dzīve... interesanta... tiešam interesanta un neparedzama :)

Heiii, mīļie Latvijā, saulainajā Latvijā J

Dzirdēju, ka šodien Jūs lutina saulīte, man prieks par to J drīz sāksies kaķu laiks, tāpat, kā man tagad aiz loga viens traks koijots auro :D

Kamēr biju Nepālā- pieradu bieži rakstīt un stāstīt notikumus... ir pagājušas tikai 3 dienas, kopš pēdējo reizi rakstīju, bet liekas, ka vismaz jau nedēļa :D Labprāt uzrakstītu biežāk, tikai trūkst to notikumu intensitātes, kas bija Nepālas brauciena laikā J 

Vispirms jau tāds mini noslēgums par Nepālas braucienu- es esmu ļoti apmierināta, viss tiešām bija interesants un jauns, pavisam savādāks nekā piedzīvotais Indijā, kaut arī abas ir kaimiņvalstis! Brauciens bija tieši, tas, kas vajadzīgs, lai izrautos uz brīdi no Indijas notikumu virpuļa un apstātos, saliktu jaunās lietas pa plauktiņiem, pārdomātu padarīto...un saprastu, ko vēl var padarīt J

Nepāla – lieliska vieta (laikam gan varu runāt tikai par Kathmandu :D ), lai redzētu vēsturiskas ēkas... sastaptos ar Āzijas daudzveidīgo kultūru... iepirktos...bet tas viss ir tiešām pietiekoši pāris dienām... nedēļa maksimums... salīdzināt ar Indiju nevaru, jo šeit es dzīvoju mazā pilsētiņa, un es esmu tagad par to pat ļoti pārliecināta, kas ļoti atšķiras no citām Indijas vietām, nemaz nerunājot par galvaspilsētu... no šāda viedokļa es priecājos, ka dzīvoju/mācos tieši McLeod Ganj, nevis lielā pilsētā, jo šeit ir ļoti omulīga gaisotne...un vispār šai vietai ir īpašs starojums... arī cilvēki, kas šeit brauc regulāri- katru gadu saka, ka nevar šeit palikt pavisam, jo ir jādod vieta citiem cilvēkiem... tieši tāpat arī es domāju... šī vieta ir tāds pietur punkts, kur noteikti patīkami ir un būs iegriezties, bet šeit ir nepieciešams atstāt telpu citiem J

Kathmandu pat tūristi ir savādāki, tie noteikti nav tie paši, kas sastopami manā galā- tie tūristi (arī ilglaicīgie, kas tur uzturas pāris mēnešus gadā)... dzer alkoholu (bieži), lieto narkotikas, pīpē....un vienk. tusējas... manā pusē, labi, ja katrs desmitais dara kādu no šīm lietām... smieklīgi izklausīsies, bet tie visi godīgie, kas te savākušies, nu ne visi, bet katrs otrais ir bijušais atkarībnieks, arī no narkotikām... piemēram, šodien praktizējos skolā uz vienas sievietes, masāžu, domāju pie sevis kāds ir viņas vecums... es domāju, virs 50...(parasti diezgan precīzi varu noteikt vecumu) pēc procedūras jautāju skolotājam- tikai 36 gadi... tās visas ir sekas no narkotisko vielu lietošanas- āda vienk.ir zaudējusi elastību... arī mani 2 kaimiņi- Deivids, no iepriekšējās viesnīcas- viņš izbijis alkoholiķis, tagad aizrautīgi darbojas ar meditācijām... tagadējais kaimiņš- pasniedzējs- Karlos... izbijušais regulārs marihuānas smēķētājs... nu tā es droši vien varētu turpināt bezgalīgi... Tā, kā nav tā, ka šeit apkārt vieni eņģeļi dzīvo, bet prieks, ka cilvēki meklē alternatīvus veidus, kā dzīvot labāk.

Atšķirība starp tūristiem ir pa lielam vien tajā, ka tur visi izklaidējas- tādā savādākā līmenī, šeit- Indijā, gandrīz ikviens sēž kafejnīcā ar grāmatām...vai iet kursos... vai nodarbojas ar jogu vai meditāciju... bet visi ir un paliek cilvēki, kas bauda dzīvi, ķer kontrastus... vienk. katrs k.kā savā veidā... un vēl Indijas tūristi ir draudzīgi, te visi smaida, ja Tu smaidi, sveicinās, apmainās ar dažām frāzēm, Nepālā, kad k.kā līdzīgi darīju- reti kurš atņēma smaidu atpakaļ. Nemaz nerunājot par sveicienu...

Indijā esmu satikusi ļoti daudzus un dažādus cilvēkus, no dažādām valstīm... ar dažādām dzīves pieredzēm... pārsvarā visi, kas ir šeit uz vairākiem mēnešiem ir vecāki par 40 gadiem, ļoti izglītoti cilvēki... interesanti un ar atvērtu prātu/domāšanu J Es pagaidām domāju, ka šeit esmu visjaunākā, nākamie, ko pazīstu pēc vecuma ir Lisseta un Matja, viņām mazliet pāri 30...  

Tagad atgriezīšos pie notikumiem piektdienā... es izbraucu no viesnīciņas ar taxi- devos uz lidostu, pa ceļam ieraudzīju, atkal tikai Āzijā sastopamu skatu, kā tie transportēti dzīvnieciņi :D Tagad man nāk smiekli, jo saprotu, ka tā ir norma, vēl pirms mēneša šokējos, bet tagad tikai pasmaidu J Zemāk foto J 

 

Un vēl atcerējos, kad braucu no Chitwan uz Nepālu ar autobusu, redzēju, kaut ko patiesi crazy- uz busiņa jumta bija maza kaziņa, grūti saprast no attāluma, bet es domāju, ka viņa nebija piestiprināta, un tur visi brauc ar salīdzinoši lielāku ātrumu nekā pilsētā, tas gan bija dulls gājiens :D pārāk ātri tas viss notika, nepaspēju nobildēt!

Laimīgi nokļuvu lidostā, domāju, o, būs laiks, vēl k.ko padarīt lidostā... kā tad :D :D :D. tādas rindas... trakums... esmu bijusi vairāku valstu lidostās... tik daudz kontroles punktus, es vēl nekad neesmu redzējusi, arī Deli nē!!! Tā... ja tā sāk skaitīt... 4 vai 5... no tiem 3 katru pārbauda (apčamda), ne tikai skenē somas... un jā, par somām runājot... kārtējā mistika... es stāvot rindā pie nododamās bagāžas tiešām lūdzu Dievu, lai tikai iekļautos atļautajos kg... ziniet, mana lielā soma svēra 19,78kg... :D vai tas nav forši, nu, kā tā var būt :D stāvot rindā ar draudzenes aizņemto mugursomu(liela kalnos kāpēju) domāju, ka tur ir 100kg...ne tikai 20kg... :D tad nu es laimīga devos drošības zonā... bet tur sekoja tālākās rindas, kopumā rindās tika pavadītas ~ 2h... diezgan nogurdinoši... bet labā ziņa ir tāda, ka nebija jāgaida lidmašīna, uzreiz varēja skriet uz to J

Šoreiz nenogulēju burvīgo skatus, un zibsnīju vienu pēc otras bildes, tiešām skaisti, kad Himalaji ietiecas debesīs... pāris bildītes: 

  

Tā, nu es sēdēju burvīgā vietā, atkal paveicās, jo milzīgā lidmašīnā, kur visi sēdēja, katrā rindā pa trim, man paveicās, un man nebija blakus sēdētāja :D nezinu, kā tas viss notiek, bet notiek! Jā, tā, nu es sēdēju, baudīju skaistus skatus, un raudāju... raudāju, jo man tik ļoti gribējās, lai tieši šī lidmašīna būtu mana lidmašīna uz mājām, es saprotu, ka tas izklausās muļķīgi... bet tajā brīdī man tik ļoti gribējās vienkārši doties mājās... bet, kad ir izraudāts viss, kas sakrājies, tad paliek labāk, un ir atkal vieta sirsniņā jaunām emocijām J un protams, ka tagad atkal viss ir labi J

No lidmašīnas- steidzos meklēt taksometru, un varu pateikt, ka arī šeit notiek, tieši tas pats, kas pie mūsu Rīgas lidostas... šie super takši ir dārgi... pirmo reizi redzēju Indijā taksometru ar km skaitītāju... pirms sākām braukt jautāju cik maksās, teica, ka starp 700-900 rūpijām (ja atcerieties, vēl nesen čīkstēju, ka bija jāmaksā 500 rūpijas, par to pašu ceļa gabalu, kad braucu uz lidostu)... vienīgais, ko man izdevās sarunāt bija, lai neslēdz iekšā skaitītāju, un, ka maksāšu 700 rūpijas... mans šoferis bija smieklīgs, jo vienīgos vārdus ko zināja angliski, bija- laulība, bērni... un cikos jānokļūst gala mērķī :D, bet viņam piemīt viena apskaužama īpašība- neatlaidība... visus 30-40km viņš izmisīgi centās ar mani komunicēt hindi valodā :D no sākuma- plātīju rokas, kratīju galvu, muļķīgi smaidīju (pirmos 5-10km), beigās vienk.nereaģēju :D tas būtu tas pats, ka atbildētu viņam latviešu valodā :D  

Nokļuvu autoostā... tā nav nekāda liela autoosta, sapratu, ka Deli tādas ir vairākas, šajā es neredzēju- NEVIENU tūristu... tikai vietējie... un visiem es biju tāds normāls apskates objekts :D tad es atradu vietu, no kuras iet autobusi uz manu pusi, pērku biļeti un jautāju pēc Volvo autobusa, ar vārdu volvo viņi saprot komfortablu autobusu, tas nenozīmē, ka tas būs tieši volvo J Man paskaidroja, ka ir 2 autobusi- viens pavisam parastais pēc 15min., attiecīgi 17:30 otrs komfortablais 20:00... nu lieta tāda, ka man bija izvēle... es izvēlējos pirmo variantu, jo e nedomāju, ka īpaši prātīgi būtu sēdēt autoostā gandrīz 3 stundas, vietējo ielenkumā, kur es biju, kā apskates objekts zoo :D un otra lieta, abi autobusi ceļā pavada vienādu laiku – 12h... attiecīgi, man bija iespēja nokļūt 3h ātrāk gala punktā...

Komforta tiešām nekāda...iedomājieties visvecāko ikarusu... tikai šeit sēž 3 cilvēki plecu pie pleca, kāju pie kājas, nevis 2...kā mums LV... un te bagāža netiek novietota bagāžas novietojumā... ņemot šos apstākļus vērā- man atkal veicās, jo es sēdēju normālā vietā- aiz šofera, nebija priekšā sola, bija vairāk vieta kājām J un pie loga J tātad tikai viens blakus sēdētājs J kurš patiesībā bija ļoti jauks cilvēks- izrādās, ka viņš ir inženieris, kurš strādā Deli, un tagad brauc ciemos pie ģimenes, šis cilvēks man par brīnumu runāja lieliskā angļu valodā un bija inteliģents J kad sākām runāt par autobusu viņš man teica, ka patiesībā viņam bija biļete uz autobusu 19:00, par ko es brīnījos, jo domāju, ka ir tikai 2 varianti, izrādījās, ka tādu ir veseli 4 :D un sākot no 17:30, katrs nākamais ir arvien labāks autobuss :D  Viņš izvēlējās braukt ar šo, lai velti netērētu laiku un ātrāk būtu pie ģimenes... nu, lūk, nekas nenotiek par velti acīmredzot tā salikās, lai tieši mēs abi būtu šajā autobusā un mūsu ceļi krustotos J

Ceļabiedrs ielūdza mani uz (aizmirsu kā apzīmē...), nu jaunas mājas iesvētībām, ko viņš veiks 16/04, pateicu, ka mana lidmašīna ir 14/04... un žēl, ka netikšu, jo tas tiešām būtu interesanti, viņš teica, ka tā ir īpaša tradīcija, ko es noteikti gribētu redzēt J bet mēs sarunājām, ka viņš atbrauks no Dharamshalas (10km), kur dzīvo uz manu pusi ar savu ģimeni, un ļoti priecāsies, ja pagodināšu viņu ģimeni ar savu klātbūtni pusdienu laikā J un arī es priecāšos, jo tas ir interesanti J , un vēl, viņš teica, ka apspriedīsies ar sievu, iespējams, ka var uztaisīt 2 reizes mājas iesvētīšanu :D tas nu gan ir dikti jauki no viņa puses J Viņš teica, ka visvairāk par kopīgām pusdienām priecāsies 2 viņa meitas, jo tas viņām būs ļoti īpašs notikums J abām vecums ap 10 gadi J Vai nav skaisti, kad kāds tik ļoti īpaši domā par saviem mīļajiem J

Par braucienu kopumā- es gulēju, kā zīdainis... nezinu, kā tā var būt, ja salīdzina ar iepriekšējo autobusu- diena pret nakti J

Atgriezusies, uzreiz uzrakstīju savai Latvijas avio kompānijai, kas organizēja manu lidojumu uz un no Deli, lai noskaidrotu cik maksātu, ja vēlos ņemt papildus lielo bagāžu... un pēcpusdienā saņēmu atbildi: Jums ir 2 bezmaksas lielās bagāžas, katra 23kg.... vai spējiet noticēt???!!!! Es rakstīju atkal, lai viņi vēlreiz pārbauda, jo tā vienk.nemēdz notikt :D un saņēmu vēlreiz apstiprinājumu :D Ak, es Jums pat nevaru izstāstīt, kas tā bija par prieka sajūtu J Man kā akmens nokrita no sirds, jo nav tā pasta sistēma īpaši droša...un nav jau tādu lietu, ko nebūtu žēl pazaudēt... es laimīga lidinājos 5 m virs zemes, līdz atcerējos... man taču ir vēl viena biļete no šejienes līdz Delhi, a tur lielā bagāža gan ir tikai 20kg, nevis 46kg... drīzumā risināšu šo jautājumu, attiecīgi mēģināšu anulēt biļeti un atgriezt naudu, ja nepaveiksies, tad neatgriezīšu naudu, šeit bagāža katrs kg pārāk dārgi izmaksā... lai papildus piepirktu klāt!

Noslēgumā gribu tikai pateikt 2 secinājumus/atziņas: nekad nesaki nekas- klasika, bet var attiecināt uz maniem piedzīvojumiem ar autobusu, jo tomēr atkal no McLeod Ganj uz Deli aprīlī došos ar autobusu :D un otra... kārtējo reizi saku, ka brīnumi notiek, labas lietas notiek, un notikumu gaita ir pārsteidzoša... es nezinu, kā, bet kāds noteikti visas lietas kārto un regulē J

Mīļie, paldies Jums par burvīgajiem vārda dienas sveicieniem, es patiesi sajutu- pilnīgi taustāmas bučas un siltus vārdus dvēselei J Jūs esiet patiesi burvīgi, paldies, ka Jūs esiet!!!