gadalaikus pāris dienās :D

Ir laba ziņa, esmu izveseļojusies... iepriekš par to pateicu, tikai Bucim (ka biju slima)... visi, kas mani pazīst, zina, ka neslimoju, bet arī manu imunitāti var pieveikt šādas laika apstākļu maiņas... man bija bronhīts, bet tagad viss ir kārtībā J tāpēc arī atdzīstos, ka mazliet paslimoju, bet tas, protams, nekādā ziņa neietekmēja manas aktivitātes!

Ar džambī mācību stundām, man veicas labi, nenoliedzami, garš ceļš vēl priekšā, bet tā lieta sāk kustēties...un tagad arī viena pati mazliet pabungoju!

Ēdiens šeit ir ļoti gards, bet pārmaiņu pēc aktīvi gatavoju ēdienu pati...izmantoju iespēju, kamēr ir virtuvīte...jo pavisam drīz jau atkal būs jāpārvācas, šonedēļ obligāti jāsāk jau skatīties apkārt, kas un kā!

Tagad...tādas dāmu lietas... te ir iespēja aiziet uz wax...var visu - izņemot bikini (vismaz es neatradu pagaidām)... piemēram, kājas maksā 2Ls...es domāju noriskēt un piektdien aiziet...tā telpa neizskatījās diez ko spīdoši, bet vajadzība ir...neko darīt... patiesībā tur bija labs humors ar to visu izzināšanas pasākumu: Ieeju saloniņā...jautāju par wax...vīrietis man jautā, vai visu waxēt...un ar rokām rāda uz vēderu, krūtīm ... man sanāca smiekli (pieļauju, ka te varētu būt arī kādai vajadzība vaxēt vēderu/krūti...jo vismaz mati uz galvas ir ļoti biezi, veselīgi un skaisti :D... labi, tas joks, nekā personiska ) ...un tad, protams, viņš piebilda, ka to darīs viņa sieva ;) tas jau izklausās labāk... būs interesanti paeksperimentēt... un salīdzināt...

Tāds super jauns nekas nav noticis, bet domāju, ka uztaisīšu brīvdienās kādu albūmiņu...un šoreiz bez kalniem :D aaaa, nē, tomēr šis pasākums tiks atlikts līdz nākamās ned. sākumam, jo šo sestdien eju augšā kalnos mācīties reiki... ceru, ka sniegs nokusīs un atkal būs saule, savādāk pieļauju, ka nakts tur augšā/ bez centrālās apkures būs nenormāli auksta... ja vien.jau pēc pirmās reiki mācību dienas neiemācīšos uzsildīt ar enerģiju savas rokas un kājas :D

Starp citu, diezgan daudz tiek dzirdēts par to, ka Indijā ir problemātiski iebraucējiem uztaisīt telefona numurus: lai uztaisītu pat visparastāko priekšapmaksas karti- ir jāiesniedz mazā bilde, pases kopija, vīzas kopija! Vismaz man pagaidām viss ir veiksmīgi, un nu jau 4 nedēļu izmantoju vietējo numuru...no sākuma katru dienu nāca pāris sms, ka dokumenti nav kārtībā, bet, kad aizgāju noskaidrot, viņi teica, lai ignorēju šīs sms, tad nu es arī ignorēju J Parasti, šeit piesienas par to, ka paraksts nesakrīt ar pases parakstu...nu patiesībā mans paraksts arī neizskatījās diez ko līdzīgs pases parakstam :D acīmredzot viss ok... sarunas maksā: vietējie zvani- 0,01 sant./minūtē, sms 0,01 sant. izdevīgāk sanāk zvanīt... man teica, ka zvani uz LV maksā 0,09 vai 0,08 sant. vienalga uz parasto telefonu vai mobilo... nu acīmredzot viņi meloja... jo uz parasto tas maksāja 0,15 sant. minūtē...uz mobilo vismaz 0,15...tad nu mēs izlēmām, ka visizdevīgāk ir, ja man zvana uz Airbalticcard numuru...jo uz to man atsūtīt sms maksā 0,05...zvani 0,15, un man nav jāmaksā par ienākošajiem zvaniem... patiesībā šo airbaltic produktu iesaku visiem ceļotājiem ;) esmu apmierināta ar to!

Tikko atcerējos par pērtiķiem...ja no sākuma es biju stāvā sajūsmā par viņiem...sajūta it kā dzīvotu zoo darzā...tad tagad baidos no viņiem... viņi var uzbrukt cilvēkiem... nesen sakoda vienu meiteni... tad nu lūk visiem, ir jāatceras: satiekot pērtiķi: nedrīkst skatīties acīs...nekādā gadījumā nesmaidiet- nerādiet zobus, jo tad viņš uzleks Jums virsū- tas ir dzīvnieku instinkts...pavērojiet suni, kas dusmojas, viņš taču arī atņirdz zobus!!!! Un ziniet, tagad, kad saklausījos par šiem spalvainajiem draudziņiem, viņi sāka nākt manā istabā...kad gatavoju atveru balkonu...un tiklīdz to izdaru 2-5min laikā manā istabā ir 05m-1m liels pērtiķis... tas ir diezgan bailīgi... pirmajā reizē automātiski sāku sist kājas pret zemi...otrajā reizē biju šokā un k.kā aizmirsu par to acīs skatīšanos (paskatījos) un sāku skaļi sist plaukstas... laikam iedarbojās, kaut arī lēnāk nekā iepriekšējais...veiksmīgi... bet tas liek padomāt...jo viņi ir ļoti spēcīgi, un gudri...parasti, ka viens ienāk istabā...otrs ir turpat blakus- uz balkona, un pieskata draugu... esiet uzmanīgi!!!!

Tā kā laika apstākļi ir diezgan nesaprotami, diezgan daudz laika pavadīju ar sevi- savā istabā...un beidzot noskatījos arī kādu filmu...tā kā ekrānu nebiju redzējusi pāris nedēļas, lieki teikt, ka tam būtībā pielipu :D un vai zināt... es noskatījos atkārtoti filmu „The secret” ...domāju, ja ne visi ir redzējuši, tad vismaz noteikti par to ir dzirdējuši...tad nu es iesaku, visiem to noskatīties pirmo reizi vai vēl vienu reizi... un izdarīt savu pasūtījumu no Visuma!!!! Es kā reiz to izdarīju...nu sajūta forša... es zināju arī pirms vēlreiz noskatījos šo filmu, ka viss ir mūsu vēlmju salikums...bet noskatoties to tagad – atgādināju sev labi zināmo patiesību J

paldies, tēja fantastiska...

Čau, čau ;)

Kārtējo reizi ir notikuši milzum daudz notikumu, centīšos vismaz īsumā pastāstīt par visu, labo, kas noticis ;)

Beidzot es esmu izmantojusi iespēju un iepazinusi tuvāk pāris cilvēkus! Tējas dzeršanas process, var absolūti mainīt kādu notikumu virzienu un pavērt jaunas iespējas!

Man šķiet, ka neesmu pieminējusi savus paziņas no Sibīrijas, viņus es satiku kafejnīcā „Kunga” šajā vietā, es esmu regulāri, vai nu no rīta vai vakarā, kad izmantoju internetu. Nu, lūk, tad nu ar viņiem es iepazinos, kādas 2 nedēļas atpakaļ, neteikšu, ka ļoti sadraudzējāmies, jo reizēm tikai pļāpājām kafejnīcā! Viņi ceļoja pa ziemeļu Indiju, tāpēc pārsvarā bija ekskursijās, un brokastoja tikai kafejnīcā... labā ziņa ir tā, ka esmu saņēmusi sev un Bucim ielūgumu braukt ciemos uz Sibīriju ;) Tad nu iespējams, kaut kad šo pasākumu arī realizēsim J 

