dīvaina kombinācija: svētums un ekstrēms...

Čau J mīļie!!!

Droši vien negaidījāt, ka jau tik drīz uzrakstīšu, bet man tik daudz lietas sakrājušās ko Jums stāstīt, ka domāju, ka ilgāk gaidīt nedrīkst, vienk. nedrīkst!!!

Iepriekš jau blogā pieminēju, ka manam skolotājam ir asistents, viņš palīdz, dara visu kas nepieciešams, tātad sagādā eļļas, pieraksta klientus, izņem palagus no tīrītavas un ja nepieciešams ir arī modelis, uz kā mēs reizēm trenējamies ;) Viņu sauc Pankačs, viņam ir 32.gadi, izglītība jogas skolotājs/universitāte. Vecums 32.gadi, ir sieva un 2 bērniņi, sieva ir angļu valodas skolotāja.

Mēs ar Pankaču sadraudzējāmies, jo abi esam diez gan līdzīga raksturu, kamēr trenējos uz viņa masāžās, bieži smējāmies, gan par jokiem, gan par izpildījumu, runājām- salīdzinājām manu pieredzi un viņa (arī viņš ir masieris, taču Indijā masē sieviete- sievieti, vīrietis- vīrieti). Kādā no šādiem treniņiem viņš jautāja, ko esmu redzējusi, ko nē un teica, ka kādu dienu man būs par gidu un izvadās uz dažām vietām. Es priecājos, ka šī diena pienāca un tā bija svētdien, viņš izmantoja savu brīvdienu (mēnesī viņam ir 4 brīvdienas), lai uz sava mocīša man izvadātu pa fantastiskām vietām, kas nav atrodamas ceļvežos, vai Lonly planēt grāmatā...

Svētdien es cēlos agri, jo sestdien Pankačs teica, ka svētdien brauksim... neaizmirsīsim, ka man ir mācības... ja gribu k.ko redzēt ir jāplāno laika sadalījums ;) Cēlos ap 6:00, tad man paiet kādas 2h manam rītam... joga, reiki...duša... k.kā tā... tad mācījos- taisīju darbu, tad mēs ap 12 izbraucām.

Par močiem runājot, nu patiesībā šis bija mans tālākais brauciens, laikam pirms tam tikai bērnībā brālis ar mocīti mazliet izvadāja – līdz pirmajam kritienam :D Tā, kā arī šis bija diez gan ekstrēms pasākums... kopā tika nobraukti vairāk kā 200km pa kalnu ceļiem- ar Indijai tikai vien saprotamu ceļa/braucēju kārtību :D

Kad satiku Pankaču, lai brauktu, pirmais, ko ieraugu, ka nav otras ķiveres (kaut arī pirms tam teicu, ka ļoti vajag un viņš teica, ka būs ... bet tā ir Indija ;) ) nu, ko tajā brīdī bija 2 varianti- kāpt uz moča, braukt dzīvē – redzēt neredzēto vai pateikt iespējai nē- un iet mājās mācīties... (par tām dzīves iespējām, ļoti laba filma ir „Say Yes” ar Džimu Keriju, man ļoti patīk)... protams, ka teicu, aiziet, tā noteikti nebūtu es, kas atteiktos no k.kā tik traka :D

Es Jūs tūlīt totāli pārsteigšu: iesākam braukt, tiekam līdz Dalai Lama templim, tur visur cilvēki, gar ceļa malu stāv, prasu, viņam kāpēc, viņš saka, ka laikam Dalai Lama brauks... mēs neapstājamies- turpinām ceļu, jo ir jau dienas vidus... tad mūs aptur apsardze, un saka, ka pāris minūtes jāpagaida, nedrīkst braukt... nu, re, tad nu sanāca negaidīti vien apstāties un gaidīt notikumu ;) Knipsēt knipsēju, bet nevar saprast, jo no mašīnas stikliem atspīd saule... bet varu teikt, ka man bija tas gods, redzēt Dalai Lamu braucošas mašīnas attālumā ;) Tajā brīdī nonācu pie secinājuma, ka šīs brīvdienas raksturo 2 vārdi, kam ir absolūti dīvaina kombinācija: svētums un ekstrēms...

Tad mēs turpinājām ceļu un es beidzot atgāju no mācībām un pieslēdzos braucienam... nodomāju, ka redzēt ceļā Dalai Lamu ir laba zīme, un, ka noteikti būs lielisks piedzīvojums ;)

Kad pirmie km pagājuši, apstājamies, lai mazliet atpūstos, lūk, arī es ceļa sākumā ar mocīti: 

 

Pēc pirmajiem 50km sāku aprast ar domu, ka diez gan neērti, jo pagāja brīdis, kamēr sapratu, kā ērtāk iekārtoties, tad vēl no sākuma bija bail vilkt kameru ārā, doma bija, ka tik k.kur turēties :D bet pēc tam, viss kā ar roku noņemts, kad sāku knipsēt tad tik visu pēc kārtas ;) protams, ka ir daži zilumiņi, un nevarētu teikt, ka ceļa beigās varēju normāli pastaigāt :D Jo pa kalnu ceļiem jau ātri nepabrauksi, labi ja līdz 70km, bet pārsvarā tas ātrums bija 40-50km...

Starp citu, atcerējos, ka vienas no pirmajām domām, kas man bija uz moča bija, ka tā, kā man nebija ķiveres, tad labāk negrozīt galvu, to es sapratu pēc pirmajām 5 mušiņām ausī :D labi, jau labi nebija tik traki, pēc tam es atklāju, ka man ir kapuce, un, ka es varu grozīt galvu, vēl priecājos, ka man ir saulesbrilles, jo acis neasaroja, un putekļi netika ;)

Viss šis brauciens bija liels piedzīvojums, vienk. braukt cauri ciemiņiem, vērot dabu- skaisti!!! Galvenais mērķis šajā braucienā atradās 90km attālumā (ar autobusu, tas būtu diez gan nereāli, domāju, ka vismaz 5h vienā virzienā)... un tagad smiesieties, jo teikšu, ka neatceros nevienu nosaukumu no tām visām vietām kur bijām, rītdien noskaidrošu un pierakstīšu ;) bet kāda gan nozīme nosaukumiem ;)

90km, lai redzētu fantastisku- kalnos paslēptu templi ar dabiski veidotiem kalnu avotiem... un templi klints iekšpusē, kur teika stāsta, ka iepriekš tecējis nevis ūdens, bet piens, kas dziedējis aklos un slimos... 

 

Tālāk devāmies uz termālajiem baseiniem, kas ir ierīkota vieta kādā ciemā, diez gan liela teritorija, kopta... patiesībā, kad man par to vietu stāstīja biju iedomājusies mazliet civilizētāk (negribu izklausīties iedomīga...)vienk.es zināju, ka jāpaņem līdzi ir legingi un krekls ar ko, ja gribēšu, lai varu atpūsties karsto avotu ūdenī... bet tad, kad es ieraudzīju, es sapratu, ka laikam ne šodien... un nopriecājos, ka man nav līdzi dvieļa... ;) nu nebija jau tur nekas tik briesmīgs, vienk.es domāju, ka tur būs jāmaksā par ieeju, ka būs kādi darbinieki, kas uztur tīrību tajā vietā, ka būs vieta, kur nolikt somu, ka būs tur daudz cilvēki... nu k.kā tā... ;) iespējams, ka vainīgs bija nogurums pēc nobrauktā laika ceļā, nezinu, bet k.kā galīgi negribējās līst tajā ūdenī... patiesībā ir tā, ka vīriešu puse tāda normāla izskatījās... 

 

Bet sieviešu puse...brrrrrr... galīgi apdala sievietes ;) 

 

Labi, bet tas ir sīkums, es pirmo reizi dzīvē redzēju brīvdabas SPA ;) un forša tā ideja kā tāda, ja tur mazliet uzfrišinātu- perfekti!!! Starp citu, ūdens temperatūra kā normālā/karstā vannā – kā man pietrūkst vannas J bet laikam ne tik ļoti ;)

Tad mēs bijām vēl mazā templītī, ko noteikti neatrastu, ja neparādītu... forši, ka vietējais cilvēks parāda tādus brīnumus ;) Kad atgriezāmies McLeodā bija pulkstens 19:00, forši, tik daudz kas tika redzēts tikai pāris stundās, man bija brīnišķīga svētdiena... atgriežoties es priecājos, ka vēl paspēšu pamācīties, bet vakar vakarā tā bija tāda muļķošanās drīzāk, jo biju ļoti piekususi, muskuļi- īpaši kāju vienk.svila... tad nu es tā it kā mācījos it kā nē ;)

Starp citu, gandrīz visās bildēs man ir melna piere :D tagadējo profila bildi man Raivīts uzlaboja, jo man dikti patika bilde, bet, protams, ka negribas likt tādu, kur piere melna :D oriģinālā bilde... :D 

 

Atgriežoties pie mācībām, šodien sākām mācīties gudrības par Marmas punktiem, un attiecīgi drīz sekos masāža, ajūrvēdas masāžas un tehnikas pabeigtas- kopskaitā 45!!! Jā, jā 45!!!! Es nepārrakstījos! Ļoti interesanti būs arī tie marmas punkti... smieklīgi, kā tie punkti tika atklāti un izmantoti sākotnēji...

