Čau, mīļie,
Pamazām esmu iekārtojusies savā jaunajā mājvietā! Tā ir jauka, klusākā vietā, tiesa, gan arī projām no centra, bet tas noteikti ir pozitīvs moments...jo līdz troksnim (centram) man ir tikai pāris minūšu gājiens... pagaidām tas vēl nav tik ļoti trokšņains, taču jau no marta būs, jo tiek atklāta tūristu sezona... labi ir, tas, ka tas nozīmē, ka sliktais laiks arī drīz beigsies!
Tagad dzīvoju pa vidu starp skolu un centru. Tiesa, ka muskuļiem ir pamatīga slodze, jo katru reizi, kā gribu tikt uz vienu vai otru pusi man ir jāpieveic milzīgs kāpiens kalnā, diez gan stāvā, ir taciņa, taču var paspēt piekust pa tā 3-5 minūtēm, kamēr tiek augšā uz ceļa... zemāk bilde...
Jaunajā mājvietiņā man ir tīri normālas ērtības, ir gāzes plītiņa- virtuvīte, 2 skaisti logi, vannas istaba- ar boileri... nesen smējos, jo te nenoliedzami ir plus karstais ūdens, tikai neesmu laikam vēl stāstījusi kā notiek tās dušas lietas: boilers ir ļoti maziņš (tāds tas ir visur), karstais ūdens piediet vidēji 3-4 minūtes... tātad stādieties priekšā... principā nav iespējams paspēt nomazgāties, 2 reiz izmazgāt matus ar šampūnu, vēl kondicionieri ielikt un izskalot... tad nu mana dušošanās notiek pa daļām... vakarā duša, no rīta mati : D, bet, kad pierod ir ļoti oki J galvenais, ka ir karsts ūdens.
Ir lieliska ziņa, izmaksas man ir samazinājušās par dzīves vietu... iepriekš maksāju 3,5 dienā, tātad mēnesī tas būtu, vidēji 100Ls, tagad man izmaksas ir 70Ls + 5Ls par gāzi, kas pietiks domāju 2 mēnešiem.
Zemāk atkal video ekskursija J lai ir nojausma!
Es domāju, ka noteikti aiziešu vēlreiz uz templi marta beigās, vai aprīļa sākumā...iespējams tur būs lielāka kustība...sakarā ar tūristu sezonu... templis ir bezmaksas, un atrodas tikai, labi ja pusstundas attālumā no manis... reizēm tā gadās, ka vietas, kas ir tuvu tiek apskatītas kā pēdējās, vai tuvu tam :D
Svētdien no rīta agri (kādos 7:00 brokastis, tad ap 8:00) kopā ar Džordžu (George) devāmies uz BIR pilsētu, kur atrodas vairāki klosteri... man šo ekskursijas braucienu ieteica Sue lēdija no Austrijas... teica, ka brauciens uz katru pusi 2,5h ar vienu pārsēšanos... nu vai ziniet!!!! šis brauciens ilga veselu mūžību, jo tā laimējās ar šoferiem, kas ik pa 20 minūtēm k.kur piestāj papļāpā... brauciens ilga 4h uz katru pusi!!!!!!!! Ja ne 4,5h... ir 2 pozitīvas lietas...1 tas izmaksāja 0,80Ls uz katru pusi un tas bija tā vērts... mazliet negatīvais... Jūs nespējiet iedomāties cik ļoti netīras džinsas var palikt pēc viena šāda brauciena... (no abām pusēm, pat iekša visas rievas melnas no putekļiemA):D tā, kā kājas man nav no īsākajām, tad bikšu ceļgali ir super melni (labi, ka nav nospiedušies zilumi)...jo vietā, kur normāli LV un citās valstīs sēž 2 cilvēki, Indijā sēž vismaz 3!!!! :D :D ... šī brauciena laikā uz katru pusi tika izmantoti 3 transporti, tā kā bija arī momenti, kad man paveicās un tiku pašā priekšā pie autobusa šofera, tas tiešām ir super... es ļoti daudz nofilmēju ar video kameru, pateicoties tam, ka viena sēdēju priekšā.
Zemāk bilde, kad ir sasniegts mūsu mērķis viens no diviem klosteriem, un arī ceļabiedrs Džordžs ir redzams.
