Hei J
Ceru, ka esiet gatavi jauniem piedzīvojumiem... skatoties pēc Jūsu aktivitātes spriežu, ka Nepālas raksti vai nu nav lasīti, vai arī neliekas aizraujoši J Ceru, ka tomēr pirmais variants J
Šodien cēlos diezgan agri, brokastu laikā satiku savu pirmo – bārdaino Eņģeli no Kanādas, viņš man manuāli izstāstīja par savu hobiju, ar ko pelna naudiņu, shēma man ir rokā, tikai prakses nav :D Viņš taisa dabīgas jostas biksēm no auklām J
Lūk arī bilde ar Kanādieti, un viņa hobiju!
Tad es atgriezos savā viesnīcā, jo svētdien sarunāju ar tibetiešu/nepāliešu puisi, ka viņš ar draugu nāks šodien 9:30-10:30 šajā laikā, biju nedaudz uztraukusies, jo nezināju atnāks vai neatnāks... atnāca, un nemaz nebija ilgi jāgaida tūlīt pēc 9:30 bija klāt, bet tikai viens no viņiem.
Šodien man bija fantastiska diena, sāksim ar to, ka šodien bija karstākā diena šajā gadā, tā vismaz teica mans gidiņš :D Tiešām karsts, ziniet mazliet smieklīgi- pārsvarā visi baltie- tā mīl cepināties- es noteikti, atkal tie, kam tumšāka āda dara visu iespējamo, lai saule nepadarītu to vēl tumšāku... Piemēram, šodien, kad vajadzēja atpūsties vai gaidīt autobusu es visu laiku stāvēju saulē, viņš ēnā :D, visu laiku, viņš saka, ka pārāk karsti- es saku, lai novelk jaku- viņš saka nē, nē viss kārtībā- es tikai pasmejos pie sevis :D
Kad satiku savu pavadoni, k.kā man ienāca prātā doma noskaidrot iespēju doties uz džungļiem, protams, arī izmaksas- ļoti aktuālas J bet par to mazliet vēlāk... tad devāmies uz šīs dienas pirmo pieturvietu Kopan klosteri- tibetiešu... tas atrados ļoti augstu kalnā, ļoti daudz pakāpienu, bet atkal visa pilsēta bija redzama no augšas... šeit klosterī- redzēju ļoti daudz baltos, kas ir mūki... tiešām daudzus, piemēram, Indijā- McLeod Ganj, kur dzīvoju ir ļoti daudz mūku, jo tur ir Dalailamas templis, tur pa retam kādu balto var redzēt- šeit man liekas, katrs piektais mūks (arī sievietes) bija baltie... šeit arī mazi mūki bija daudz- man liekas, ļoti skaisti mazie mūki (arī meitenītes)
Bilde ar mūku meitenītēm.
Starp citu, šeit tik fantastiska bija apkārtne- ļoti sakopta, zālīte nolīdzināta, nekur nebija piegružots...puķītes visādas... skaisti... tad vēl ārpusē daudz skaistas lietas (koka veidojumi, tad ūdens, k.kas līdzīgs dekoratīvai upītei...)... šeit arī sastapu savu pirmo ķirzaku- brīvā dabā...
Šo vietu es noteikti viena pati nebūtu atradusi, jo te bija jāmaina 2 autobusi, un jāiet ar kājām diez gan ilgs laiks... Paldies, ka viņš visu parādīja... aaa, un, starp citu, arī šodien visu laiku tika izmantoti tikai sabiedriskie transporti, kopā tas izmaksāja man uz abiem, k.kur 1,5ls...
Salīdzinoši ilgi gaidījām autobusiņu, starp vietējiem, kam es biju kā tāds brīnums, visi ap mani riņķoja, bērni sūtīja bučiņas, māja ar rokām... tikai šeit ir tāda lieta, ka pēc 2 dienām ir lieli svētki pilsētā...kas izpaužas tā, ka jau tagad visi met viens otram ar maisiņiem, kas piepildīti ar ūdeni, ūdens var nebūt arī tikai ūdens, ir speciālas ūdens krāsas... vārdu sakot visi met visiem, tagad tikai mazie, bet svētku dienā ar tantes un onkuļi... notiek ūdens kaujas... ja iemet ar šādu maisiņu, Tu nedrīksti dusmoties, jo tas ir vienk. normāli... tad nu es stāvēju ar seju pret mazajiem resgaļiem, lai nedabūtu ūdens maisiņu uz galvas, vai muguras... lūk, viens palaidnis.
Šo svētku mērķis- ūdens laistīšanās ir tāds, ka šobrīd ir sausuma periods, un cilvēki gaida lietu, viņi tic, ka pateicoties šiem svētkiem zeme saņem lietu... notiek ne tikai mētāšanās ar maisiņiem, bet tiek lieti virsū arī ūdens spaiņi... un no pudelēm... ļoti daudz skolniekus pa ceļam redzēju pus slapjus :D mans gids teica, ka tie, kam ir iespēja, iekārto posteņus uz jumtiem... svētku dienā... īpaši jāuzmanās ir smukajām- vietējām meitenēm, jo puiši tā cenšas pievērst uzmanību...
Sagaidījām autobusu un devāmies uz ļoti slavenu vietu- Boudha vai vienk.lielais templis ar Budas acīm.
Pirms iet apskatīt templi, iegriezāmies- mana gida mīļākajā kafejnīcā, lai ēstu pusdienas J jo pulkstenis jau bija pēc 13:00... vietiņa neizskatās īpaši tīra, bet ļoti viesmīlīga, šeit es arī ieskatījos virtuvē, kā gatavo Tibetiešu momo (nu tie paši pelmeņi vien ir :D )- cik ļoti smagi strādā mazi bērni, vecums, kādi 10-12 gadi... man ļoti žēl viņu, man paskaidroja, ka ģimene ir no laukiem, tāpēc bērni strādā nevis mācās... katru dienu strādā, ļooooooooooti garas stundas, un saņem mēnesī kādus 15Ls- jā mēnesī!!!
Puisis, kas ir mans gids, jeb otrais eņģelis :D agrāk šajā kvartālā dzīvoja, tāpēc bija sadraudzējies ar kafejnīcas cilvēkiem... šeit es dzēru Tibetiešu alkoholu :D Mani pierunāja, tas bija k.kas pa vidu vīnam un alum, ļoti garšīgs, tikai bija dienas vidus, es šo dzērienu tikai 3 reizes iesūcu ar salmiņu un jutu, ka man jau vaigi svilst... un arī tas, ka tas puisis ir jauns un alkoholu nelieto, negribēju staigāt kā apdūlusi muša pa svētvietām :D
Mans dzēriens... ņam, ņam
Kad paēdām, tad mani ieveda tempļa teritorijā pa slepenu eju, ko zina tikai vietējie, tādejādi man tika ietaupīti 2Ls, tieši tikpat, cik izmaksāja mūsu pusdienas.
Tad pēkšņi mans gids saka, ka viņam ir nepieciešams aiziet, lai es apskatu visu pati, un, ka viņš būs atpakaļ pēc stundas... bija ļoti skaisti, man patiesībā pat neprasījās kompānija... tiešām izbaudīju šīs vietas skaitumu un spēku... grūti izstāstīt tās sajūtas... tiešām ļoti laba iekšēja sajūta...
pēc tam satiku savu gidu norunātajā laikā... un mēs devāmies uz trešo vietu... uz Pashupati... tā ir vieta, kur ir tempļi... kur ir vieta, kur notiek mirušo izvadīšanas procesijas... tur tiek dedzināti cilvēki... nu tā...
Ieeja šeit maksāja tūristiem, 4Ls, taču arī šoreiz tiku cauri bez maksāšanas, jo puisis mani ieveda no otras puses teritorijā... atkal tas viss bija augstu kalnā.
Šeit bija ļoti interesanti, bet atdzīšos, ka ne pārāk komfortabli... te es redzēju arī vietu blakus templim, kur tie atvesti mirstoši cilvēki tie, kas ir norakstīti, un, kas maksimums dzīvos vēl nedēļu – manuprāt diezgan nežēlīgi... brīdī, kad es biju, kā reiz notika viena mirušā izvadīšana + tajā brīdī dega apmēram 5 ugunskuri ar līķiem, kas pirms tam sadedzināti... ļoti smirdēja gaiss... man bija ļoti slikti... gribēju ātrāk prom, uztaisīju dažas bildes... un prom...
tālāk apskatījām apkārtni... staigājām, pa tādu vietu, kā kapi, tikai tur nav kapi, bet nelieli dzelzs tempļi... daudz... tad vēl es tur redzēju tik daudz pērtiķus- nu es Jums nevaru paskaidrot... bet tas, ko esmu redzējusi Indijā nestāv blakus :D
bilde ar mērkaķiem... masas vienk.masas...
un nu pati, pati rozīnīte... bilde vienk.super... šos kā man paskaidroja viens cits draudzīgs vietējais sauc par modeļiem, jo par bildi ir jāmaksā... man prasīja 10 santīmus, man bija tikai 3 santīmi... J
Kopumā diena pilna ar jaunām emocijām, iespaidiem, pieredzi... diena super J
Tagad atgriezīšos pie džungļiem... rītdien es tiekos ar vīrieti no tūrisma aģentūras, un viņš mani nogādās uz autobusu, kas būs pilns ar tūristiem, kas dosies kopā ar mani uz vietu, ko sauc Chitwan... tā atrodas 4-7 stundu attālumā no Kathmandu... laiks, kas pavadīts ceļā atkarīgs no apstākļiem, kas sagaida uz ceļa... tur es būšu visu rītdienu un palikšu pa nakti, jo īsāk nav iesējams, ņemot vērā attālumus... džunģus skatīšu ziloņa mugurā- lieki teikt, ka esmu vairāk nekā satraukta par rītdienu J
Šis pasākums man izmaksās ~ 30Ls, ieskaitot transportu, viesnīcu, ēšanu, pašus džungļu piedzīvojumus... vēl k.kāds deju priekšnesums... šis ir visdārkākais, ko šeit izmantoju, bet es uzskatu, ka varu to atļauties, jo visas pārējās vietas apskatu- ļoti ietaupot uz to, ka izmantoju sabiedrisko transportu, vēl arī šodien uz ieejas maksām pāris latus...
Kathmandu atgriezīšos trešdien, ceru, ka dienas vidū, jo ļoti gribu iepirkties... man tiešām tā gribas, bet man vienk.tam nav neviena brīva brīža, ja neskaita vakardien pa ceļam dažus veiktos pirkumiņus :D Ceturtdien no rīta sarunāju brokastot kopā ar Deividu – manu Indijas kaimiņu J beidzot satikšu viņu, kaut arī viss laiks šeit būs pagājis bez viņa palīdzības J Tad iespējams, ka ceturtdien vēl satikšu savu šīs dienas gidu, bet neko konkrēti nesarunājām.
Domāju, ka visdrīzāk par džungļu piedzīvojumiem sanāks man uzrakstīt trešdien, bet varbūt man paveiksies un jau rīt jaunajā mītnē būs gan elektrība, gan internets ... un galvenais, lai pietiktu enerģija :D
Es ceru, ka rītdien mans piedzīvojums būs patiesi labs un neaizmirstams, tas pat varētu teikt ir tāds viens no maniem sapnīšiem J
Es centīšos šodien ielikt jaunu galeriju par Kathmandu draugiem.lv, jo man liekas, ka šī vēsturiski- izglītojošā daļa ir noslēgusies... patiesībā man ir tik daudz fantastisku bilžu... ka pat nezinu, kā lai veicu savu izvēli... J
Bučas un, lai jauka šī nedēļa Latvijā J
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru