Svētdien no rīta atnāca tikai viens no Nepāliešu puišiem, un ļoti atvainojās, jo teica, ka nevar braukt man līdzi, jo iepriekšējā vakarā bija draugam līdzi uz kazino, un līdz pat šim brīdim nav gulējis... no sākuma es saskumu, bet tad jau pēc minūtes es teica, ka viss ir kārtībā, un, ka tāpat došos... viņš saka, varbūt es labāk gribu palikt tepat centrā un nopirkt dāvanas ģimenei un sev jaunas drēbes (iepriekš teicu, ka plānoju to darīt), es teicu, ka viss būs labi, un, lai neuztraucas J tad nu šis puisis mani pavadīja līdz autobusu stacijai un iesēdināja tajā transportlīdzeklī, kas ir k.kas pa vidu k.kam :D šādā mini vāģī ietilpst vidēji 3 – 4 priekšā ar šoferi + aizmugurē sēdēšana ir uz 2 vertikāliem soliem, uz katra sola 5-6 cilvēki... diez gan ekonomisks un ietilpīgs... lūk foto
Tātad viena pati, atkal ar pirkstu kartē dodos uz nākamo vietu, ko vēlos redzēt, to sauc PATAN, vecā pilsēta... tas ir viss ko zinu, jo vēl joprojām neesmu lasīju ceļvežus... tagad sākas stāsts par manu nākamo eņģeli :D Tas viss tagad rakstot liekas tiešām neticami... tiklīdz es iekāpu superbusiņā... šoreiz sēžu uz sola, starp pieciem citiem cilvēkiem, pretī tikpat... blakus man vīrietis sāk jautāt no kurienes es esmu, tad apmēram 3 minūtes paiet, kamēr iemācu pareizi pateikt Latvija, tad vēl viena, lai izstāstītu aptuveno atrašanās vietu :D parasti, kad man uzdod šos jautājumus, es cenšos pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, un labāk klusēt, jo šos jautājumus uzdod visi kam nav slinkums... tas ir diezgan nogurdinoši, ja esi Āzijas valstīs, vairāk par 2 nedēļām :D tas vairs nav jautri... tad k.kā viņš sāk jautāt vai es esmu bijusi Anglijā, saku, ka jā, viņš saka, ka arī ir bijis – mācījās tur gadu! Tad es uzzinu, ka viņš ir Universitātes pasniedzējs Nepālā, paralēli darbojas organizācijā, kas ir internacionāls projekts ar UK, Universitātē viņš pasniedz psiholoģiju, un izglīto cilvēkus par izglītības sistēmu... tajā brīdī es sapratu, ka viņš ir inteliģents cilvēks, ka nevajag baidīties, un viņš vienk.ir laipns... vienu es varu pateikt, ka tā atkal bija mana muļķīgā latviešu domāšana, ka kādam no manis k.ko vajag... viņam nevajag neko, tā esmu es kam vajag :D bet piesardzība nenāk par ļaunu! Tad viņš man saka, ka Patan tempļi atrodas netālu no viņa mājām, un, ja es vēlos viņš var izkāpt reizē ar mani un pastāstīt par šo vietu- protams, ka vēlos :D atkal man bija uzradies gids J ieeja šeit, kā iebraucējai maksāja 200NR, apm.1,20Ls, tiešām skaisti, un, kas man bija par gidu, atšķirībā no jaunajiem puišiem, ko sastapu vakardien, šis man pastāstīja vēsturiskus faktus J
Staigājām, kādu pusstundu, un bija pienācis jau pusdienas laiks- nu tuvu tam... viņš man saka, ka dzīvo netālu un, ka viņš būs ļoti priecīgs, ja es pagodināšu viņa ģimeni un ēdīšu pusdienas pie viņa un viņa sievas mājās... tajā brīdī, kad es dzirdēju vārdu SIEVA, es zināju 100%, ka šim cilvēkam es varu ticēt, viņš tikai teica, ka pabrīdinās sievu, ka drīz nāksim. Vai spējat tam noticēt?!!! Es Indijā pavadīju 1,5mēneši, bet vēl neesmu bijusi pie vietējās ģimenes pusdienās- Nepālā es esmu otro dienu, un mani uzņēma sveši cilvēki J
Lūk, arī bilde, gan no pusdienu galda (sieva neēd, jo šodien gavēņa diena, balstoties uz Hindi ticību), bet uz dīvāna mēs trijatā kopā!
