Lidojums bija lielisks- es aizmigu pirms vēl pacēlāmies gaisā (kā jau parasti), īpaši jau pēc mana piedzīvojums ar autobusu :D ir cilvēki, kas lieto alkoholu vai medikamentus pirms pacelšanās gaisā...man nevajag neko... tikai motora rūkoņu...esmu dzirdējusi, ka arī maziem bērniem patīk vienmuļa rūkoņa, un lidmašīnā tā ir diezgan izteikta :D Es patiesībā ļoti, ļoti negribēju gulēt, jo zināju, ka īpaši skaista Kathmandu ir pirms piezemēšanās (parasti, mani pamodina, kad jau ir pēdējais laiks, lai izkāptu no lidmašīnas :D ) tikai šoreiz... es pati pamodos, kā reiz, kad sākām laisties uz leju... nu fantastiski... cilvēki tiešām nemelo :D pasakainākā nolaišanās, kādu esmu redzējusi... sāksim ar to, ka nekad vēl nebiju redzējusi himalajus debesīs... jā jā himamlaju galotnes... ieskatieties bildē... gan jau varēs saprast... tie tālumā baltie ir himalaji!!!! Tālākais skats- ļoti daudz kalnu atblāzmas...un visbeidzot pilsēta...
Lidojums bija skaists, sēdvieta – lieliska pašā priekšā, jo palūdzu lidostā, ja iespējams iedot man sēdvietu, kur ir vieta kājām J un tieši tā arī bija, blakus man sēdēja 2 kundzītes no Amerikas- viena balta un viena melna... pretējā rindā 3 onkuļi... no viņiem viens tāds mazliet neierasta izskata... pat nezinu, kā labāk noraksturot! Man viņš atgādināja no vēja brāļiem tādu slavenu onkuli, kuram aizmirsu vārdu... balta bārda, gaiši mati... tikai vēja brāļos- tas ir neliela auguma un mazliet apaļīgs, šis tievs un garš (salīdzinoši garš- varbūt manā augumā)... un kā Jūs domājat :D kāpjot ārā no lidostas un ejot uz autobusu, kas aizved līdz lidostas ieejai, viņš k.ko sāk runāt, pat neatceros, kaut ko par lidojumu, bet es atbildu pretī... tad k.kā kopā ejam pildīt dokumentus, lai saņemtu Nepālas vīzu, tad es uzzinu, ka viņš ir no Kanādas, un Nepālā ir jau ento reizi... pats nezina kuru, jo šeit iepērk lietas, lai pārdotu Kanādā... es viņam jautāju, kā viņš plāno doties uz Kathmandu centru no lidostas...viņš saka, ka visdrīzāk ar taxi, un, ja vēlos, mēs varam dalīt taxometra izmaksas – es protams, ka vēlos :D
Ar vīzu nebija nekādu problēmu, vai ilgas gaidīšanas, tas man izmaksāja 25USD dolārus (maksāt varēja dolāros un atlikumu izdeva dolāros- kas ir diezgan dīvaini).
Lūk, no šī brīža, kad tika nokārtota vīza, es ieguvu jaunu draugu (šeit es saucu gandrīz visus par maniem draugiem, jo tas, ko viņi izdara pāris minūtēs/stundās, reizēm nozīmē neatsverami daudz, šādus cilvēkus grūti saukt vienk. par paziņām- k.kā neatbilstošs apzīmējums). Pats dīvainākais ir tas, ka ne es viņam pajautāju vārdu, ne viņš man. Tā, kā varam teikt- draugs nr.1 vai pirmais eņģelis Kathmandu brauciena laikā, vai arī bārdainais Kanādietis :D un vēl viņš pēc izskata atgādina Hipiju....
Tā, kā šis cilvēks Kathmandu nav pirmo reizi, tad runā arī nedaudz Nepāliešu valodā, kas ļoti noderēja! Ejot no lidostas, skrien virsū visi iespējamie aģenti- tūrēm, taksometriem, viesnīcām...u.t.t. Man Deivids (Indijas kaimiņš, kurš ir Kathmandu- arī Kanādietis), ka taksometrs man izmaksās vidēji 500 nepāliešu rūpijas... taksisti visi kā viens neparakstas par zemāku summu, kā 400 rūpijas... tad kanādietis sāka bļaut, izmantoja arī dažus anfļu valodas- ne tik labos vārdus :D...pienāk policists, jautā, kas par problēmām... Kanādieties saka, ka mūs te visi grib apkrāpt, kāpēc tik augstas cenas...un rezultātā policists pierunāja vienu taksistu aizvest mūs pa 300 naudiņām (ko dalījām uz pusēm).
Par naudu: 1Ls~ 100 Indijas rūpijas, 100indijas rūpijas= 160 Nepālas rūpijas. Nezinu, kā man labāk stāstīt par cipariem... k.kā Jums būs jāmēģina izsekot līdzi....
Tātad taksometrs man izmaksāja 150 NR (Nepālas rūpijas) , kas ir nepilns 1Ls. Cena ļoti laba J
Kamēr nonācām līdz taksometram, jau izstāstīju Kanādietim, ka ceļoju viena, neko nezinu, paļaujos uz savu ceļu, ka man šeit Kathmandu ir k. kur draugs- Deivids, kuru gribu sameklēt, bet būtu labi pirms tam atrast vietu, kur dzīvot, lai nomestu somu, un NOMAZGĀTOS :D neatteiktos arī no pusdienām... vārdu sakot, es viņam neuzbāzos...tikai pajautāju, kur viņš dzīvos, un vai pa ceļam uz viņa viesnīcu, viņš var parādīt ar pirkstu kādu viesnīcu, kur es varu apmesties... viņš saka, okey nav problēmu J
Jau ceļā, kad braucām ar taxi, es sāku aptvert, ko nozīmē 14 miljoni cilvēku pilsētā... tā ir milzīga... izkāpjot no taksometra- es sapratu, ka neko nesaprotu, tikai sekoju bārdainajam draugam...tad viņš saka, šī ir mana viesnīca, es pajautāšu vai viņiem ir vēl kāda istaba... viņš ne tikai noorganizēja istabu- pilsētas centrā, bet noorganizēja to par 3,5 NR ~ 2,20Ls dienā, šī nav īpaši skaista istaba, manā istabā ir 2 vienguļamās gultas, diezgan raibas/tumšas sienas, vāja gaisma... bet man ir sava tualete un duša- starp citu, šeit es baudu luksu, jo duša darbojas uz gāzes nevis elektrības... piemēram, šodien, kad nebija elektrības, lai taupītu laiku, es gāju dušā ar lukturīti :D bet man bija karstais ūdens tik ilgi, cik nepieciešams, lai nomazgātos- es pat varēju izmazgāt matus reizē, kamēr dušojos, pastāvēt zem karstas dušas...unnnnnn ūdens pat pēc tam vēl nebeidzās :D Taupīju laiku, jo tagad man šeit ir ļoti vēl, 4,5h vēlāks nekā LV... es izmantoju laiku kamēr ir elektrība, lai tiktu pie datora :D
Turpināšu iesākto, vārdu sakot es nometu tikai somu, jo sarunājām ar bārdaino, ka iesim ēst! Viņš man parādīja savu iecienītāko kafejnīcu, tepat- 2 min. attālumā, pa ceļam arī veikaliņu, kas ir viens no viņa piegādātājiem... Jums vajadzētu redzēt, tās laimīgās sejas, kas ieraudzīja, ka ir atgriezies viens no viņu patstāvīgajiem klientiem :D
Tad mēs paēdām, ejot atpakaļ uz viesnīcu es viņam saku, ka man vajag ziepes, šampūnu, kondicionieri...nekur mazajos veikalos nevarēja nopirkt kondicionieri, es saku, ka tas nozīmē, ka es savus matus nekad nevarēšu izķemmēt, viņš saka, es saprotu, Tu neuztraucies, es Tev aizdošu savējo :D Es viņam saku, ka nezinu, kā, lai par visu pasakos, iepriekš gribēju izmaksāt pusdienas- viņš neatļāva, vien pateica, ka savu laiku pret viņu bija atvērti un izpalīdzīgi cilvēki, un, kas tas ir ķēdītes process, ka man ne par ko nav jājūtas parādā, ka viņš ir priecīgs sniegt palīdzīgu roku!
Kopš vakardienas pusdienām neesmu vairs ar viņu tikusies, ja neskaita vienreiz uz ielas sasveicinājāmies J Pusdienu laikā parādīju viņam viesnīcas nosaukumu, kur dzīvo Deivids, viņš mani iedrošināja iet ar kājām, nevis braukt ar taxi vai rikšnu... es paklausīju...