Viens no ķirurģijas pamatlicējiem, atklājējs - Shusruta, viņš ļoti daudz trenējās/pētīja cilvēku uzbūvi izmantojot gan līķus, gan dzīvos, tad nu viņš atklāja, ka cilvēkam organismā ir 107 punkti, kurus traumējot var būt letālas sekas, atšķiras vien laika posms (no sekundes līdz mēnesim) u.t.t. sākotnēji šos punktus izmantoja ķirurģijā, kā tabu, kam nedrīkst pieskarties/iegriezt... tajā pat laikā armijā- kaujinieki tika speciāli apmācīti nogalināt izmantojot šos punktus, patiesībā armijniekiem tādi pavisam kopsummā ir 365 punkti, no kuriem oficiāli ir zināmi mazliet vairāk kā 300, par pārējiem nav ziņu.. laika gaitā šos punktus apzinājās, izpētīja un iemācījās tos izmantot savādāk- vēršot cilvēkiem par labu... tad nu tagad es macīšos tās gudrības par brīnumainajiem punktiņiem ;)

Vēl man ir laba ziņa, ka Pankačs pats uzprasījās man parādīt vēl k.kad kādas tuvākas apkārtnes vietnes, kādā darba dienā pēc darba, esmu ļoti priecīga!!!

Lai forša nedēļa, un sāciet krāt sarkanā sīpola mizas, lai variet nokrāsot arī olas par mani ;) 

ha, ha zili brīnumi :) ikdienā ;)

Sveiki, mīļie!

Pēdējās dienās tik daudz notikumu, ka pat nezinu, ar ko lai sāk... laikam jau atvainošos vispirms visiem mīļajiem, ka esmu tik slinka, un ne tikai nerakstu blogā savus piedzīvojumus, bet halturēju arī ar personiskajām vēstulēm- labošos ;)

Nesen pateicoties, mīļa drauga vēstulei aizdomājos par eņģeļiem- labiem cilvēkiem, kas manā ceļā ik uz soļa... ne tikai par Nepālu, bet vispār visa šī brauciena laikā... un brīdī, kad saņēmu vēstuli par to, ka arī šis cilvēks ir aizdomājies par tādām lietām Latvijā balstoties uz manis rakstīto... nevis par to, kā k.ko dot, bet kā pieņemt nedomājot, nejautājot... patiesībā tagad es varu teikt, ka man tas liekas normāli, bet pirmās reizes es skatījos ar tādu aizdomu... domāju, ka noteikti tam cilvēkam k.ko no manis vajag...tikai ko?! Tagad es saprotu, cik tas bija muļķīgi...es te nekādā ziņā negribu teikt, ka tā ir tā saucamā latvieša domāšana, noteikti nē, esmu pārliecināta, ka tā ir lielākā vairākuma eiropiešu domāšana. Muļķīgi jau sanāk, bet no bērnības mums ieliek prātā: viss dzīvē ir jānopelna, nekas nenāk par velti... bla bla bla... ļoti gribas oponēt, jo domāju, ka iespējams mēs šo to jau esam nopelnījuši pagājušajā dzīvē, notiek labas lietas arī par neko un nevienam nedodot J bet, protams, ka tās ir tikai manas domas, vai nu jau varu teikt pieredze ;)

Starp citu, saņemot šo burvīgo vēstuli... es devos ārā, lai nopirktu produktus... un ziniet, laikam jau atkal tas noslēpumainais visuma spēks... gribu pirkt granātābolu, bet pārdevējs nesaprot, ko es no viņa gribu, tad sarunā iesaistās vēl viens pircējs, bet kad viņš sāk skaidrot pārdevējam ko es gribu, es saprotu, ka viņš noteikti ir no krievvalodīgajiem, jo viņu angļu valodu var atpazīt uzreiz :D tā ir cietāka- lielāko tiess! Es viņam jautāju, vai viņš ir atbraucis no Krievijas, viņš saka, ka ir no Ukrainas, tā nu mēs sadraudzējāmies, jo izrādās, ka dzīvojam kaimiņos, tikai 2 min. attālumā!

Ļoti interesants cilvēks vārdā Jura... lūk, atgriežoties pie augstāk rakstītā, es sapratu, ka ir mana kārta būt kādam par eņģeli, vai par labo cilvēku viņa ceļā ;)

Jura- vīrietis, kas ceļo pa Indiju jau trešo mēnesi, atvaļināts armijnieks, tagad nestrādā dzīvo no pensijas! Ir ģimene, bērni manā vecumā, bet ceļo viens.

Viņš ieradās McLeod Ganj, jo gribēja tikties ar Dalai Lamu... apskatīt Himalajus... un vienk. šis kā viens no viņa ceļojuma pieturas punktiem! Es jau iepriekš rakstīju, ka diez gan traks man periods ar mācībām- bet laikam jau gandrīz visu laiku man tā ir... iedevu savu numuru, un domāju, „bļin” labāk nebūtu devusi, ka tagad mani „trobelēs”- lūk spilgts piemērs no mana brīnišķā EGO... bet brīnums, „netrobelē”... un, tad jau beidzot biju izcīnījusi cīņu ar savu ego, un sāku domāt, kā normāla Aija :D un tajā brīdī sapratu, ka laikam tā tās lietas notiek, un man ir jāparāda šim cilvēkam šejienes labās lietas... kur paēst, kur iepirkties, ko darīt ko nē... kur aizbraukt, ko apskatīt ;)

Nākamajā dienā pēc skolas, es piezvanīju viņam, satikāmies, un izrādās, ka viņš ir kolosāls un dzīves gudrs cilvēks, ar fantastisku humoru ;) Piemēram: viņš stāstīja, ka ceļojot bija templī, kur pirms meditācijām visi dzied mantras, un bija no sākuma tā, ka cilvēki tur bija ap 30... tāpēc viņš nedziedāja...bet pienāca diena, kad viņi bija tikai 5...un kā var nedziedāt?! Jādzied! Un tad viņš sāk smieties sakot: ka viņa bijušie kolēģi neticēs, kā viņš armijas cilvēks (vairāk kā 20.gadi dienestā), ņem un dzied mantras :D

Kopā apskatījām brīnišķīgu ūdens kritumu, viņš (jā, viņš nevis es) parādīja man publisko peldbaseinu, kur tiesa ūdens ir auksts un pārsvarā peldas tikai vīrieši (nevienu sievieti neesmu tur redzējusi)!  Tad divus vakarus biju uztaisījusi īstu kaimiņu tusiņu – mani kaimiņi Karlo no Sānija, Silvija no Austrijas un pievienojās arī Jura, ar karstām tējas tasēm uz terases, klačojāmies par dzīvi, par piedzīvojumiem, iespaidiem, diskutējām par budismu, par mūkiem... nu interesanti!

Publiskais baseins (nevar zināt, varbūt izmēģināšu, tiesa, tad man nāksies to darīt ar legingiem un maiku :D )  

Šodien no rīta viņš devās tālāk uz Manali! Man ir patiess prieks, ka es izcīnījos ar savu EGO, un piedzīvoju brīnišķīgas sarunas un jaunus iespaidus... tikai tagad atskatoties, gribas jautāt, kurš tad beigās ir tas eņģelis, es vai viņš, kurš padarīja ikdienu krāsaināku- savādāku!

Vakardien iepazinos ar Lissetas draudzeni, kas ieradās šeit jau otro reizi, pavisam ceļo pa Indiju jau no decembra, viņu sauc Ina, un arī viņa ir no Ukrainas :D Vakardien pusdienojot nonācām pie tēmas paraglaidings (grūti pateikt tā tiešo tulkojumu latviešu valodā :D ), nu redz, tad mēs aši knaši sākām rīkoties ;) sameklējām visizdevīgāko cenu piedāvājumu, ja lido divatā, tad labākais variants, ko atradām bija: katrai ~ 12Ls par lidojumu, plus 3,5Ls par taksometru, turp un atpakaļ... tātad 15Ls... vakarā saņēmu no Inas apstiprinājumu, ka lidojam šodien- sestdien pēc skolas... ;) es ļoti sapriecājos, ka būs man līdzdalībnieks, arī bildes varēs vairāk uztaisīt...bet... jā šis nelabais vārdiņš bet... kad plāno lietas ar citiem, neko jau nevar paredzēt... un šodien no rīta pēc septiņiem saņemu sms...viņa raksta, ka ir izmaiņas, netiks, paskaidros citreiz... sms es izlasīju tikai ap 10:00 skolā... lieki teikt, ka tāda manāma vilšanās... jo gribas jau iemūžināt atmiņas... tad nu pēc skolas devos uz pilsētas pusi...domas galvā maisījās... ko darīt... lidot nelidot... bet ziniet, kā ir ja k.ko ļoti gaida, nolemj... nu negribas padoties... tad nu es sazvanīju Lisseti, sarunājām pusdienas, man bija ļooooooooooti vāja cerība, ka viņa piekritīs, jo viņa arī ir ļoti aizņemta, šobrīd ļoti aktīvi apmeklē mācības saistībā ar rotas lietu izgatavošanu, šobrīd apgūst sudrabu + vēl meditāciju klases un citas lietas... ;) aktīva meitene...

Tā nu es gāju savu ceļu un domāju, ko darīt... un pa ceļam satiku svēto vīru.... (nezinu, kā nosaukt- paskaidrošu zemāk).. es viņu satieku gandrīz katru dienu, kad nāku no skolas, laikam mums tas dienas ritms k.kā krustojas... parasti tikai sasveicināmies: Namaste... Namaste ;) bet šodien viņš man angliski saka, sveika māsa... un aicina iet viņam līdzi 10 soļus uz priekšu pie viņa tempļa (tas nav liels, drīzāk kā mini templis, tāds piemineklis, ar vietu svecēm un pārtikas ziedojumiem Dieviem), es eju līdzi kaut arī domas citur... viņš man neko nesaka tikai smaida un noņem sev no kakla mulas krelles (lūgšanas krelles) un uzliek man kaklā...man patiesībā bija neizsakāmas emocijas, es nezinu, kā nodot Jums šīs sajūtas... manuprāt, tas ir brīnums... es nezinu, man tagad rakstot asaras acīs, atceroties tās sajūtas... šodien, kad iegāju netā rakstīju Zancim par šo... un viņa man saka, kā tu zini, ka svētais, nu re normāls jautājums, kuru droši vien es nebūtu iedomājusies aprakstīt blogā, ja viņa man nepajautātu... zinu, ka svētais, jo viņam ir īpašs apģērbs (oranžs...  līdzīgs, kā modelim Nepālā, tikai šis noteikti nav modelis), gara sirma bārda, balti mati.... un vēl viņš nestaigā meklējot ar ko bildēties, vai neubago naudu, viņš pārtiek no vietējo iedzīvotāju dotās pārtikas, parasti, kad satieku, redzu, ka viņam sainītis rokā, domāju, ka ar pārtiku... nu tā k.kā... tajā brīdī protams pat neiedomājos bildēties, nāksies vien Jums pieslēgt savu iztēli... vārdu sakot šis notikums risinājās aptuveni 3 minūtes... bet tās ir ļoti īpašas 3 minūtes manā dzīvē... vakarā runāju ar kaimiņu Karlosu par šodienu, kā jau teicu, viņš ir ļoti inteliģents cilvēks, domāju, ka vairāk kā 60 gadi... filozofiju pasniedzējs... un viņš man izstāstīja stāstu par vienu draugu- žurnālistu, un viņa tikšanos ar vienu svēto... rezumē... ka tam žurnālistam bija īpaša aura, ko redz īpaši cilvēki, man ļoti gribas ticēt, ka arī man ir īpaša aura, ko redzēja šis svētais vīrs, paldies viņam par šo neparasto notikumu...

Tad nu atgriežoties pie šodienas tālākajiem notikumiem... satikos ar Lisseti, un jau ceļā uz kafejnīcu spēru laukā savu jautājumu... vai viņa var doties man līdzi, lai bildētu manu lidojumu... un ziniet, viņa ne tikai teica, jā, bet teica, ka darīs to ar prieku J vai nav skaisti!!!

Pēc pusdienām, mēs devāmies uz vēl vienu tūrisma punktu, lai noskaidrotu cenas... tur gan bija k.kādi naudas kārumnieki: nosauca cenu 15Ls par lidojumu + 10Ls par taxi... bet tas vēl nav tas trakākais + tam visam pateica, ka tas šodien nav iespējams, tikai rītdien... es, protams, rēķinājos, ka izmaksas atšķirsies, ja došos viena, jo parastā cena šim pasākumam ir 15Ls.... bet sorry, taksis plus 3Ls (10-7)... tā jau ir krāpniecība :D tad nu es tāda pa pusei saskumusi devos uz vakardien atrasto saloniņu, eju un saku, ka gribu doties tūlīt un vajag atlaidi... J viņš, protams, nebija priecīgs uzzinot, ka Lisseta būs tikai mana kompanjone un atbalstīs morāli ;) bet pie rezultāta tikām (šis bet ir labais :D) rezultātā, cena bija 14Ls par lidojumu + 5Ls par taksi, tātad 19Ls... pats lidojums draugos video, bija forši J tiešām skaisti, viegli un fantastiski... ;) ceru, ka arī Jūs noķersiet manu emociju vilni!!! Un paldies Lissetai par brīnišķīgo kompāniju – labāka tā diez vai varētu būt J  

 

Lai skaistas brīvdienas, un pavasara laika pārgriešana, lai neskar ikdienu, starp citu, man nebūs jāmaina laiks, tas nozīmē, ka laika atšķirība būs vien nieka 2,5h ;) 

finiša taisne... ieskrienos ;)

He, hei, mīļīši sniega putenī :)
Nav jau tā, ka slinkoju.... grūti apkopot visu notiekošo ikdienu ;) Visu laiku k.kas notiek... šobrīd mazliet grūti koncentrēties... pirms braucu uz Nepālu domāju, ka tur saņemšu spēkus, un atgriežoties laidīšu zibeņus gaisā :D patiesībā... mazliet savādāk sanāca... kamēr iebraucu atpakaļ ikdienas steigā pagāja nedēļa... un patiesībā... es tik šodien, kad biju bankā sapratu, ka jau ir pagājušas 10 dienas, kopš esmu atgriezusies Indijā... sapratu, jo puisis bankā, kas iepriekš tik laipni samainīja visu naudu 100 rūpiju banknotēs teica: „kur Tu biji pazudusi, es gaidīju Tevi no 9.marta :D”, kā reiz blakus stāvēja sieviete no Īrijas, kas ir mūks tagad... sāka smieties sakot: „vot tā ir mīlestība gaidīt 10 dienas,lai redzētu 3 minūtes :D” 

Nu, jā... k.kā skrien tas laiks... tas nozīmē, ka drīz būšu mājās :) un es būšu ļoti priecīga visus satikt... domāju, ka tā ir taisnība, ka saka, ka Indija maina cilvēku...ne jau tādā nozīmē...ka pirms tam es nebūtu bijusi priecīga kādu satikt :D bet šodien runāju ar draudzeni Lisseti, es sapratu, ka ir būtiski mainījušies dažādi sīkie uzskati... piemēram... tagad ejot pa ielu maz kas var pārsteigt... ir šis tas, bet arvien grūtāk to saskatīt... ir lietas, jo redzēju pirmajās nedēļās un vārda tiešā nozīmē man „žoklis” atkārās... tagad paskatos un pasmaidu, vai pat nepiefiksēju vairāk skatienu... Lisseta nopirka biļetes atpakaļ uz Holandi, viņa dosies 11/04, pavisam mazliet pirms manis, kas priecē, jo viņas kompāniju es ļoti izbaudu :)

Vispār šīs pāris dienas ir bijis liels pārdomu laiks... par dzīvi kā tādu... ne tik daudz tādu notikumu par ko pastāstīt... es aizdomājos par pāris lietām, piemēram: Mans ajūrvēdas skolotājs Dr.Arun teica: „kad Jūs pēdējo reizi esiet veikuši tādu fizisko aktivitāti, kad vaigi sarkani un piere slapja kā bērnībā...” pēc šīs frāzes nepagāja pat 1 vai 2 dienas, kad mana mīļā krustmāte Ingiņa man rakstīja (ceru, ka Inguci, nedusmojies, ka mazu daļiņu dalos blogā! ) „vakar abi ar dēliņu gājām pie namiņa sniegu panēsāt... Dāvids ar savu lāpstiņu, es ar savu :)... nesām no pagalma prom pāri ceļam sniegu :)... sniegs jau tāds čagans, slapjš un arī diezgan smags.. mazais darbojās sārtiem vaigiem un turēja līdzi visu laiku... „ nu redz saņemot atkārtotu vēstījumu par sārtajiem vaigiem.. tas nevar būt nekas cits kā atkal domu spēks... un vispār tas liek aizdomāties :) varbūt arī TEV?! 

Es domāju, ka Indija atver prātu plašāku :) man noteikti, nevarētu teikt, ka pirms tam tas bija dikti šaurs, bet šaurāks noteikti ;) 

Tā nu es te baudu ikdienu... sanāca diez gan daudz salikt draugos bildes par ikdienu :) redziet, ka baudu gardus augļus, sauļojos uz sava balkoniņa :D patiesībā tas ir diezgan jautrs pasākums, jo pirmajā dienā, kad izlikos uz balkoniņa, no pretējo māju jumtiem savācās normāls skatītāju pulciņš...bet es uzliku austiņas ar foršu mūziku, aiztaisīju acis un smaidīju saulītei... un redz nākamajā dienā šie cilvēki vairs nepievērsa uzmanību... lieta tāda, ka tādos īsos šortiņos, vai mazā krekliņā labākajā gadījumā kāds vīrs redz savu sievu guļamistabā :D noteikti uz ielas nē :D Tāpēc droši varu teikt, ka karstumu, kas ir pa dienu es patiesi to baudu tikai uz balkona, jo visur citur es esmu sakarsusi līdz trakumam, jo staigāju garās biksēs :D Droši vien variet iedomāties, kā tas ir, kad ārā kādi + 30 :D un vēja nav :D 

Šodien izdarīju vienu interesantu lietu :D atkal atsaukšos uz galeriju draugiem.lv :D lai visiem mati neceļas stāvus varu pateikt tikai vienu, šis nav mans pirmais tetovējums, un vieta, kur taisīju iepriekšējo (Latvijā) nebija nedz sliktāka, nedz labāka ;) man ļoti patika, gan telpa, gan meistars, gan rezultāts. Viss bija tik sterili cik vien var būt... domāju, ka šī ir vistīrākā vieta, ko esmu redzējusi Indijā... starp citu mans tetovētājs izrādās ir arī mūziķis ;) protams, ka nopirku arī viņa CD un ir arī personiskais autogrāfs... 

Te links no viņa mūzikas youtube: http://www.youtube.com/watch?v=axyT-1Jaz6Q

Patiesībā te pat nav runa par to patīk, vai nepatīk... man vienk.patīk, ka cilvēks ir interesants, ka attīstās... domā, darās... nesēž- bet rīkojas... domāju, ka šim cilvēkam rodošās enerģijas netrūkst... 

Par tetovējuma tekstu... tam nav visiem jāpatīk, katram savs ;) esmu šeit ieguvusi pāris atziņas, un šī ir mana- tā spēcīgākā audziņa...ir cilvēki, kas vienk. nesaprot tā nozīmi- šobrīd... laikam tieši tāpēc tas teksts ir uz mana ķermeņa nevis uz viņu ;) 

Vispār esmu ļoti apmierināta ar rezultātu ;)

Droši vien atcerieties, ka k.kad agrāk rakstīju par celtniecību, kas norit tepat manā viesnīcas apakšējā stāvā... no sākuma būvēja tieši zem viesnīciņas, tagad mazliet trajektorijas maiņa :D mazliet pa kreisi... nu gluži tik īsā laikā, kā minēja viesnīcas īpašnieks Ramsiks nesanāks... man liekas, ka teica, ka būs gatava 2-3 nedēļās... taču... esmu vairāk, kā droša, ka visu pabeigs, kamēr esmu šeit... jo bija tukša vieta, zemāk bilde, kas uzņemta 28/02... 

Šodien ir 19/03... tātad 3 nedēļas... šodienas bilde...

Šobrīd esmu uz finiša taisnes, kad tik daudz kas jāpadara un jāpaspēj ;) Tāpēc nedusmojieties, ja uz pāris dienām pazūdu ;) Man ļoti patīk komunicēt, vienk. reizēm nesanāk visam laiks, laiks- lai koncentrētos un saliktu domu kopā ;) 

Neskumstiet, ka šodien putina, rīt atkal būs saulīte ;) 

Lai skaista nedēļa ;)

lutināšana :)

Čauuuuuuuuu, foršie cilvēciņi!!!

Tik patīkami lasīt, ka Latvijā jau sniegpulkstenītes rosās J , saulīte silda un netīrais sniedziņš lēnām sāk izzust J Ceru, ka arī putniņi Jums čivina... man te dzied, gan putni, gan kaķi, gan suņi... arī kaimiņu bērni te raud, te spiedz no laimes!

Šodien pēc skolas sēdēju un sauļojos uz balkona...un, ko es pamanu... vienu stāvu zemāk- liels pods ar kaņepēm... nu redz... izrādas, ka nemaz nevajag braukt uz Chitwan rezervuāru Nepālā, lai redzētu, kā daba plaukst :D Jautāju savas viesnīcas saimniekam... viņa atruna arī bija labā: Ai, šo podu es nopirku no medicīnas iestādes, kas vērās ciet, un tur jau auga šis augs...nolēmu, ka tas ir skaits un zaļš, lai tik turpina augt :D Es tā pārsmējos.. vienam par otru labāki paskaidrojumi :D 

 

Vakardien domāju, un izdomāju, ka Jūs patiesībā neziniet cik forši ir mācīties Ajūrvēdas masāžas... protams, te arī ir šis tas, ka ne pārāk patīk vai padodas- mans lauciņš šeit ir trakie augu nosaukumi... bet viss nāk ar laiku!

Tagad par pozitīvo... mēs ne tikai praktizējamies uz klientiem vai modeļiem, bet reizēm arī pašas tiekam pie lutināšanām... Vakardien es baudīju procedūru, ko sauc Griva Basti- tas nozīmē, ka tiek uztaisīta mīkla, kā trauciņš (kā apmalītes), kas tiek pielipināta ādai, un iekšā tiek lieta karsta eļļa (kura visu laiku tiek mainīta un temperatūra regulēta), mīklas nozīme šajā visā ir vien tik daudz lai nekur netecētu ārpus noteiktajām robežām eļļa... sajūta super... un procedūras beigās pat neticas, ka pirms brīža Tev uz muguras ir bijuši 300-400gr eļļas... šis ir brīnumlīdzeklis visiem ikdienas saspringtajiem ofisa cilvēkiem... arī Tev – Egitiņ :D zinu, ka lasi, man k.kā uzreiz pirmā doma bija par Tevi J Līdzīgi procedūras tiek veiktas arī muguras lejas daļā, sirds rajonā uz ceļiem, potītēm... par potītēm- Bucim būs savs brīnumlīdzeklis pēc ne tik veiksmīgām basīša spēlēm :D Vispār ļoti forša, vienkārša un efektīva procedūra... zemāk arī bilde...   

Turpinot par patīkamo... šodien taisījām Matjai interesantu procedūru... kur tiek masēta galva un piere, ar kartu eļļas vates tamponu, un beigās likta vates komprese (ar karstu eļļu) uz pieres, kamēr tā stāv tikmēr notiek galvas masāža... 

 Un tagad visam nagla... kā mani šodien lutināja... vienk.fantastika... es pati dzīvē esmu baudījusi starp 20-30 dažādām masāžu tehnikām...visu laiku, mana Topa virsotnē bija akmeņu masāža...bet kas par masāžu ir Shirahseka... droši vien daudzi no Jums ir redzējuši bildi, kur no liela trauka tecina eļļu klientam uz galvas... kas par sajūtām... kad siltu eļļu tecina, masējot pieri un galvu... Šī procesa laikā vienam cilvēkam iztecina 2l eļļas... (ha, iedomājieties cik forši mati pēc eļļas peldes)... labā ziņa par šiem 2l ir tā, ka klientam eļļu var izmantot pāris reizes atkārtoti (katram savu eļļu klientam)... jo paši spējiet iedomāties izmaksas 2l eļļas... Indijā ir ok...bet Latvijā... tiešām laba sajūta... man skudriņas skrēja... es domāju, ka pēc tam gribēšu tikai gulēt, jo tik labi relaksēja...bet procedūras beigās man enerģija lauzās ārā J SUPER...

Starp citu, atnākot mājās mazgāju matus, un smējos, jo atcerējos, kā Bucis „netīšām” (gribēja pabiedēt) savai māsai ielēja eļļas pudeli matos- bērnībā... tajā brīdī es domāju- Dinčik, ja Tu zinātu, kā es Tevi tagad saprotu :D patiesībā nebija tik traki, tikai 3 reizes šampūns matos... un tas pavisam noteikti ir tā vērts... domāju, ka šonakt gulēšu kā zīdainis, jo pēdējā laikā bija nelielas problēmas ar gulēšanu... ;)

 Labi, beigšu Jūs kārdināt ar šiem brīnumlīdzekļiem... J bet tiešām, Ajūrvēda ir viena fantastiska lieta, ja vien zina, kā kombinēt procedūras, un, kā noteikt , kas kam un kādā gadījumā ir nepieciešams... ;)

Tagad man ir sākusies finiša taisne... dikti daudz vēl gribas paspēt, padarīt, izbaudīt un redzēt J bet man pa lielam ir palikušas tikai 4 svētdienas (pārējās dienās ir skola)... jo jau 5 svētdienā es būšu mājās :D

Tagad gandrīz vairs nav nemaz brīvā laika, ja par aizņemto var saukt visas tās patīkamās lietas, ko daru :D Tagad aktīvi taisu savu kursa darbu, par ajūrvēdas procedūrām un masāžām... kopumā man ir jāsagatavo 70-100Lpp... laikam lieki teikt, ka tas viss pasākums ir angļu valodā... J Tā, nu es te cīnos ar mācībām... nākamnedēļ nogalē man būs mīļais tests par augiem :D brrr... gaidu, kā zobu sāpes :D  

Vēl tik nobeigumā gribēju pateikt, ka šeit ir fantastiska augļu izvēle... cenas... piemēram, vakardien es nopirku, kokosriekstu, banānu ķekaru, brokoli, puķkāpostu (mazu), ķiplokus dažus...un vēl k.ko, laikam papriku...aaa un dažus mandarīnus - es samaksāju 1,10Ls... es domāju, ka šī būs lieta, kas man Latvijā ļoti pietrūks... ne tikai cenas, bet tas, ka Tu vari nopirkt eksotiskus vietējos augļus... un patiesībā tas tiešām viss garšo pavisam savādāk...

Vakardien bija dārzeņu sautējums, šodien izdomāju, ka vajag k.ko neveselīgu, jo pārāk veselīgi arī nevar visu laiku k.ko vārītu, tad nu šodien sagatavoju sev gardus ceptus kartupelīšus ar brokoļiem... bet brokastīs... es biju izdomājusi, ka gribu vārītas olas ar maizi... es maizi te nepērku, ja taisu tad tikai pati čipati... jo te ir tās tostermaizes, kas glabājas 2 nedēļas... te nu es izdomāju, ka baigais slinkums taisīt pašai maizīti, un kamēr vārīju olas, skrēju uz veikalu... un, kā Jūs domājat... protams, ka tieši tad nevienā no 2 veikaliem maizes nebija :D skrēju atpakaļ un fiksi cepu maizītes :D lūk, manas izmocītās brokastis, kas bija gardas J 

Atcerējos, ka iepriekš lielījos ar arbūza testēšanu... tiešām gards J Nākamais būs kokosrieksts :D

Arbūzaini sveicieni, un lai saulīte ik dienu vairāk silda... arī sirdi J 

dzīve... interesanta... tiešam interesanta un neparedzama :)

Heiii, mīļie Latvijā, saulainajā Latvijā J

Dzirdēju, ka šodien Jūs lutina saulīte, man prieks par to J drīz sāksies kaķu laiks, tāpat, kā man tagad aiz loga viens traks koijots auro :D

Kamēr biju Nepālā- pieradu bieži rakstīt un stāstīt notikumus... ir pagājušas tikai 3 dienas, kopš pēdējo reizi rakstīju, bet liekas, ka vismaz jau nedēļa :D Labprāt uzrakstītu biežāk, tikai trūkst to notikumu intensitātes, kas bija Nepālas brauciena laikā J 

Vispirms jau tāds mini noslēgums par Nepālas braucienu- es esmu ļoti apmierināta, viss tiešām bija interesants un jauns, pavisam savādāks nekā piedzīvotais Indijā, kaut arī abas ir kaimiņvalstis! Brauciens bija tieši, tas, kas vajadzīgs, lai izrautos uz brīdi no Indijas notikumu virpuļa un apstātos, saliktu jaunās lietas pa plauktiņiem, pārdomātu padarīto...un saprastu, ko vēl var padarīt J

Nepāla – lieliska vieta (laikam gan varu runāt tikai par Kathmandu :D ), lai redzētu vēsturiskas ēkas... sastaptos ar Āzijas daudzveidīgo kultūru... iepirktos...bet tas viss ir tiešām pietiekoši pāris dienām... nedēļa maksimums... salīdzināt ar Indiju nevaru, jo šeit es dzīvoju mazā pilsētiņa, un es esmu tagad par to pat ļoti pārliecināta, kas ļoti atšķiras no citām Indijas vietām, nemaz nerunājot par galvaspilsētu... no šāda viedokļa es priecājos, ka dzīvoju/mācos tieši McLeod Ganj, nevis lielā pilsētā, jo šeit ir ļoti omulīga gaisotne...un vispār šai vietai ir īpašs starojums... arī cilvēki, kas šeit brauc regulāri- katru gadu saka, ka nevar šeit palikt pavisam, jo ir jādod vieta citiem cilvēkiem... tieši tāpat arī es domāju... šī vieta ir tāds pietur punkts, kur noteikti patīkami ir un būs iegriezties, bet šeit ir nepieciešams atstāt telpu citiem J

Kathmandu pat tūristi ir savādāki, tie noteikti nav tie paši, kas sastopami manā galā- tie tūristi (arī ilglaicīgie, kas tur uzturas pāris mēnešus gadā)... dzer alkoholu (bieži), lieto narkotikas, pīpē....un vienk. tusējas... manā pusē, labi, ja katrs desmitais dara kādu no šīm lietām... smieklīgi izklausīsies, bet tie visi godīgie, kas te savākušies, nu ne visi, bet katrs otrais ir bijušais atkarībnieks, arī no narkotikām... piemēram, šodien praktizējos skolā uz vienas sievietes, masāžu, domāju pie sevis kāds ir viņas vecums... es domāju, virs 50...(parasti diezgan precīzi varu noteikt vecumu) pēc procedūras jautāju skolotājam- tikai 36 gadi... tās visas ir sekas no narkotisko vielu lietošanas- āda vienk.ir zaudējusi elastību... arī mani 2 kaimiņi- Deivids, no iepriekšējās viesnīcas- viņš izbijis alkoholiķis, tagad aizrautīgi darbojas ar meditācijām... tagadējais kaimiņš- pasniedzējs- Karlos... izbijušais regulārs marihuānas smēķētājs... nu tā es droši vien varētu turpināt bezgalīgi... Tā, kā nav tā, ka šeit apkārt vieni eņģeļi dzīvo, bet prieks, ka cilvēki meklē alternatīvus veidus, kā dzīvot labāk.

Atšķirība starp tūristiem ir pa lielam vien tajā, ka tur visi izklaidējas- tādā savādākā līmenī, šeit- Indijā, gandrīz ikviens sēž kafejnīcā ar grāmatām...vai iet kursos... vai nodarbojas ar jogu vai meditāciju... bet visi ir un paliek cilvēki, kas bauda dzīvi, ķer kontrastus... vienk. katrs k.kā savā veidā... un vēl Indijas tūristi ir draudzīgi, te visi smaida, ja Tu smaidi, sveicinās, apmainās ar dažām frāzēm, Nepālā, kad k.kā līdzīgi darīju- reti kurš atņēma smaidu atpakaļ. Nemaz nerunājot par sveicienu...

Indijā esmu satikusi ļoti daudzus un dažādus cilvēkus, no dažādām valstīm... ar dažādām dzīves pieredzēm... pārsvarā visi, kas ir šeit uz vairākiem mēnešiem ir vecāki par 40 gadiem, ļoti izglītoti cilvēki... interesanti un ar atvērtu prātu/domāšanu J Es pagaidām domāju, ka šeit esmu visjaunākā, nākamie, ko pazīstu pēc vecuma ir Lisseta un Matja, viņām mazliet pāri 30...  

Tagad atgriezīšos pie notikumiem piektdienā... es izbraucu no viesnīciņas ar taxi- devos uz lidostu, pa ceļam ieraudzīju, atkal tikai Āzijā sastopamu skatu, kā tie transportēti dzīvnieciņi :D Tagad man nāk smiekli, jo saprotu, ka tā ir norma, vēl pirms mēneša šokējos, bet tagad tikai pasmaidu J Zemāk foto J 

 

Un vēl atcerējos, kad braucu no Chitwan uz Nepālu ar autobusu, redzēju, kaut ko patiesi crazy- uz busiņa jumta bija maza kaziņa, grūti saprast no attāluma, bet es domāju, ka viņa nebija piestiprināta, un tur visi brauc ar salīdzinoši lielāku ātrumu nekā pilsētā, tas gan bija dulls gājiens :D pārāk ātri tas viss notika, nepaspēju nobildēt!

Laimīgi nokļuvu lidostā, domāju, o, būs laiks, vēl k.ko padarīt lidostā... kā tad :D :D :D. tādas rindas... trakums... esmu bijusi vairāku valstu lidostās... tik daudz kontroles punktus, es vēl nekad neesmu redzējusi, arī Deli nē!!! Tā... ja tā sāk skaitīt... 4 vai 5... no tiem 3 katru pārbauda (apčamda), ne tikai skenē somas... un jā, par somām runājot... kārtējā mistika... es stāvot rindā pie nododamās bagāžas tiešām lūdzu Dievu, lai tikai iekļautos atļautajos kg... ziniet, mana lielā soma svēra 19,78kg... :D vai tas nav forši, nu, kā tā var būt :D stāvot rindā ar draudzenes aizņemto mugursomu(liela kalnos kāpēju) domāju, ka tur ir 100kg...ne tikai 20kg... :D tad nu es laimīga devos drošības zonā... bet tur sekoja tālākās rindas, kopumā rindās tika pavadītas ~ 2h... diezgan nogurdinoši... bet labā ziņa ir tāda, ka nebija jāgaida lidmašīna, uzreiz varēja skriet uz to J

Šoreiz nenogulēju burvīgo skatus, un zibsnīju vienu pēc otras bildes, tiešām skaisti, kad Himalaji ietiecas debesīs... pāris bildītes: 

  

Tā, nu es sēdēju burvīgā vietā, atkal paveicās, jo milzīgā lidmašīnā, kur visi sēdēja, katrā rindā pa trim, man paveicās, un man nebija blakus sēdētāja :D nezinu, kā tas viss notiek, bet notiek! Jā, tā, nu es sēdēju, baudīju skaistus skatus, un raudāju... raudāju, jo man tik ļoti gribējās, lai tieši šī lidmašīna būtu mana lidmašīna uz mājām, es saprotu, ka tas izklausās muļķīgi... bet tajā brīdī man tik ļoti gribējās vienkārši doties mājās... bet, kad ir izraudāts viss, kas sakrājies, tad paliek labāk, un ir atkal vieta sirsniņā jaunām emocijām J un protams, ka tagad atkal viss ir labi J

No lidmašīnas- steidzos meklēt taksometru, un varu pateikt, ka arī šeit notiek, tieši tas pats, kas pie mūsu Rīgas lidostas... šie super takši ir dārgi... pirmo reizi redzēju Indijā taksometru ar km skaitītāju... pirms sākām braukt jautāju cik maksās, teica, ka starp 700-900 rūpijām (ja atcerieties, vēl nesen čīkstēju, ka bija jāmaksā 500 rūpijas, par to pašu ceļa gabalu, kad braucu uz lidostu)... vienīgais, ko man izdevās sarunāt bija, lai neslēdz iekšā skaitītāju, un, ka maksāšu 700 rūpijas... mans šoferis bija smieklīgs, jo vienīgos vārdus ko zināja angliski, bija- laulība, bērni... un cikos jānokļūst gala mērķī :D, bet viņam piemīt viena apskaužama īpašība- neatlaidība... visus 30-40km viņš izmisīgi centās ar mani komunicēt hindi valodā :D no sākuma- plātīju rokas, kratīju galvu, muļķīgi smaidīju (pirmos 5-10km), beigās vienk.nereaģēju :D tas būtu tas pats, ka atbildētu viņam latviešu valodā :D  

Nokļuvu autoostā... tā nav nekāda liela autoosta, sapratu, ka Deli tādas ir vairākas, šajā es neredzēju- NEVIENU tūristu... tikai vietējie... un visiem es biju tāds normāls apskates objekts :D tad es atradu vietu, no kuras iet autobusi uz manu pusi, pērku biļeti un jautāju pēc Volvo autobusa, ar vārdu volvo viņi saprot komfortablu autobusu, tas nenozīmē, ka tas būs tieši volvo J Man paskaidroja, ka ir 2 autobusi- viens pavisam parastais pēc 15min., attiecīgi 17:30 otrs komfortablais 20:00... nu lieta tāda, ka man bija izvēle... es izvēlējos pirmo variantu, jo e nedomāju, ka īpaši prātīgi būtu sēdēt autoostā gandrīz 3 stundas, vietējo ielenkumā, kur es biju, kā apskates objekts zoo :D un otra lieta, abi autobusi ceļā pavada vienādu laiku – 12h... attiecīgi, man bija iespēja nokļūt 3h ātrāk gala punktā...

Komforta tiešām nekāda...iedomājieties visvecāko ikarusu... tikai šeit sēž 3 cilvēki plecu pie pleca, kāju pie kājas, nevis 2...kā mums LV... un te bagāža netiek novietota bagāžas novietojumā... ņemot šos apstākļus vērā- man atkal veicās, jo es sēdēju normālā vietā- aiz šofera, nebija priekšā sola, bija vairāk vieta kājām J un pie loga J tātad tikai viens blakus sēdētājs J kurš patiesībā bija ļoti jauks cilvēks- izrādās, ka viņš ir inženieris, kurš strādā Deli, un tagad brauc ciemos pie ģimenes, šis cilvēks man par brīnumu runāja lieliskā angļu valodā un bija inteliģents J kad sākām runāt par autobusu viņš man teica, ka patiesībā viņam bija biļete uz autobusu 19:00, par ko es brīnījos, jo domāju, ka ir tikai 2 varianti, izrādījās, ka tādu ir veseli 4 :D un sākot no 17:30, katrs nākamais ir arvien labāks autobuss :D  Viņš izvēlējās braukt ar šo, lai velti netērētu laiku un ātrāk būtu pie ģimenes... nu, lūk, nekas nenotiek par velti acīmredzot tā salikās, lai tieši mēs abi būtu šajā autobusā un mūsu ceļi krustotos J

Ceļabiedrs ielūdza mani uz (aizmirsu kā apzīmē...), nu jaunas mājas iesvētībām, ko viņš veiks 16/04, pateicu, ka mana lidmašīna ir 14/04... un žēl, ka netikšu, jo tas tiešām būtu interesanti, viņš teica, ka tā ir īpaša tradīcija, ko es noteikti gribētu redzēt J bet mēs sarunājām, ka viņš atbrauks no Dharamshalas (10km), kur dzīvo uz manu pusi ar savu ģimeni, un ļoti priecāsies, ja pagodināšu viņu ģimeni ar savu klātbūtni pusdienu laikā J un arī es priecāšos, jo tas ir interesanti J , un vēl, viņš teica, ka apspriedīsies ar sievu, iespējams, ka var uztaisīt 2 reizes mājas iesvētīšanu :D tas nu gan ir dikti jauki no viņa puses J Viņš teica, ka visvairāk par kopīgām pusdienām priecāsies 2 viņa meitas, jo tas viņām būs ļoti īpašs notikums J abām vecums ap 10 gadi J Vai nav skaisti, kad kāds tik ļoti īpaši domā par saviem mīļajiem J

Par braucienu kopumā- es gulēju, kā zīdainis... nezinu, kā tā var būt, ja salīdzina ar iepriekšējo autobusu- diena pret nakti J

Atgriezusies, uzreiz uzrakstīju savai Latvijas avio kompānijai, kas organizēja manu lidojumu uz un no Deli, lai noskaidrotu cik maksātu, ja vēlos ņemt papildus lielo bagāžu... un pēcpusdienā saņēmu atbildi: Jums ir 2 bezmaksas lielās bagāžas, katra 23kg.... vai spējiet noticēt???!!!! Es rakstīju atkal, lai viņi vēlreiz pārbauda, jo tā vienk.nemēdz notikt :D un saņēmu vēlreiz apstiprinājumu :D Ak, es Jums pat nevaru izstāstīt, kas tā bija par prieka sajūtu J Man kā akmens nokrita no sirds, jo nav tā pasta sistēma īpaši droša...un nav jau tādu lietu, ko nebūtu žēl pazaudēt... es laimīga lidinājos 5 m virs zemes, līdz atcerējos... man taču ir vēl viena biļete no šejienes līdz Delhi, a tur lielā bagāža gan ir tikai 20kg, nevis 46kg... drīzumā risināšu šo jautājumu, attiecīgi mēģināšu anulēt biļeti un atgriezt naudu, ja nepaveiksies, tad neatgriezīšu naudu, šeit bagāža katrs kg pārāk dārgi izmaksā... lai papildus piepirktu klāt!

Noslēgumā gribu tikai pateikt 2 secinājumus/atziņas: nekad nesaki nekas- klasika, bet var attiecināt uz maniem piedzīvojumiem ar autobusu, jo tomēr atkal no McLeod Ganj uz Deli aprīlī došos ar autobusu :D un otra... kārtējo reizi saku, ka brīnumi notiek, labas lietas notiek, un notikumu gaita ir pārsteidzoša... es nezinu, kā, bet kāds noteikti visas lietas kārto un regulē J

Mīļie, paldies Jums par burvīgajiem vārda dienas sveicieniem, es patiesi sajutu- pilnīgi taustāmas bučas un siltus vārdus dvēselei J Jūs esiet patiesi burvīgi, paldies, ka Jūs esiet!!! 

Nepāla- sestā diena (08.03.)

Šajā dienā es modos ar lielu iedvesmu, jo zināju, ka beidzot iepirkšos, es neko gandrīz Indijā jaunu nepirku, jo visu laiku gaidīju, kad aizbraukšu uz kādu lielu Indijas tirgu, kur būs lielāks piedāvājums un izdevīgākas cenas, bet dzīvē salikās pat labāk es atbraucu uz Nepālu J

Nu, ko mīļie... aizmirstiet par Vācijas, Itālijas vai vēl nezin kādu Eiropas valstu šopingiem... krājiet naudu biļetēm... tas tiešām ir to vērts...šeit visi ir ļoti atvērti uz kaulēšanos... un atliek vien 2 minūtes padiskutēt par cenu, ja viņi nedod, tad vienk. pagriezties un iet prom, te tiešām beigās viņi atdod gandrīz vienmēr par tādu cenu, ka Tu vēlies, protams, nevajag pārspīlēt, bet arī nevajag arī kautrēties... domāju, ka normāli ir jāsāk uzreiz kaulējoties teikt, ka esi gatava/gatavs maksāt tieši pusi no cenas :D tad vismaz 1/3 noteikti nometīsi no cenas, ja paveiksies, tad arī pusi J Patiesībā, aiziet prom tas ir vienk., jo vismaz 95%, Tu šādu lietu vari atrast arī citur :D

Es pat negribu iedziļināties savos pirkumos, tie ir vienk.superīgi J tikai domāju, ka jaunās lietas pārsvarā nēsāšu LV, jo šeit- diez vai tas ir tā vērts J Latvijā tomēr savādāka vide, un drēbes būs iespējams saglabāt normālā stāvoklī J īpaši jau manas 2 superīgās botiņas, pa šiem ceļiem, diez vai tās izturētu pārbaudi :D

Esmu piebāzusi somu tā, ka es nezinu, kā to nogādāšu līdz gala punktam pirmkārt... otrkārt, es ceru, ka bagāžas svars nepārsniegs atļauto, jo man nav liekas naudas pat ēšanai... es iztērēju visu, visu līdz pēdējam... domāju, ka viena diena, lai attīrītu organismu nenāks par ļaunu... Indijā man stāv naudiņa, ko ar nodomu tur atstāju J

Patiesībā arī vakardienai netrūka pozitīvu notikumu, un nebija tik vien kā trula iepirkšanās... pirmkārt jau man ļoti patika koncerts starp tempļiem... pie mums to sauc par brīvdabas koncertu J Vakarā uzzināju, ka tas bija par godu starptautiskajai sieviešu dienai, vai nav fantastiski, lūk, arī neliels video... man patika J 

Pēc šopinga devos uz skaistumkopšanas salonu, jo nolēmu, ka arī šeit ir jānotestē pāris pakalpojumi, arī wax.... nu rezultāts ir ļoti labs... tikai viņi izmantoja džinsa audumu strēmeļu vietā, domāju, ka notestēšu šādu ideju LV, jo man liekas, ka saķere ir labāka... tad vēl mani mācīja kā var izraut matiņus ar diega tehniku, super, bet nenoliedzami, ka prakse ir vajadzīga, bet galvenais, ka nopirku šo speciālo diegu, tātad varēšu trenēties...

Saloniņa īpašniece ļoti forša jauna sieviete, man dikti patika J Izmaksas: uzacis- 0,20sant, rokas 0,80sant, kājas līdz celim 2,50Ls, kājas visā garumā 4Ls... bikini 6Ls... nu tā... normālas cenas, neteikšu, ka ļoti lēti, ja salīdzina visas citas cenas šeit J 

 

Vakarā, kad godam biju aizpildījusi savu dienu devos uz vietu, kur parasti šeit gāju brokastot un vakariņot, un man pat sanāca mini atvadu ballīte, tiesa gan ar praktiski nepazīstamiem cilvēkiem J vienīgais, ko pazinu bija Kanādieties, tagad zinu viņa vārdu- Brūss, tad sieviete no Dānijas un vietējais žurnālstis/fotoreportieris no Nepālas, ļoti jauks vakars bija, daudz smējāmies, pļāpājām par dzīvi kā tādu J Kontakti ir apmainīti, jo nekad neko nevar zināt, kur nākamo reizi tiksimies, varbūt Latvijā J 

 

Tagad esmu gatava doties ceļā, vien. ceru, ka paspēšu nopublicēt draugos jauno galeriju J

Turiet par mani īkšķus, lai iekļaujos atļautajā bagāžā, un lai paspēju uz autobusu no Delhi un Dharamshalu, jo pretējā gadījumā man nāksies nakti pavadīt Delhi, ja viss būs labi, tad Indijas mājās būšu jau nākamās dienas 8:00 rītā J

Nepāla- piektā diena (07.03.)

Čau, mīļie J

Piektās dienas rītā, es cēlos agri, lai no rīta ar pašu saulīti dotos izbraukumā ar ziloni J

Es teiktu, ka nosaukums „džungļi” ir pārāk spēcīgi teikts... :D biju iedomājusies, ka visādas čūskiņas karāsies kokā un tml. tā nebija, pa ceļam bijām laimīgi jo sastapām degunradžu ģimenīti, gids teica, ka mums veicas J jo brīvā daba ir brīvā daba nevar zināt, vai sanāks k.ko ieraudzīt vai nē... tad mums rādīja brīvdabas vistas un gaiļus, un brīnijās, kāpēc mēs negribam bildēt :D :D :D ... protams arī mērkaķēni tur bija, un arī par to bija pārsteigts, ka nebildēju- es viņam saku, ka Kathmandu to ir vismaz 1000 reizes vairāk, viņš sāka smieties, jo saprata cik muļķīgi bija rādīt uz dažiem mērkaķīšiem :D sastapām vēl daudzas stirnas... un vēl dažus ragainos... bet neko tādu- super īpašu...

Domāju, ka šajā pasākumā visforšākais bija tas, ka es ceļā devos ar ziloni, šie ziloņi ir skaisti, labi kopti, nav tādi nodzīti, esmu redzējusi bildes ar tiem ziloņiem, kur ir pilsētas gājieni... nu diezgan briesmīgs skats... šie tādi laimīgi... tomēr brīva daba, āda nav nobružāta vai nosvilināta, sapratu, ka katrs zilonis veic 2 tūres dienā... vienu no rīta ap 7:00 un otru pēcpusdienā ap 16:00... bet nedara neko, tad, kad ir dienas svelme J 

Kā jau atcerieties, teicu, ka ziloņa saimnieki guļ pie ziloņiem, lūk, bilde, viens no saimniekiem atpūšas... 

 

Fantastiski ziloņi un brauciens man ļoti patika, mēs šķērsojām 2 reizes upi (tas bija pats interesantākais)... tad lauzāmies cauri džungļiem, jo zilonis, jau zina, tikai savus gabarītus, lieki teikt, ka manas garās kājas ne vienu reizi vien sapinās kokos, krūmos... tad matos pa kādas zirnekļu tīklam :D 

Tagad esmu salādējusi bildes, un zemākajās bildēs ir redzama daļa no manas džungļu istabiņas...griestiem un viesnīcas teritorijas...   

Jau ap 9:00 kāpu autobusā, lai dotos atpakaļ uz Kathmandu J šoreiz brauciena laikā gandrīz negulēju, jo sastapu foršu ģimeni no Zviedrijas, es sēdēju kopā ar ģimenes mammu, vēl bija 2 meitas manā vecumā, vienai no viņām draugs un tētis.

Mēs ar mammu pārsmējāmies no sirds, atcerējāmies visādas smieklīgas lietas no redzētā :D šeit Āzijā kopumā... un protams, nebeidzām šokēties par šoferiem un kalnu ceļiem... šeit arī viss ceļš veda kalnos, bet šie kalni ir savādāki... mani Indijas ir ar sniegu, bet šie ir sausi un izžuvuši, taču visu ceļu, gar logu man gāja upe... pasakaini skaists skats J draugos ielikšu pavisam galeriju, tad varēsiet redzēt J

Atpakaļ ceļā sapratu, ka ir slavenā Holi svētku diena... ja Jūs zināt, kas tā ir par masu spēli... ārprāts... autobusā bija ļoti karsti, taču pēc pirmā spaiņa ar ūdeni, kas tika ieliets man pa logu braucošā autobusā logs visu laiku tika vērts ciet, kad manījām kādu kustību uz ceļa :D man bija aizlieta auss, sāku dzirdēt tikai pēc pāris stundām... :D

Ceļš tiešām bija jautrs... :D

Kad atbraucu biju šokā... pilsētas ielas pustukšas... visi veikali ciet... satiksme minimāla... ja godīgi es tā normāli apmaldījos, jo bija pazuduši visi orientieri... izrādās, ka šajā dienā neviens nestrādā! Tad nu es nodomāju, ka man atkal ir paveicies, jo, ja būtu plānojusi trešdien iepirkties nekas no tā nebūtu sanācis!

Es tā kārtīgi izvairījusies no krāsām autobusa brauciena laikā, maldījos uz viesnīcu, bet te Tev nu bija... apkārt visi, visi krāsaini... no pirmajiem 5 izdevās izvairīties, tad pienāk man maza meitenīte klāt un lūdzas, ka tikai vienu punktiņu uz piere :D nepagāja 10 sek, kad pieskrēja viņas mazā draudzene un kārtīgi ieberzēja sarkano krāsu man vaigos :D no sākuma sarku, ka visi skatās uz mani, bet tad es sapratu, ka viņi neskatās, un, ka patiesībā tā bija tāda ļoti vienojoša sajūta- saplūst ar pūli... turpmākā ceļa garumā, visi, kam nebija slinkums vismaz ar vienu krāsainu pirkstu iebrauca man sejā, es tikai lūdzos, lai saudzē matus, jo krāsas ir ļoti spilgtas un ķīmiskas :D

Man ļoti paveicās, ka dabūju tikai parastās ūdens bumbas uz drēbēm... krāsa tika uz drēbēm, bet kā pūderis, ar melno jaku viss ok, bet balto krekliņu diez vai varēs iztīrīt, rīt nesīšu uz tīrītavu, tad redzēs J  bija forša sajūta- sasmērēties un saplūst vienā veselā ar citiem cilvēkiem J 

Trešdienas vakarā, kad atkūlos līdz viesnīcai, tā vien sanāca, ka paspēju nomazgāties, aiziet paēst vakariņas, un gaisma pazuda, bija tikai 19:00 vakarā... bet es biju piekususi, un pa tumsu jau grūti k.ko padarīt, zināju, ka elektrība tiks ieslēgta 22:30, es apzinīgi uzliku modinātāju un gāju gulēt... tad pamodos un smuki to izslēdzu, nogulēju līdz nākamā rīta 7:00 J 

Nepāla- ceturtā diena (06.03.)

Labvakar :) 

Šodien modos pirms 6:00, jo jau 6:15 tikos ar aģentu, kas organizēja manu braucienu uz džungļiem... viss notika, kā plānots, pat vēl labāk, jo līdz autobusam negājām ar kājām, bet viņš aizveda ar taxi ;)

Es no rīta kārtīgi saģērbos, paņēmu līdzi arī pančo (kā sega, tikai galva pa vidu ;) ) tas tiešām noderēja, jo autobusā brauc dažādu kultūru pārstāvji, piemēram, japāņi, kas ļoti grib bāzt galvu a logu, bet tas, protams, nenotiek tikai vienā autobusa pusē, tāds normāls caurvējš :D dienas laikā, kad gaiss tapa karsts, tad pat tas bija ļoti patīkami J

Autobuss ļoti līdzīgs vecajiem Ikarusiem... tikai vismaz 6 reizes putekļu vairāk nekā braucot pa mūsu ceļiem... Džinsu bikses, ko vakardien laimīga saņēmu no tīrītavas, ir atkal tieši tikpat netīras, cik tās bija pirms nodevu tīrīt :D

Kad izkāpu no autobusa, pēc 6 stundu brauciena, mani laipni sagaidīja nākamais pārstāvis- gids, tad mēs ar superīgu mašīnu braucām uz viesu namu, es centīšos rīt nobildēt mašīnu, jo šodien es to nepaguvu izdarīt J

Tā, nu es normāli saģērbusies (džinsi, tkrekls – pančo un zeķes tika noglabāti somā) devos uz džungļiem, iepriekšējā dienā jautāju aģentūras pārstāvim par laiku, kas sagaida šeit- vai būs karstāks, vai nē... viņš saka nē, nē, tāpat kā šeit... pēc loģikas likās, ka jābūt karstākam, ja jau tropu dzīvnieki šeit būs sastopami, lūk, atkal pierādās fakts, ka ir jāuzticas savām emocijām :D laiks te ir nevis vienk. siltāks, bet tik karsts, kā karstākā jūlija/augusta diena vasarā... manā istabā dzīvo arī daudz odi un ķirzakas... bet tas ir sīkums, jo patiesībā šī ir ļoti mājīga istaba... ar baltām sienām, sarkanu paklāju... bambusa griestiem... tiešām skaisti... man ir tāds kā savs dzīvoklītis... pie ieejas maza terasīte ar krēsliem... man laukā dzied visādi dzīvnieciņi... tepat kokā gatavojas papajas augļi... apkārtne te ir ļoti skaista un sakopta... viss ir tīrs un kārtīgs, es domāju, ka šī ir viskārtīgākā un omulīgākā vieta, ko esmu redzējusi Āzijā... te ir ļoti skaisti! Aaa, nē, meloju, arī vakardien redzētais Tibetiešu klosteris bija ļoti skaists- tā apkārtne J tātad otra skaistākā vieta J   

Pa ceļam uz viesu namu, mašīnā pievienojās vēl 3 cilvēki- no kuriem patiesībā ar 2 braucu vienā autobusā- 2 francūži- tēvs un dēls, un viena sieviete, ko pirmo reizi redzēju mašīnā-no Nīderlandes. Francūži, kā jau francūži angliski praktiski nerunā, bet mēs atrodam veidu kā komunicēt- es jau zinu no sava Francijas brauciena, ka visi saprot mīmikas un žestus :D tā nu mēs komunicējam ;)

Kad atbraucām uz viesu namu, mūs laipni sagaidīja, izstāstīja katram paredzētās programmas, kas atšķiras, jo atšķiras šeit pavadītais laiks. Piemēram, šodien mums visiem četriem viss bija kopā, bet rīt atšķirīgi.

Kad iekārtojāmies katrs savā istabiņā ēdām gardas pusdienas, tad vienk. stundu atpūtāmies, pļāpājām, un dzērām mazliet alu- 1 pudeli uz 3 cilvēkiem, šī bija pirmā reize Āzijā, kad dzēru alu, un tas tiešām ļoti prasījās... paši variet iedomāties, kā ir kad saulīte cepina... miers visapkārt... ai labāk nekārdināšu Jūs, jo pat man liekas, ka atgriezties Indijā- McLeod Ganj... būs pārāk auksti, kaut arī tur ir salīdzinoši patīkams laiks...bet ne karsts ;)

Pulksten 16:00 devāmies pastaigā pa džungļiem ar gidu, nu nekādi trakie džungļi te nebija :D bet skati tiešām vietās, kā National Geographic... ne dzīvnieku ziņā, bet tīri dabasskatu ziņā... es pirmo reizi dzīvē glaudīju ziloni, bet atcerieties, ka tas ir droši tikai tad, ja blakus ir ziloņa saimnieks- nevis vienk.gids... piemēram, mūsu viesnīcas zilonim, ir 2 saimnieki, kas guļ blakus zilonim, viņiem ir gultas, bet tas viss ir nojumē, kur arī zilonis dzīvo... redzēju, kā top zilonim gatavota pārtikā- es Jums saku, tas ir mākslas darbs... un ļoti smags darbs- katru dienu k.ko tādu veidot... tiek likts iekšā salmu buntītēs graudi, kas tiek sapakoti ar salmiem, beigās izskatās, kā salmu paciņas J ir arī bildes, tikai šodien es nepaņēmu līdzi fotoaparāta kartes lasītāju.

Par džungļiem uztaisīšu atsevišķu galeriju draugos J

Šodien satikām krokadīlu, tiesa tas atradās pāri upei... uzzināju, ka ir diva veida krokodili, tas, kuram ir lieli žokļi, neēd un nekož cilvēkiem, tikai klabina zobus, bet tas, kam ir salīdzinoši īss purns ir ļoti bīstams mednieks, un ēd visu, kam ir asinis... nu tad to briesmīgo arī šodien satikām... redzējām arī daudz skaistus putnus J

Mūsu galamērķis, bija ļoti skaista vieta, upes krastā, lai vērotu saulrietu- pasakaini skaisti, un pavisam savādāks, nekā esmu redzējusi līdz šim... vispār man patīk gan saulrieti, gan saullēkti, tikai tagad esmu sapratusi, ka katrs no tiem ir īpašs- savādāks... J

Vispār šis ciems ir ļoti kārtīgs un sakopts, iespējams, ka tas ir tāpēc, ka tas atrodas rezervuārā... starp citu šodien arī iemācījos, kā var atšķirt Indijas un Āfrikas ziloņus... bet atgriežoties pie ciema... pārsvarā visas mājas šeit ir būvētas no dubļiem un salmiem, ļoti skaistas mazas būdiņas J cilvēki šeit ir laipni un sveicinās, atkal sastapos ar to pašu sirsnību, ko izjūtu Indijā J savā ciemiņā!

Es bērniem nedodu naudu, bet parasti man somā ir konfektes, šeit pirmo reizi sastapos ar to, ka viens prasīja, kā iedevu, tā tiešām bars sekoja, kamēr gids viņus nesabāra... starp citu atcerējos vakardien, kad biju tajā vietā, kur mirušos dedzina, tur augšā pie templīšiem dzīvo arī dažas nabadzīgas ģimenes- kapos... tur dikti nosmulējusies meitenīte (~ 5gadi), kad ieraudzīja mani paķēra klēpī mazu bebi un skrēja pie manis, un stiepj roku... es nereaģēju, viņa saka, baby wants chocolate, es atcerējos, ka somā man ir končas iedevu dažas, pēc brīža pieskrien mazs puisītis, tikpat nosmulējies, laikam vēl viens brālītis... un saka man: HELLO CHOCOLATE, es tā sāku smieties :D nevis vienk. hello, bet nosauc mani par šokolādi J tik mīļi!

Kad atgriezāmies viesnīcā, gājām visi mazgāties, te ir ļoti interesanti tas, ka ūdens bija karsts, un, kā sapratu, tas tiek uzkarsēts ar saules palīdzību, pirmo reizi baudītu šādu lietu- un tiešām strādā lieliski... patiesībā šai vietai ļoti pārdomāta ideja, jo loģiski, ka tad, kad šeit ir slikts laiks- tūristi nebrauks, līdz ar to karstais ūdens nebūs nepieciešams J

Vakariņas arī bija ļoti gardas... ja godīgi...es negaidīju, ka viss būs tik labi noorganizēts... tas tiešām ir vērts katra santīma, kas tika samaksāts par šo tūri J

Beidzot paralēli rakstot esmu salādējusi draugos gandrīz visas bildes par Kathmandu, tikai nezinu vai paspēšu tās publicēt, jo vēl ir nepieciešams pievienot aprakstus, bet man liekas, ka 23:00, pēc 15 min.šeit tiks atslēgta elektrība... ja nepaspēšu, tad noteikti rīt būs bildes J

Rītdien no rīta jau 06:15 dodos ceļā ar ziloni J gaidu ar nepacietību J pēc tūres ar ziloni, man būs laiks fiksām brokastīm, un, tad atkal ar autobusu uz Katmandu, ceru, ka tur nokļūšu, kad būs vēl gaišs, lai diena nav pavadīta veltīgi, kaut gan tā noteikti nebūs veltīga, rītdiena būs ļoti īpaša, jo atkal būs jaunas emocijas un iespaidi ik uz soļa, ne tikai zilonēna mugurā J

Ja, es šeit atgriezīšos- Nepālā, tad noteikti palikšu šajā rezervuārā vismaz 5 dienas, jo šeit pat bez visiem džungļu piedzīvojumiem, ir ļoti laba iekšēja sajūta būt... vienk. sēdēt uz soliņa un ļauties saules stariem, maigam vējiņam... un dabas skaņām... skaisti! Es esmu droši, ka neviena sanatorija/atpūtas centrs nestāv blakus...šī vieta dziedē dvēseli/garu... :) 

P.S. mīļie, paldies par burvīgajām vēstulēm J esmu ļoti, ļoti priecīga tās saņemot- izlasot J Paldies par šīm emocijām!