Pirms pusdienām, es skatījos albūmus, un dzēru limonādi. Tad viņi man pastāstīja, ka Ege (vīra vārds, ko sastapu) ģimenē tika uzņemta arī viņa UK darba kolēģe, līdz ar to sapratu, ka viņi ir atvērti cilvēki, jautāja kur dzīvoju, cik maksāju, ka ja vēlos varu dzīvot pie viņiem bez maksas (bet to es nevēlos, jo tomēr tā ir cita ģimene, citas tradīcijas), teicu, ka nē, viņi teica, ka tad, kad atbraukšu nākamreiz, lai par to pat nedomāju, bet lai sazinos un braucu pie viņu ģimenes, es teicu, ka varbūt, bet ne ātrāk kā pēc 5 gadiem un kopā ar vīru J Mani uzņēma ļoti sirsnīgi, mani pabaroja ar gardu ēdienu, papļāpāja. Vienīgais, kas viņus darīja bēdīgus ir tas, ka es teicu, ka man nav laika, lai sagaidītu viņu 10gadīgo meitu no skolas (un, jā arī svētdienās bērni iet uz skolu) ! Viņa būtu ļoti priecīga. Meitenīte ir ļoti skaista, es patiesi ar lielu interesi skatījos viņas albūmu, kur angļu valodā bija aprakstīta viena ekskursija J
Pēc pusdienām, Ege labprāt brauca man līdzi uz manu nākamo ieplānoto ceļojuma vietu- Bhaktupur. Tā ir liela veclaicīga pilsēta... brauciens bija salīdzinoši tāls, šoreiz braucām ar lielāku autobusu, tas maksāja 15 santīmus katram, es izmaksāju :D zinu, Jums tas liekas smieklīgi maz, bet, manuprāt, te nav runa par naudu, drīzāk par pieklājīgu žestu J . Sasniedzot gala mērķi, ieraudzīju, ka ieeja pilsētā maksā 8Ls (jā 8Ls)... man tas likās ļoti dārgi... viņam, kā vietējam ieeja maksā 1,2Ls... tad nu es jautāju EGE vai ir vērts maksāt 8Ls, viņš saka, ka tur nekas īpaši savādāks nav, kā vietā, ko šodien redzējām, tikai tas, ka vieta ir ļoti slavena un lielāka, tad nu es nobildēju dažas bildes pirms vārtiem, un izlēmu, ka iekšā neiešu. Par, ko patiesībā nebiju bēdīga, jo patiešām viss izskatījās ļoti līdzīgs jau PATAN vietā redzētajam.
Starp citu, kāpjot no superbusiņa ārā pie Patan, es atsitu galvu un uz galvas bija saulesbrilles, kurām nolauzu kāju... tad nu šeit mēs atradām briļļu veikalu, kur man brilles salaboja, es domāju, ka iespējams ir tikai pielīmēt kāju, un samierinājos, ka tā vairs nelocīsies... nē... brīnumi notiek, manas briļļu kājas kā jaunas tika uztaisītas (tas ir viena kāja)... viņš teica, ka cena ir 0,50 sant. tad es ieraudzīju vienas smukas brilles, cena 550NR ~ 3,45Ls... Beigās, es sarunāju, ka 2 brilles jaunas + remonts maksā 650NR, attiecīgi 4,10Ls. Es biju ļoti priecīga par šo rezultātu J
Tad EGE mani aizveda uz makšķernieku paradīzi, jā, jā... tagad es sakārdināšu Buci un Māri... (Ilonīt, lūdzu, parūpējies, lai Māris redz šo bildi)...
Ziniet, man šī vieta (Siddha pokhari) ļoti, ļoti patika, tā bija lieliska pārmaiņa no tempļiem un vēsturiskām vietām, un vispār tā bija atelpa no milzīgā pūļa...
Atpakaļ ceļā EGE izkāpa pie savas mājas, es braucu līdz centram... te es mazliet pamaldījos, bet bija gaišs un maldīšanās izvērtās par mini šopingu, esmu ļoti apmierināta ar pirkumiem J Bet par tiem sīkāk citreiz, jo tagad skatos, ka WORDĀ esmu sarakstījusi 5lpp, un ,man patiešām sāp roka un ir ļooooooooooooti vēls... kamēr vēl ar super ātro internetu visu publicēšu paies kāda stundiņa J
Ar nepacietību gaidu rītdienu, lai dotos uz brīnišķīgām – jaunām un neredzētām vietām, ceru, ka puiši rīt man pievienosies J
Mīļie- ticiet brīnumiem un labiem cilvēkiem!
Es tiešām domāju, ka esmu ļoti laimīgs cilvēks, un man apkārt ir ļoti labi cilvēki!
P.S. pagāja 2- 3 stundas :D kamēr visu nopublicēju...neteikšu, ka nenāk miegs :D bet ir jāizmanto elektrība, es nezinu, kad atkal trāpīšu uz laimīgā- elektrības viļņa :D
Viss tiek lasīts - par to nebēdā! :)
AtbildētDzēstIepriekšējā ierakstā Tev ir šādi vārdi no kanādieša: "...ka savu laiku pret viņu bija atvērti un izpalīdzīgi cilvēki, un, kas tas ir ķēdītes process, ka man ne par ko nav jājūtas parādā, ka viņš ir priecīgs sniegt palīdzīgu roku".
Tā ir viena no foršākajām pieredzēm :) ...ne katram tāda dota :))))