Es jau laikam rakstīju par viņu- viņš šeit dzīvo jau sesto mēnesi, nodarbojas ar angļu valodas stundu pasniegšanu, kā brīvprātīgais, viņam drīz beidzas vīza, līdz ar to uz 2 mēnešiem dosies atpakaļ uz Londonu, tad atkal atgriezīsies, tikai ne uz šo pašu vietu, viņš ir nolēmis no sākuma pāris mēnešus paceļot...un tad atgriezīsies... Droši vien rodas jautājums, no kā viņš dzīvo...nu viņam Londonā ir 2 mājas, kuras tiek izīrētas iebraucējiem (piemēram, latviešiem J ) nu, lūk, tad par nopelnīto daļu viņš arī dzīvo... J
Man ir prieks, ka Džordžs piekrita doties ar mani šajā braucienā... jo mana skolas biedrene Matja nejutās labi, Lisseta arī pēc slimošanas nejutās īpaši stipra, manam reiki skolotājam Markam un viņa draudzenei Ionai bija citi plāni- devās kalnos meditēt... tad nu mana vienīgā iespēja bija Džordžs... J viņš jau tāds normāls, bet anglis, paliek anglis... ar jociņiem, ko tikai viņš saprot : D, bet pa lielam nebija ne vainas.
Pilsēta BIR ir ļoti īpaša, jo tur es sajutos tā it kā būtu k.kur citur... tur vienk. ir miers... tur nav trokšņu no pīpināšanas (mašīnas ir, bet mazāk vai arī vienk. klusākas?!)...tur tiešām putniņi dziedāja tik skaisti... saulīte sildīja... nu super... tur arī bija daudz kas lētāks... piemēram... čaj maksāja 0,05 santīmus... manā pilsētiņā cena ir no 0,15-0,30 sant. par čaju, melnā tēja ir vislētākā maksā 0,10 sant., visur.
Patiesībā, es biju tā nogurusi no tiem saspiestajiem autobusiem, ka gribēju atpakaļ doties ar taxi, tagad esmu priecīga, ka Džordžs negribēja, jo ir atšķirība... ar autobusu izmaksas 0,80Ls... ar taxi ... vidēji 15Ls...(ja dala uz pusēm 7,5Ls)... atpakaļ braucot pēdējā pieturvieta ir Dharamshala no kurienes ir jābrauc tālāk uz McLeod Ganj (tas nav tālu 10km)... un te iet tādi kā mikriņi, tikai džipu formātā... tur ir vietas: priekšā šoferis plus 2 vai 3 (atkarībā no apaļumiem) aizmugurē 4 vai 5 un bagāžniekā vēl 4 vietas... nu principā līdzīgi, kā tajā klipiņā, kur braucu no Masrur tempļa ar to indiešu ģimeni... maksā tāpat, kā autobuss 0,10 sant... viss jau būtu labi, bet man blakus, k.kāds mazs preteklis apsēdās...un ziniet, ko viņš darīja, ar vienu pirkstu man braukāja gar kājas ārpusi (tā, kā kutinātu), nu pilnīgs idiots, es viņam saku: izbeidz, viņš izliekas, ka neko nezina, tad pēc 2 min. atkal. es stipri uzsitu pa rokām... un nē, viņš atkal turpina, nu vai nav dīvains cilvēciņš- Jūs spējiet iedomāties, cik jauks kāds var būt pēc dienas, kas pavadīta piebāztā autobusā... vārdu sakot beidzās ar to, ka čalīts izkāpa k.kur pa vidu...melnā tumsā... nu nav taču tas īsti normāli...
Labi, atgriežoties pie visām labajām lietām :D starp Dharamshalu un Bir pilsēta Palampur (kur notiek tie lielie tirgi, uz kuru vēl neesmu bijusi, tagad nebraukšu, jo domāju, ka Nepālā viss būs izdevīgāk). Palampurā, gan visi uz mums skatījās, kā uz brīnumiem, no tā varu spriest, ka tur tūristi ir retums :D tur tiešā vārda nozīmē, visi lec ārā no autobusiem un sastājas apkārt un skatās un smaida... atpakaļ ceļā, mēs vispār bijām šokā, jo tiklīdz izkāpām no Bir autobusa, lai ietu uz Dharamshalas autobusu, tur sāka apkārt skriet kādi 4 autobusu kontrolieri, un sāka teikt, ka visi brauc uz Dharamshalu... tas nudien bija dīvaini, jo parasti, paveicas, ja viens autobuss uzreiz iet... mēs vispār nobijāmies un uz brīdi lai nomierinātos no tādas uzmanības devas, vienk. atgājām malā... trīs reizes dziļi ieelpojām un devāmies uz tuvāko autobusu...tur uzreiz man atbrīvoja vietu, bet tas it kā ir forši- patīkami...bet ziniet, tad piecēla kājās vienu večuku izmeta no vietas, lai tikai Džordžam būtu, kur sēdēt... man prieks, ka Džordžs negāja, un uzstāja, ka stāvēs kājās : D, kaut gan jāatdzīst, ka stāvēt kājās pa kalnu ceļiem pilnā autobusā nav jautri... galvenā doma šeit ir, ka viņi ļoti priecājas par tūristiem... un ir laipni... varbūt pat par traku, un tas biedē... :D Vēl viens piemērs, tā, kā Džordžs palika stāvot kājās, es piedāvāju paturēt viņa mugursomu, bet viņš atteicās, jo domāju, ka viņam ir bailes, lai k.kas nenotiek ar viņa profesionālo kameru, es neuzstāju... taču priekšā sēdēja 3 indietes, no tām 2 sasēdās viena otrai klēpī, lai Džordžam būtu vieta, bet viņš tomēr nesēdās...tad viņas uzstāja, lai viņš iedod mugursomu, ko Džordžs negribēja, bet beigu beigās tomēr iedeva, un Džordžs viņām saka, Jūs esiet ļoti laipnas, uz ko viena no viņām atbild: jā, jo es esmu Indiete... vai nav skaisti vārdi?! Meitenes labi runāja angliski, izskatījās, ka vidusskolas vecuma meitenes!
Bildes no šī brauciena salikšu draugos šodien, ceru, ka neesmu sākusi Jūs garlaikot ar tik daudz bildēm :D ielikšu arī dažas bildes no bildītēm ar šallēm J Domāju, ka tagad kādu laiku nebūs bilžu, ko rādīt, jo pagaidām neplānoju nekur doties- tas ir šajā nedēļas nogalē, jo man tagad būs reiki mācības pēcpusdienās, un nākamnedēļ nogalē jau būšu Nepālā :) Jāatgūstas no iepriekšējā brauciena :D un mācīties arī vajag!
Noslēgumā tik vēlos pastāstīt publiskāk par pāris lietām, ko man jautā draugi un paziņas, varbūt arī Jūs tas interesē:
1. Kā jaunieši izklaidējas:
Es personīgi jauniešus varu iedalīt 3 daļās: indieši- hindi, indieši- pundžabi un tibetieši- pārsvarā mūki...par pārējiem nezinu... Nu, tad tā, mūki izklaidējas pa kluso- kalnu viesu namos- tiek lietots alkohols, ēsta gaļa, reizēm arī sievietes (šis nav izdomāts, viesu namu īpašnieki stāstīja)...pati nezinu, ko par to domāju, laikam neko...ne nosodu, ne atbalstu, te es gribu atsaukties uz to, ka mūku kārtā lielākā daļa nonāk nejau tāpēc, ka vēlas... bieži vien tā ir vienīgā iespēja izdzīvot, jo viņi ir nodrošināti... liela ietekme ir viņu ģimenēm- praktiski 100% vecākais dēls tiek sūtīts uz klosteri, jau no mazām dienām...tas, kas liekas neierasti un k.kā nepieņemami manam prātam- viņi lieto datorus- facebook.com, izmanto apple telefonus, pērk ledusskapjus, ne jau lietotus, bet vislabākos un lielākos....tas k.kā man neiet kopā ar to bildi, kādu biju radījusi savā prātā... tas pat ir diezgan šokējoši... piemēram, kad pirku internetu veikalā... es nesaprotu viņu valodu, taču daudz ko var saprast pēc žestiem un izteiksmes... viņi prasīja pārdevējai tibetiešu valodā, lai iedod manas kartes kodu (lai slepeni viņi to var izmantot), uz ko pārdevēja atbildēja noliedzoši, un pār;ejo dokumentu daļu aizpildīja atejot no viņiem, lai viņi nevar pierakstīt kodu... nu tā, k.kā... es nenosodu nevienu... vienk.ir lietas, kas pagaidām neiet kopā ar maniem priekšstatiem...diemžēl... Es te k.kā slikti izteicos par mūkiem, bet ir arī godīgi, savu ceļu apzinājušies cilvēki, kas ir līdz sirds dziļumiem pārliecināti par sava ceļa pareizo izvēli, nu lūk, tad viņu priekšā es arī noliecu savu galvu, jo uzskatu, ka viņi ir svēti.
Otrā daļa ir indieši- hindi, normāli jaunieši, praktiski nav manāmi...viņi nedzer, nepīpē un nelieto alkoholu... bet iet uz ballītēm... tomēr izrādās, ka tādas te arī notiek (es neesmu bijusi, un domāju, ka neiešu, pat man tas liekas, pārāk ekstrēmi)...
Trešā daļa ir indieši- pundžabī ļauži... nu, ko no tiem gan es eju pa gabalu, arī pārējie- hindi indieši neizsakās diez ko jauki par viņiem...jo viņi ir NENORMĀLI skaļi... piemēram, ieiet kafejnīcā ēst pusdienas, un uzliek uz skaļāko simfonisko orķestri, un otrs uzliek k.kādu pop mūziku...kad viņiem, kāds pieklājīgi jautā, kāpēc Jūs klausieties abas mūzikas kopā- atbilde ir: vai Tev arī patīk? Stulbi smaida, tā, ka vairs nav ko teikt... :D viņi dzer, ēd gaļu... tusējas, ārdas, plēš pudeles... nu tā, k.kā... piemēram... man negribētos sastapties ar viņiem vienai tumšā ielā... kā jau visur arī šeit noteikti ir izņēmumi, bet par pundžabī runā visi pat paši indieši, tas liek aizdomāties, arī stāstu netrūkst... aaa, un šie ir tā saucamie stilīgie jaunieši, bieži mēdz izcelties ar drēbēm un tml.
2. Man jautā, vai tagad esmu kādā īpašā ticībā, piemēram, vai esmu budiste:
Nē neesmu, es te neesmu nekādā sektā, neesmu nekādā kopienā vai templī/baznīcā... mans Dievs ir katrā kokā, katrā cilvēkā, katrā notikumā... Dievs ir visums, un es esmu no visuma... viss. Ticības jautājumā es neesmu ne par ko par, un neesmu pret... man vienalga, kā katrs sauc savu Dievu... Par filozofiju, patīk Vēdiskā, kas saka, ka Dievs ir visums, un, ka katrs cilvēks ir vienāds/līdzīgs. Uzskatu, ka ticība ir liela politiska lieta, un katrā tās virzienā var atrast k.ko labu k.ko sliktu...
3. Vai man pievērš lielu uzmanību indieši:
Nē, nepievērš mega lielu uzmanību...biju gaidījusi, ka pievērsīs :D, domāju, ka tas tāpēc, ka šeit ir daudz tūristu, un viņi šeit ir tā teikt audzināti un pieklājīgi, ik pa laikam pasaka kādu komplimentu, bet aiz rokas nerauj, un zagt par līgavu netaisās... Arī šeit man patīk staigāt ar tīriem apaviem, tīriem matiem, tīrām drēbēm... gribas pucēties, tā, kā neklausieties, ja kāds Jums teiks, ka vienalga kā Jūs izskatieties šeit- tas tā nav, es domāju, ka ja patika domāt par izskatu mājās, tad šeit arī nekas nemainās, nu un, ka viņiem netīras kurpes, vai saplēstas bikses... vai tad arī Tev tādam gribas staigāt?!
Apmēram, tā, nu gan esmu sarakstījusi J ceru, ka Jums šobrīd Latvijā ir labs laiks, jo man atkal krasas laika apstākļu maiņas... pēcpusdienā, kad filmēts video par istabu- saulains laiks, tagad ārā ir normāla vētra – zibeņo, stiprs lietus un vējš... elektrība nav ik pa brīdim, bet tas ir normāli, vidēji normālā vakarā man nav elektrības 2-3 reizes... ja vētra, var pazust uz vairākām stundām...reizēm uz veselu dienu vai nakti...vai abiem kopā :D Šeit visu laiku sekoju, lai telefons ir uzlādēts, jo pēdējā brīdī var nebūt, kur uzlādēt :D
Lai skaista pēdējā februāra nedēļa!
Video, pie sienas- istabā ir manas mācību lietas, kas ir jāiemācas no galvas :D un video beigās- tibetietis- manas viesu mājas īpašnieks.
AtbildētDzēst"Ticības jautājumā es neesmu ne par ko par, un neesmu pret... man vienalga, kā katrs sauc savu Dievu... Par filozofiju, patīk Vēdiskā, kas saka, ka Dievs ir visums, un, ka katrs cilvēks ir vienāds/līdzīgs. Uzskatu, ka ticība ir liela politiska lieta, un katrā tās virzienā var atrast k.ko labu k.ko sliktu..."
AtbildētDzēst- Ļoti veselīgs pasaules uzskats :)