ha, ha zili brīnumi :) ikdienā ;)

Sveiki, mīļie!

Pēdējās dienās tik daudz notikumu, ka pat nezinu, ar ko lai sāk... laikam jau atvainošos vispirms visiem mīļajiem, ka esmu tik slinka, un ne tikai nerakstu blogā savus piedzīvojumus, bet halturēju arī ar personiskajām vēstulēm- labošos ;)

Nesen pateicoties, mīļa drauga vēstulei aizdomājos par eņģeļiem- labiem cilvēkiem, kas manā ceļā ik uz soļa... ne tikai par Nepālu, bet vispār visa šī brauciena laikā... un brīdī, kad saņēmu vēstuli par to, ka arī šis cilvēks ir aizdomājies par tādām lietām Latvijā balstoties uz manis rakstīto... nevis par to, kā k.ko dot, bet kā pieņemt nedomājot, nejautājot... patiesībā tagad es varu teikt, ka man tas liekas normāli, bet pirmās reizes es skatījos ar tādu aizdomu... domāju, ka noteikti tam cilvēkam k.ko no manis vajag...tikai ko?! Tagad es saprotu, cik tas bija muļķīgi...es te nekādā ziņā negribu teikt, ka tā ir tā saucamā latvieša domāšana, noteikti nē, esmu pārliecināta, ka tā ir lielākā vairākuma eiropiešu domāšana. Muļķīgi jau sanāk, bet no bērnības mums ieliek prātā: viss dzīvē ir jānopelna, nekas nenāk par velti... bla bla bla... ļoti gribas oponēt, jo domāju, ka iespējams mēs šo to jau esam nopelnījuši pagājušajā dzīvē, notiek labas lietas arī par neko un nevienam nedodot J bet, protams, ka tās ir tikai manas domas, vai nu jau varu teikt pieredze ;)

Starp citu, saņemot šo burvīgo vēstuli... es devos ārā, lai nopirktu produktus... un ziniet, laikam jau atkal tas noslēpumainais visuma spēks... gribu pirkt granātābolu, bet pārdevējs nesaprot, ko es no viņa gribu, tad sarunā iesaistās vēl viens pircējs, bet kad viņš sāk skaidrot pārdevējam ko es gribu, es saprotu, ka viņš noteikti ir no krievvalodīgajiem, jo viņu angļu valodu var atpazīt uzreiz :D tā ir cietāka- lielāko tiess! Es viņam jautāju, vai viņš ir atbraucis no Krievijas, viņš saka, ka ir no Ukrainas, tā nu mēs sadraudzējāmies, jo izrādās, ka dzīvojam kaimiņos, tikai 2 min. attālumā!

Ļoti interesants cilvēks vārdā Jura... lūk, atgriežoties pie augstāk rakstītā, es sapratu, ka ir mana kārta būt kādam par eņģeli, vai par labo cilvēku viņa ceļā ;)

Jura- vīrietis, kas ceļo pa Indiju jau trešo mēnesi, atvaļināts armijnieks, tagad nestrādā dzīvo no pensijas! Ir ģimene, bērni manā vecumā, bet ceļo viens.

Viņš ieradās McLeod Ganj, jo gribēja tikties ar Dalai Lamu... apskatīt Himalajus... un vienk. šis kā viens no viņa ceļojuma pieturas punktiem! Es jau iepriekš rakstīju, ka diez gan traks man periods ar mācībām- bet laikam jau gandrīz visu laiku man tā ir... iedevu savu numuru, un domāju, „bļin” labāk nebūtu devusi, ka tagad mani „trobelēs”- lūk spilgts piemērs no mana brīnišķā EGO... bet brīnums, „netrobelē”... un, tad jau beidzot biju izcīnījusi cīņu ar savu ego, un sāku domāt, kā normāla Aija :D un tajā brīdī sapratu, ka laikam tā tās lietas notiek, un man ir jāparāda šim cilvēkam šejienes labās lietas... kur paēst, kur iepirkties, ko darīt ko nē... kur aizbraukt, ko apskatīt ;)

Nākamajā dienā pēc skolas, es piezvanīju viņam, satikāmies, un izrādās, ka viņš ir kolosāls un dzīves gudrs cilvēks, ar fantastisku humoru ;) Piemēram: viņš stāstīja, ka ceļojot bija templī, kur pirms meditācijām visi dzied mantras, un bija no sākuma tā, ka cilvēki tur bija ap 30... tāpēc viņš nedziedāja...bet pienāca diena, kad viņi bija tikai 5...un kā var nedziedāt?! Jādzied! Un tad viņš sāk smieties sakot: ka viņa bijušie kolēģi neticēs, kā viņš armijas cilvēks (vairāk kā 20.gadi dienestā), ņem un dzied mantras :D

Kopā apskatījām brīnišķīgu ūdens kritumu, viņš (jā, viņš nevis es) parādīja man publisko peldbaseinu, kur tiesa ūdens ir auksts un pārsvarā peldas tikai vīrieši (nevienu sievieti neesmu tur redzējusi)!  Tad divus vakarus biju uztaisījusi īstu kaimiņu tusiņu – mani kaimiņi Karlo no Sānija, Silvija no Austrijas un pievienojās arī Jura, ar karstām tējas tasēm uz terases, klačojāmies par dzīvi, par piedzīvojumiem, iespaidiem, diskutējām par budismu, par mūkiem... nu interesanti!

Publiskais baseins (nevar zināt, varbūt izmēģināšu, tiesa, tad man nāksies to darīt ar legingiem un maiku :D )  

Šodien no rīta viņš devās tālāk uz Manali! Man ir patiess prieks, ka es izcīnījos ar savu EGO, un piedzīvoju brīnišķīgas sarunas un jaunus iespaidus... tikai tagad atskatoties, gribas jautāt, kurš tad beigās ir tas eņģelis, es vai viņš, kurš padarīja ikdienu krāsaināku- savādāku!

Vakardien iepazinos ar Lissetas draudzeni, kas ieradās šeit jau otro reizi, pavisam ceļo pa Indiju jau no decembra, viņu sauc Ina, un arī viņa ir no Ukrainas :D Vakardien pusdienojot nonācām pie tēmas paraglaidings (grūti pateikt tā tiešo tulkojumu latviešu valodā :D ), nu redz, tad mēs aši knaši sākām rīkoties ;) sameklējām visizdevīgāko cenu piedāvājumu, ja lido divatā, tad labākais variants, ko atradām bija: katrai ~ 12Ls par lidojumu, plus 3,5Ls par taksometru, turp un atpakaļ... tātad 15Ls... vakarā saņēmu no Inas apstiprinājumu, ka lidojam šodien- sestdien pēc skolas... ;) es ļoti sapriecājos, ka būs man līdzdalībnieks, arī bildes varēs vairāk uztaisīt...bet... jā šis nelabais vārdiņš bet... kad plāno lietas ar citiem, neko jau nevar paredzēt... un šodien no rīta pēc septiņiem saņemu sms...viņa raksta, ka ir izmaiņas, netiks, paskaidros citreiz... sms es izlasīju tikai ap 10:00 skolā... lieki teikt, ka tāda manāma vilšanās... jo gribas jau iemūžināt atmiņas... tad nu pēc skolas devos uz pilsētas pusi...domas galvā maisījās... ko darīt... lidot nelidot... bet ziniet, kā ir ja k.ko ļoti gaida, nolemj... nu negribas padoties... tad nu es sazvanīju Lisseti, sarunājām pusdienas, man bija ļooooooooooti vāja cerība, ka viņa piekritīs, jo viņa arī ir ļoti aizņemta, šobrīd ļoti aktīvi apmeklē mācības saistībā ar rotas lietu izgatavošanu, šobrīd apgūst sudrabu + vēl meditāciju klases un citas lietas... ;) aktīva meitene...

Tā nu es gāju savu ceļu un domāju, ko darīt... un pa ceļam satiku svēto vīru.... (nezinu, kā nosaukt- paskaidrošu zemāk).. es viņu satieku gandrīz katru dienu, kad nāku no skolas, laikam mums tas dienas ritms k.kā krustojas... parasti tikai sasveicināmies: Namaste... Namaste ;) bet šodien viņš man angliski saka, sveika māsa... un aicina iet viņam līdzi 10 soļus uz priekšu pie viņa tempļa (tas nav liels, drīzāk kā mini templis, tāds piemineklis, ar vietu svecēm un pārtikas ziedojumiem Dieviem), es eju līdzi kaut arī domas citur... viņš man neko nesaka tikai smaida un noņem sev no kakla mulas krelles (lūgšanas krelles) un uzliek man kaklā...man patiesībā bija neizsakāmas emocijas, es nezinu, kā nodot Jums šīs sajūtas... manuprāt, tas ir brīnums... es nezinu, man tagad rakstot asaras acīs, atceroties tās sajūtas... šodien, kad iegāju netā rakstīju Zancim par šo... un viņa man saka, kā tu zini, ka svētais, nu re normāls jautājums, kuru droši vien es nebūtu iedomājusies aprakstīt blogā, ja viņa man nepajautātu... zinu, ka svētais, jo viņam ir īpašs apģērbs (oranžs...  līdzīgs, kā modelim Nepālā, tikai šis noteikti nav modelis), gara sirma bārda, balti mati.... un vēl viņš nestaigā meklējot ar ko bildēties, vai neubago naudu, viņš pārtiek no vietējo iedzīvotāju dotās pārtikas, parasti, kad satieku, redzu, ka viņam sainītis rokā, domāju, ka ar pārtiku... nu tā k.kā... tajā brīdī protams pat neiedomājos bildēties, nāksies vien Jums pieslēgt savu iztēli... vārdu sakot šis notikums risinājās aptuveni 3 minūtes... bet tās ir ļoti īpašas 3 minūtes manā dzīvē... vakarā runāju ar kaimiņu Karlosu par šodienu, kā jau teicu, viņš ir ļoti inteliģents cilvēks, domāju, ka vairāk kā 60 gadi... filozofiju pasniedzējs... un viņš man izstāstīja stāstu par vienu draugu- žurnālistu, un viņa tikšanos ar vienu svēto... rezumē... ka tam žurnālistam bija īpaša aura, ko redz īpaši cilvēki, man ļoti gribas ticēt, ka arī man ir īpaša aura, ko redzēja šis svētais vīrs, paldies viņam par šo neparasto notikumu...

Tad nu atgriežoties pie šodienas tālākajiem notikumiem... satikos ar Lisseti, un jau ceļā uz kafejnīcu spēru laukā savu jautājumu... vai viņa var doties man līdzi, lai bildētu manu lidojumu... un ziniet, viņa ne tikai teica, jā, bet teica, ka darīs to ar prieku J vai nav skaisti!!!

Pēc pusdienām, mēs devāmies uz vēl vienu tūrisma punktu, lai noskaidrotu cenas... tur gan bija k.kādi naudas kārumnieki: nosauca cenu 15Ls par lidojumu + 10Ls par taxi... bet tas vēl nav tas trakākais + tam visam pateica, ka tas šodien nav iespējams, tikai rītdien... es, protams, rēķinājos, ka izmaksas atšķirsies, ja došos viena, jo parastā cena šim pasākumam ir 15Ls.... bet sorry, taksis plus 3Ls (10-7)... tā jau ir krāpniecība :D tad nu es tāda pa pusei saskumusi devos uz vakardien atrasto saloniņu, eju un saku, ka gribu doties tūlīt un vajag atlaidi... J viņš, protams, nebija priecīgs uzzinot, ka Lisseta būs tikai mana kompanjone un atbalstīs morāli ;) bet pie rezultāta tikām (šis bet ir labais :D) rezultātā, cena bija 14Ls par lidojumu + 5Ls par taksi, tātad 19Ls... pats lidojums draugos video, bija forši J tiešām skaisti, viegli un fantastiski... ;) ceru, ka arī Jūs noķersiet manu emociju vilni!!! Un paldies Lissetai par brīnišķīgo kompāniju – labāka tā diez vai varētu būt J  

 

Lai skaistas brīvdienas, un pavasara laika pārgriešana, lai neskar ikdienu, starp citu, man nebūs jāmaina laiks, tas nozīmē, ka laika atšķirība būs vien nieka 2,5h ;)