Iepazinos ar savu kaimiņu- viņš ir no Amerikas, šeit viņš nodarbojas ar meditāciju tehnikām, gan pielieto sev zināmās, gan apgūst jaunas, šobrīd viņš meklē sev skolotāju, visticamāk tādu, kā viņš vēlas var atrast tikai kādā klosterī, vēl viņš veic brīvprātīgo darbu mācot angļu valodu...kas gan nav tāda klasiska mācīšana...jo viņš vienk.iet uz centru, kur notiek šīs stundas, katru dienu 1h dienā, tur viņam katru reizi ir cita grupa, un notiek vienk. mutiska diskusija...klasē ir apmēram 14 cilvēki, no kuriem labi, ja 4 k.ko var pateikt, protams, gadās arī tādi, kas jau k.ko zina normālā līmenī. Tad nu es iespaidojoties no viņa entuziasma izdomāju, ka arī es varu palīdzēt šiem cilvēkiem, mana angļu valoda ne tuvu nav ideāla, bet tā noteikti ir pietiekoši laba, lai pāris reižu nedēļā es ietu uz diskusiju klasi, un palīdzētu šiem cilvēkiem vismaz nedaudz vairāk saprast angļu valodu. Mans kaimiņš- Deivids, vairāk kā 40 gadi ir ļoti pozitīvs cilvēks, piemēram, pirmo reizi, kad iepazinos ar viņu uz balkona, mēs nopļāpājām 2h :D un šodien, satiku viņu pie istabiņas, es jautāju: kā Tev iet, viņš saka: viss ir fantastiski, es daru, to, kas man patīk, lasu literatūru, dzeru tēju un meditēju...viņš saka, man būtu jāpadomā, lai atrastu k.ko sliktu :D vai nav skaista atbilde!

Šķiet, ka trešdien es no Matjas (skolas draudzenes) iemācījos gatavot fantastisku spinātu/brokoļu/sēņu pastu...un tagad es varu teikt, ka esmu nevis iesācējs čipati cepšanā, bet varētu teikt, ka pat profesionālis :D Mēs ar Matju nopirkām 2 vīnus šeit, jo es gribēju saldu, viņa sausu.... ak, mans Dievs! Es Jums izsaku visiem BRĪDINĀJUMU...nekad un neparko nepērciet Indijā vīnus, tā ir absolūta katastrofa... vismaz manā galā nav pieejami: itāļu, spāņu vai kādi citi vīni...tikai un vienīgi Indijas vīni... nu totāla katastrofa... abi vīni vēl joprojām stāv tepat, un visdrīzāk tiks izmesti... tas jau nebūtu tas trakākais... Jūs neticēsiet kādas ir cenas šiem vīniem... lētākais maksā 5Ls, tad 7Ls un 9Ls... vai varam iedomāties?!

Tagad, kad iemācījos, kā gatavot pastu... man bija lieliska iespēja to nodemonstrēt citiem pilnīgi negaidot!

Vakardien Lisseta un Džordžs mani uzaicināja pievienoties jautram pulciņam, kas vēlas iemācīties taisīt Momo (momo ir tibetiešu ēdiens, k.kas līdzīgs pelmeņiem, tikai iekšā liek sieru, spinātus vai sēnes nu k.kā tā... un var ēst, gan vārītus, gan ceptus)... tad nu mēs smuki sataisījāmies tos gatavot, bet Lissetas tibetiešu draugs vienk. neatnāca un neko viņai nepateica, kaut arī vēl pa dienu abi kopā pirka visus nepieciešamos produktus... tad nu es ņēmu vadību savās rokās un uztaisīju fantastisku pastu...Lisseta nebeidza vien brīnīties, cik es ātri esmu noreaģējusi, un, ka pasākums tomēr izdevies... kas vēl... aaaaa... Lisetta te ir jau kopš novembra, tāpēc viņa, kad izstāstīju par vīniem, saprata, jo pašai bija līdzīga situācija... tad nu mēs izlēmām, ka vajadzīgs ir k.kas cits, viņa slavināja rumu, tā nosaukums ir „Old Munk” ... lielisks rums, tiešām garšīgs... un tūlīt Jūs smiesieties par tā cenu: 0,4l (jā nevis 0,3l) maksā 0,90 santīmus.... 0,7l ļoti skaistā pudelē- tiešām greznā...maksā 2ls.... nu kā Jums tas patīk?! Tad nu, lūk, diemžēl man vīnus te nesanāks dzert, bet iespējams kādreiz iedzeršu šo rumu... visiem ruma dzērājiem te būtu īsta paradīze... te pat ir pieejams Bacardi...tā cena par 0,5 bija kādi 3Ls...

Sestdien ar skolotāju Dr.Arun un Matju devāmies kalnos, mums nebija klasiska lekcija, bet drīzāk mini ekskursija, jo skolotājs rādīja, kur var dabūt visgardāko picu visā tuvākajā apkārtnē, vietas nosaukums ir „Family Pica” ...zemāk pāris bildes no šī gājiena... 

un, jā... Pica fantastiska, bet nu es nezinu, vai ir vērts dēļ tās iet pāris kilometrus kalnā :D, bet, ja pa ceļam, kāpēc gan ne J Vakardien atgriezāmies skolā kā reiz pirms trakā lietus...un vakardien bija vētra... patiesībā visu nakti arī... tad nu klasika... man nebija elektrības ne naktī, ne šodien pa dienu... bet es par to galīgi nesatraucos, esmu jau pieradusi, ka tā, kuru katru brīdi var pazust, jo koki te visur iet pa vidu elektrības vadiem...attiecīgi, ja ir vējš...tad... notikumu gaita skaidra :D

Rītdien man skolā tests, tāpēc šodien visu dienu mācos, tā kā parasti, es visu kādas 3 reizes pārrakstu,. Sapratu, ka šī sistēma vairs nestrādā, un, ka es vispār vairs neko neatceros, šodien izdomāju jaunu sistēmu.... es visu ierunāju telefona, un klausos...iespējams, ka tādā veidā, k.kas paliks smadzenēs...tas ir kaut kāds vāks....ar to teoriju.... bet gan jau k.kad tas brīnums notiks, kad pār mani nāks apgaismība :D

Vēl par cenām... tas, ko esmu sapratusi, uzzinājusi, noskaidrojusi... cenas, kuras es rakstu ir vērts ņemt vērā tikai tad, ja ceļošana notiks šajā pusē...jo tās šeit ir neraksturīgi Indijai augstas... izņemot īres maksas, tās te ir zemākas nekā citur...

Par šampūniem un citām lietām: 100% variet neuztraukties te ir viss, ko var vēlēties... sākot ar pantene, shamptooo...un visiem tiem pašiem, kas mums ir un beidzot ar oriflame, avon, nivea, johnson...dove un citiem brīnumiem... cenas, gandrīz tikpat cik mums, jo šīs lietas cik es saprotu tiek importētas...patiesībā varbūt ir tomēr nedaudz lētāk...piemēram... šodien nopirku Dove šampūnu – 1,23ls un dove kondicionieri 1,23Ls... te ir ļoti lēts kokosa sviets...ļoti smaržīgs un dabīgs...tā cena par 0,5kg 1,14Ls....

Vēl es te esmu nopirkusi bikses (auduma) , cena par 2 gab.7ls... nike botas 14Ls...

Manā galā ir ekskluzīvas tibetiešu preces, bet nav tā, ka būtu ļoti daudz indiešu preces.... es domāju, ka nākamnedēļ aizbraukšu uz vienu citu tirdziņu, tas ir gan lētāks, gan ceru, ka tur būs izvēle lielāka.... tad varēšu komentēt piedāvājumu tirgū...šobrīd tas nav diezgan objektīvs...ir nepieciešams salīdzināt....

Man ir liels gods, jo mans Reiki skolotājs lūdza mani iemācīt viņam klasisko masāžu...tad nu, lūk.... manas reiki mācības sāksies nākamsestdien un svētdien, visdrīzāk palikšu kalnos pa nakti, jo ceļš ir tāls, lai 2 dienas pēc kārtas ietu augšā un lejā...un tad pie reizes es viņam mācīšu arī savas prasmes... Tas tiešām ir gods, ceru, ka man izdosies!