Vakardien, lai arī piekususi, tomēr pēc pusdienām un dušas- neizkrāmējot somas devos meklēt Deividu! Viesnīcu es atradu- tā ir diezgan tālu no manējās- apmēram 30-40 min. ejot kājām, bet Deivida tur nebija, atstāju ziņu pie administratora, nezinu, vai ziņu viņš saņēma... šodien uzrakstīšu viņam epastu...
Tālākais man bija zināms, es zināju, ka gribu redzēt Swoyambhunath templi... jo man teica, ka ne tikai templis ir burvīgs, bet arī saulriets ir neaizmirstams... tā nu es ar mini karti devos ceļā, ik pa pāris metriem apstājos pie cilvēkiem, lai viņi man parāda ar pirkstu uz kuru pusi jāiet :D visi saka- ej ar kājām 30min (nu ziniet, laika ziņā noteikti visu reiziniet kā minimums ar 2 vai pat 3 :D ) k.kā man sāka likties dīvaini brīdī, kad viens cilvēks, kam jautāju parādīja templi, k.kur kalnā augstu augšā un teica, ka prātīgāk izmantot taxi vai rikšnu vai sabiedrisko... tad es palūdzu ceļu, kur pietur sabiedriskie, jo pajautāju vienam puisim, kas brauc ar rikšnu (ritenis ar piekabi, kur sēž cilvēki) – viņš pateica, ka ceļš maksās 500NR, tātad 3Ls...man tas likās dārgi... atradu autobusu pieturu, tur katram autobusam jautāju rādot ar pirkstu uz karti, autobusu dabūju 2 min.laikā un tiku pie sēdvietas priekšā... patiesībā tas nebija autobuss, tas ir k.kas pa vidu mikroautobusiem un tuk tukiem (Indijas, mazās mašīnītes draugos galerijā)... tas man izmaksāja 15NR, laikam 9 santīmi... izkāpu... es jau zināju, ka būs jākāpj kalnā, mans tagadējais Indijas kaimiņš – spānis Karlo, teica, ka 300 pakāpieni... :D tā nu es sāku kāpt...
kāpju, kāpju līdz izdzirdu, ka 2 puiši sāk ar mani runāt, un saka, ka visu laiku brauca transportlīdzekļa aizmugurē... tā nu mēs sākām runāt... iepazīstieties- mani nākamie 2 Nepālijas eņģeļi... vārdus es atkal nezinu... abi puiši ir koledžas vecuma, abi no Tibetas, mācas Nepālā multi valodas – 5 (ķīniešu, angļu, hindi... un vēl k.kādas), skolā ir jāmācas 5 gadi, tagad 3. gads... viņi man saka, vai es neiebilstu, ja viņi man visu izrādīs, jo viņiem ir ļoti būtiski, lai angļu valoda tiktu praktizēta dzīvē, nevis skolā mākslīgu dialogu laikā!
Laikam lieki teikt, ka es biju vairāk nekā priecīga, un tieši šajā brīdī es sapratu, ka tā nav vienk.sakritība, kāds tiešām visu laiku par mani rūpējas J
Tā nu mēs ar puišiem izstaigājām visu, ko vien var redzēt- skats fantastisks... un saulrietu redzējām... Ieeja Swoyambhunath templī maksāja 200NR- iebraucējiem.
Kad nonācām lejā, sāka jau krēslot, bet puiši teica, ka pavadīs mani līdz viesnīcai, kad atbraucām uz centru bija ļoti tumšs un tā kā manā rajoniņā nebija elektrības... tad varētu teikt diezgan tumšs... pa ceļam kafejnīcā dzērām tēju, un es paēdu (jo viņi teica, ka nav izsalkuši, es domāju, ka vienk.nebija liekas naudas), kā pateicību par to, ka man izrādīja visu ap templi, es izmaksāju tēju, viņi bija ļoti priecīgi, par 3 tējām un vakariņām, es samaksāju 1Ls.
Sarunājām ar puišiem, ka viņi man šodien (svētdien) parādīs 2 citas vietas, ko plānoju redzēt, sarunājām, ka plkst.10:00 viņi atnāks pie manis uz viesnīcu...
Bilde- es un mani gidi pie Budas statujām (tikai statujas nav redzamas :D)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru