sestdiena, 2012. gada 3. marts

vietējā atrakcija... Indiešu kalniņi...


Hei, es esmu iečekojusies Indijas lidostā un pavisam drīz jau kāpšu lidmašīnā J nu ne tik drīz pēc 2 h J
Mans brauciens ar autobusu- uhhhhhhhhhhhhh.... Jums pat nav ne jausmas cik ļoti netīra var palikt āda, mati un drēbes viena šāda brauciena laikā.... es laikam iepriekš neticētu, ja pati neredzētu... kad lidostā es mazgāju seju un rokas, ūdens bija nevis vienk. netīrs, bet melns :D Šis laikam bija mans trakākais brauciens mūžā, un te neiet runa par komfortu...
Es gaidīju, ka būs sagrabējies autobuss, gluži pretēji, es nekad vēl nebiju braukusi tik komfortablā autobusā (esmu braukusi ar starptautiskajiem autobusiem- tie nestāv blakus šim), krēslus var noliekt, kājām daudz vieta, zem kājām var pacelt spilventiņu...nu pasaka...vēl iepriekš biju rezervējusi vietu, kur var redzēt gan autobusa lielo stiklu (priekšējo), gan pati pie loga sēdētu... nu lūk... šeit sākas mans piedzīvojums... es nezinu cik ilgi, aptuveni 4 stundas autobuss nesās pa kalnu ceļiem, un es patiešām nemelošu, ja teikšu, ka ik pa ~ 50 metriem bija katrs nākamais pagrieziens...un šie pagriezieni- ļoti strauji un šauri, un loģiski arī pretīm brauc mašīnas... tieši šajās pirmajās stundās es atcerējos, ka neesmu paņēmusi līdzi savu veselības polisi- tā palika istabiņā... tieši te es sāku domāt, ka varbūt jānoņem no augšas (virs galvām) mugursoma, kur iekšā ir mana pase, lai, ja kas zin, kas un kā... izklausās šausmīgi, bet šis nu ir tas brauciens, kur es tiešām lūdzu Dievu, pārdomāju visu, kas ir pārdomājams... un ziniet, kas ir pats muļķīgākais... es vakarnakt paliku līdz kādiem 03:00 augšā, lai būtu vieglāk gulēt autobusā :D lieki teikt, ka gulēšana nekāda lielā man nesanāca :D Par to gulēšanu vēl nebūtu tik traki...bet ko vēl muļķīgu var izdarīt...??? Varbūt var tā normāli pieēsties ar domu, lai pa ceļam negribas neko ēst :D jāāāāāā... un tā šīs pirmās 4 stundas es domāju, ka man viss kuņģa sastāvs iznāks... viss bija uz super robežas...
Pēc 4 stundām autobuss pirmo reizi apstājās, lai cilvēki, var pusstundu pastaigāt, paēst, nopirkt ūdeni... pēc tam... es pat pagulēju 1,5h...līdz no trakās/vairākkārtīgās pīpināšanas es pielecu kājās...un es sapratu, ka mēs esam uz bāņa... nu vai ziniet, vai nu mans šoferis bija nenormāls, varbūt tādi ir arī citi šoferi... bet mēs braucām ar tādu ātrumu, ka autobuss šūpojās, un pārkārtošanās uz citām joslām nenotiek tā lēnu, uzmanīgi...ar ieslēgtu pagriezienu...tiek vienk.ieņemta vajadzīgā trajektorija un pīpina..... šis brauciens- ņemot vērā apstākļus, bija 10 iedarbīgāks par jebkuru 3D vai 4D kino.... tādas šausmas bija manā sejā...
Labi, tagad tas ir aiz muguras, vēl tikai pateikšu...ka 2 reizes no benzīntanka, mēs kādus 5-10km braucām pa pretējo bāņa joslu!!!!!!!! Jā, pretējo... tas nav normāli...
Brauciena beigās, es atkal aizmigu, un pamodos no tā, ka saka, ka esam atbraukuši, pulkstenis bija tikai 05:00... es gaidīju, ka atbrauksim agrākais 06:00... metro nemeklēju, jo neko nesapratu, un tur mistiskā ātrumā mani saviņģēja viens takša šoferis, patiesībā pirms izkāpšanas man bija doma nobildēt autobusa iekšpusi...bet es aizmirsu, jo bija jākāpj ārā no autobusa...
Tad nu es stundas laikā ar taxi nokļuvu lidostā J
Par braucienu kopumā... ja ir stipra sirds, un gribas adrenalīnu, tad šis brauciens ir tā vērts... jo tas izmaksāja tikai 6Ls par autobusu un 5Ls par taxi (ar taxi kopā nobraukti tikai 35km), tātad pavisam 11Ls, tiešām lēti... kad pirmo reizi nokļuvu Delhi, es uz Dharmshalu lidoju... un tas izmaksāja 50Ls- uz vienu pusi...Jā atpakaļ, es pēc Nepālas došos atkal ar autobusu, BET es esmu ļoti laimīga, ka aprīļa vidū man jau ir nopirkta lidmašīnas biļete, lai no Dharamshalas nokļūtu uz Delhi...
Es nezinu varbūt ja 2-tā brauc, tad var pasmieties vai k.kā tā... bet nu pasākums kopumā diez gan ekstrēms... kaut gan tās ir tikai manas domas... bet jā krietnu summu var ietaupīt! Kā reiz tagad es saprotu kāpēc šie braucieni notiek naktīs... diez vai pa dienu tas ir iespējams... gan satiksmes dēļ, gan iespaidīgo skatu, kad priekšējie riteņi iet pāri klints malai...
Tagad sākas mans ceļš uz Nepālu, esmu ļoti priecīga un netīra :D Drīz sarakstīšu, kā labi man iesākušies Nepālas piedzīvojumi, tikai man nets tur nedarbosies, iespēju robežās izmantošu interneta kafejnīcu J šodien rakstu, lai Jūs zinātu- ka es dodos uz Nepālu, ka ar vīzu viss oki, un esmu sveika un vesela J
Lai saulaina diena Latvijā J

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru