Dzīve ir skaista! Dzīve esam mēs paši!!!

Hei, hei ;)

Ir pagājis laiciņš, kopš pēdējo reizi rakstīju...bet man ir pāris stāstiņi/jaunumiņi sakrāti J

Esmu uzzinājusi, ka Indijā ir seši gadalaiki, attiecīgi...pa 2 mēnešiem... vissliktākais laiks manā galā ir jūlijs un augusts, jo tā ir lietus sezona...praktiski nav iespējams iziet no mājas... vēl uzzināju, ka bērni uz skolu iet 6 dienas nedēļā...un atpūta viņiem ir tikai 2 mēneši gadā ;) tā, kā pasmaidām par to, cik mums ir burvīgi iekārtotas darba dienas/brīvdienas... J

Šodien saņēmu no ķīmiskās tīrītavas pirmo reizi drēbes... viss ir kārtībā... tagad tīri tā informācijai: džinsas vai bikses maksā 20 sant., tad džemperis 25 santīmi... un plus tam es vēl palūdzu tikai izgludināt vienas bikses un tas maksāja 5santīmus... ķīmiskā tīrītava man ir tepat blakus...3 min. gājiens...tāpēc es varu atļauties paslinkot un nepirkt gludekli, jo tas patiesībā man izmaksās lētāk J par lielajām drēbēm...tas noteikti ir labs variants, jo atpakaļ tās tiek atdotas tīras un smaržīgas, izgludinātas J mazās drēbes es, protams, mazgāju pati J

Man ir pāris mutiski ielūgumi uz čaju – tā vietējie sauc savu tēju! Pagaidām es vēl neesmu pie viņiem bijusi, visiem tikai atbildu, ka kādu dienu, jo būšu šeit vēl ilgi ;)

Vēl es gribu pastāstīt par cilvēkiem, ko esmu iepazinusi... pēdējā laikā esmu sastapusi diezgan daudz dažādus cilvēkus, tiesa gan, ka pārsvarā tie ir tūristi...kaut gan nosacīti tūristi, jo daži šeit dzīvo pāris gadus...daži pāris mēnešus un daži regulāri šeit pavada pāris mēnešu gadā un tā tas turpinās jau pāris gadus pēc kārtas... esmu ieguvusi arī dažus vietējos paziņas:

Man te uz ielas ir superīgs jauns pāris: - Indietis + Japāniete...viņi abi pārdod bungalo lietas...nu tādas līdzīgas bungām lietas... es pagaidām vēl neesmu tās nopirkusi, taču iespējams es tās nopirkšu...jo es uzzināju, ka manas jaunās mājvietas- jā, jā atkal jaunās saimnieks, pasniedz mūzikas stundas...Jūs pat nespējiet iedomāties, kas tie ir par ritmiem, negribot gurnus gribas grozīt...uhhhhh : D, bet, protams, mans aukstais latvietes temperaments neļauj man to darīt uz ielas, vismaz pagaidām...redzēsim, kas un kā būs tālāk :D

No vietējiem vēl man ir labs draugs mūks vārdā Bagro, viņš ir tibetietis...kas aizbēdzis no Tibetas, jo kā jau droši vien daudzi zina, tur ir problēmas ar Ķīnas attiecībām...nu lūk viņš nav parasts mūks... izrādās, ka viņam ir savs stāsts...un sava grāmata, ko es nopirku tikai vakardien...grāmatas mērķis nav kļūt slavenam vai pelnīt kaudzi naudas...tas ir vienk.stāsts/stāstā, lai cilvēki zina, kas notiek ar Tibetiešiem...būtībā stāsts par ieslodzītajiem/par spīdzināšanu un tml.ar daudziem foto... domāju, ka par šo cilvēku es kādu dienu uzrakstīšu atsevišķu stāstu...viņš ir ļoti īpašs ar ļoti īpašu misiju šajā dzīvē...

Tad nu stāsts nāk par manu jauno istabu...iepriekšējā nebija slikta...bet kāpēc neizmantot iespēju un nedoties uz k.ko vēl labāku... tad nu es vienu dienu kafejnīcā, kurā izmantoju internetu iepazinos ar vienu britu, kurš Indijā ir pāris mēnešus gadā un jau pāris gadus pēc kārtas...viņš kā jau pieredzējis tūrists, atrada man skaistu viesnīcas numuriņu, varētu pat teikt, ka tie ir apartamenti...es uzņēmu mazu filmiņu, lai var saprastu kas un kā...man ir skaists skats- vienk.vārdos neaprakstāms...man ir milzīga gulta, karsts ūdens, istaba/viesnīca un tās apkārtne ir ļoti tīra, bet tas vēl nav viss man ir sava virtuvīte, kur, ja godīgi vēl neesmu gatavojusi, bet, ja rītdien būs lietus, tad es noteikti izmantošu šo dienu, lai k.ko pagatavotu... cena par istabu tieši tā pati 3,5Ls nakts...bet šeit ir viens bet...es te būšu tikai pāris nedēļas, jo 20/02 šeit atbrauc cilvēki uz jogas nometni, kas te ir katru gadu, un tad nu visa viesnīca ir pilna! Par cilvēku, kas man palīdzēja šo visu pasākumu noorganizēt...grūti teikt, varu tikai pozitīvi atsaukties, jo viņš ir ļoti interesants, viņš ir šamanis, bet bez dzīvnieku upurēšanām un tamlīdzīgām lietām, vēl viņš ir Reiki meistars...lielāko daļu laika, kad ir šeit pavada augšā kalnos meditējot... es sāku apsvērt domu mācīties pie viņa Reiki...bet laiks rādīs...vienk.būtu labi, ja es varētu dot cilvēkiem enerģiju izmantojot visuma kanālu nevis atdodot savu...un protams visas pārējās lietas...pasargāt sevi no vampīriņiem :D 

 

Vakardien iepazinos ar Lisseti no Holandes un ar Džordžu no Anglijas... Lissete ir šeit uz pāris mēnešiem, lai vienk.pierakstītu tikai un vienīgi stāstus par citiem cilvēkiem, vai nav fantastiski...un, ja godīgi to šeit patiešām ir ļoti daudz...es patiesi baudu visdažādāko cilvēku sabiedrību, jo kas ir būtiski, neviens no cilvēkiem, ko pagaidām esmu satikusi nerunā par naudu, par sliktu laiku, politiku...vai citām muļķībām, kam mēs ikdienā pievēršam tik lielu nozīmi, šie cilvēki ir ļoti pilni ar informāciju, kas atklāti sakot...par vienk.būtu izmantot vārdu...pārsteidzoši...

Es esmu šeit lai mācītos...un mācītos nevis vienk.to, ko skola dod (kas ir lieliska, esmu vairāk kā apmierināta ar savu pasniedzēju, tikai viņš dod nereāli daudz informāciju, ko es absolūti nevaru salīdzināt ar iepriekš iegūto informāciju Latvijā- diemžēl)...es esmu šeit arī lai sakārtotu sevi...cilvēki mēdz teikt, ka Tu satiec tos, kas Tev dzīvē jāsatiek, un es par to esmu vairāk kā droša, vismaz pagaidām man apkārt ir fantastiski cilvēki...laikam kādi esam mēs paši tādus cilvēkus arī satiekam...

Man, protams, pietrūkst mana vīra un Medutiņa, ģimenes,  pietrūkst draugu un pietrūkst klačiņu ar manām meitenēm saloniņā, bet es ceru, ka spēšu šīs sajūtas, šo jauno informācijas vilni nodot arī esot mājās... Dzīve ir skaista! Dzīve esam mēs paši!!!

Par to, kā man te vēl iet...negribu atkārtoties... bet nesen rakstīju savai draudzenei: 

Man liekas, ka tik daudz smaidījusi kopumā es vēl neesmu nekad, un tik daudz smējusies....tas, ka dāvāt smaidu saviem mīļajiem/draugiem...tas ir viens...bet tas, ka uz manas ielas, es eju un jokojos ar pilnīgi parastiem cilvēkiem...tas ir super.... es katru rītu ceļos pirms saullēkta... sagaidu to.... nu skaisti.... es esmu ļoti apmierināta...  lūk arī bildes no šī rīta saullēkta... 

Laika sev daudz nav, piemēram, palasīt man praktiski neko nesanāk... žurnālus nopirktos neesmu pat atvērusi... un diez vai atvēršu... bet man ir laiks papļāpāt ar interesantiem cilvēkiem, laiks pastaigāt pa bodītēm 
Es katru dienu eju pastaigās...pēdējās pāris dienas sagaidīju saulrietu skaistā vietā... 
Nu būtībā.... es visu laiku mainos...nu vismaz es tā domāju, bet tas viss ir uz labu... 
alkoholu neesmu dzērusi, un diez vai dzeršu, ja nu vienīgi k.kad kādu vīna glāzi, bet pagaidām izskatās, ka nē.... pīpēt pīpēju...bet domāju, ka vairs ne ilgi... gaļu es neēdu, jo pirmkārt, bail un otrkārt te ir ļoti daudz citu iespēju...ņam, ņam te ir... pārsvarā man garšo tibetiešu virtuve ... nu apmēram tā man iet...Rītdien ir svētdiena, neesmu droša, kā to izmantošu: ir vairākas opcijas... ar Holandieti Lisseti un viņas draugiem iet augstu kalnā... vēl viena opcija... ja līst lietus pagatavot ēdienu un mācīties (ko vajadzētu, bet ļoti negribas)... trešā opcija, ir aizlaist k.ko apskatīties.... J nu tā k.kā....

Lai Jums lieliska svētdiena J un smaidiet!!!!

P.S. kafejnīcu slēdz ciet, un video vēl nav ielādējies, es to apdeitošu drīzumā!!! 

mazie izspiedēji...tā ir atstrādāta tehnika...

Hei, sākšu ar to, ka atvainošos par savu gramatiku... reizēm vienk., nav laika pārlasīt... paldies Mārim par sanskrits vārda pareizrakstību... vienā rakstā es lietoju šo vārdu, kā santikrists... iepriekšējā kā sanscripts... ja, konkrēti par šo vārdu, tad es sapratu, ka k.kas nav ar to kārtībā, bet neiedziļinājos :D centīšos turpmāk sekot līdzi... un, reizēm pārlasot blogā publicēto ziņu, vairāk kārt pamanu arī liekvārdību ;) vārdsakot, laidiet caur pirkstiem manu gramatiku ;)

Gribēju Jums pastāstīt par vietējo iedzīvotāju attieksmi...kas un kā... Vispirms jau, viņi ir laipni, satiekot uz ceļa vēlas paspiest roku, vai nofotografēties- tā kā nebrīnieties, ja kādos saitos būs redzama mana seja :D Pārsvarā visi domā, ka es esmu no Amerikas...nekad nevarēju iepriekš iedomāties, ka es k.kādā veidā ar to varu asociēties, bet tad es sapratu, tas laikam ir tāpēc, ka esmu gara auguma, iespējams viņi domā, ka spēlēju basketbolu vai k.ko tml. Vēl ir varianti par Zviedriju...patiesībā, es pati arī saku, ka Zviedrija, ja viņi nesaprot, kas ir Latvija vai Baltijas valstis... vakardien izskanēja jauna versija... Krievija... nezinu vai pie vainas ir Ugi (tiem ir vilniņa, un šobrīd ir diezgan silts, ja pie 0 grādiem vini staigāja plānās jaciņās, tad pie + 20... paši variet iedomāties)... pavisam cits cilvēks, kāda maza veikaliņa īpašnieks arī jautāja vai Krievija, teica, ka sejas vaibsti atbilstoši...pārsteidzoši bija tas, ka šis cilvēks runāja ļoti tīrā angļu valodā...

Kad mani ierauga, pārsvarā visi smaida, atskatās...vai skaļi pīpina, neatlaižot signāla tauri, kas mēdz būt diezgan traumējošs pasākums :D Par pīpināšanu...šeit ir īpaša sistēma... atkal atsaukšos uz to, ka dzīvoju kalnos... pārsvarā aiz līkuma nevar redzēt vai ir gājējs vai mašīna, tad, lūk, viņi brīdina visu laiku pīpinot...patiesībā gudra sistēma... jo domāju savādāk šeit būtu diez gan daudz negadījumu...jo ceļi nav norobežoti... tiko atcerējos, kad mēs svētdien braucām 2,5h uz Masrur templi no Kangras... izkāpjot man bija ausis aizkritušas :D

Vēl pavisam nesen, šķiet svētdien gribēju teikt, ka šeit nav mazu bērnu, kas ubagotu un citu. Ja godīgi, tad šeit ubagu nav, vai vismaz man nav nācies redzēt, vai arī viņiem vēl nav sākusies tūristu sezona :D Man sestdien pie kafejnīcas pienāca klāt veca tantiņa, un otrs gadījums bija vakardien... eju pa galveno ielu, pieskrien klāt mazs, nošmulējies puisīts...vecums 5 gadiņi, nāk man līdzi neatkāpjoties ne soli, runā ļoti labi angliski... sākumā, no kurienes Tu esi, tad par sevi pastāsta, tad sniedz roku, kad nosaucam viens otram vārdus....pēc tam saka, vai Tu man vari nopirkt k.ko paēst...es saku labi, tikai k.ko maziņu... patiesībā šis puisīts likās ļoti simpātisks un draudzīgs, bet ar prātu es uzreiz sapratu, ka tā ir krāpšana...bet mums taču visiem ir sirds... ejam vienā veikaliņā, viņš paķer lielu sausā piena paku, es saku, ka varu viņam nopirkt maizi vai rīsus... bet viņš lūdzas, ka vajadzīgs ir pieniņš, es prasu pārdevējam cik maksā...2,8Ls... es saku sorry, nav variantu, tad viņš paņem un rāda vidēju paku, cena, kādi 2Ls...es saku nē...ka varu nopirkt rīsus...tad viņš paķer mazo piena paku, k.kur 1,2Ls...bet tad man jau sākas principa jautājums par krāpšanu, kā tādu... es pateicu, ka nepirkšu, viņš visādi lūdzās, lika plaukstas kopā, gandrīz raudāja...bet es sapratu, ka tā ir vesela sistēma... iedomājaties, ja viņš vienk. ubagotu, es iedotu kādus 10sant., šeit viņš nopelna no cilvēka no 1-3Ls un iespējams vēl tur ir iesaistīts veikals, uz kuru viņš velk tūristus... skumji, ka bērni tiek izmantoti šādam mērķim! Redzēs, kas te būs pēc kādām 2 nedēļām, domāju, ka šis ir tikai sākums ;) Mazais puika, kad gāju prom teica, ok rīsus, gribu rīsus, bet es teicu ne šodien...palikām pie tā, ka kādu citu reizi.... es savu solījumu izpildīšu, vienk.nopirkšu rīsus citā veikalā... ;) un vēl domāju, ka nopirkšu konfektes šādiem gadījumiem... J

Man šodien atkal jauka diena...tagad ir gandrīz 10:00 un ārā saule karsē... ēnā vēss...

Lai skaista diena!!! 

man šodien te + 20-25 grādi...kā Jums tas patīk?!!!

Absolūti neticamas lietas ir notikušas tikai 2-3 dienās... sākot ar laika izmaiņām, jauna mājokļa apgūšanu un brīnišķīgi pavadītu svētdienu... tas ir patiesi neticami, cik daudz lietas var notikt pāris dienās... ir gūtas arī pāris jaunas atziņas ;)

Jāsāk ar to, ka tagad es beidzot esmu sapratusi, kur es atrodos...nē, nē, tas nav tā, kā Tu domā... :D es visu laiku tikai saku, ka Dharamshala, jā tas tiesa, skaitās „Upper Dharamshala” , bet vietas precīzs nosaukums ir McLeod Ganj, izrādās, ka Dalailama templis ir man tepat vien blakus, nevis 10 km kā es sākotnēji tiku domājusi (labi, ja 2km no manas dzīvesvietas)... starp citu par to runājot, šodien mācoties Filozofijas, un runājot par cilvēkiem, kam ir sekotāji, uzzināju, ka Dalailama ēd gaļu...tiesa tas nav tā bijis vienmēr, bet šobrīd ēd, it kā pēc ārsta ieteikuma... Vēl es tagad esmu uzzinājusi, ka būtībā McLeod Ganj ir izteikta tūristu vieta, salīdzinājumā ar tuvāko apkārtni... šo vietu mēdz saukt arī par mazo Tibetu, jo šeit ir ļoti daudz mūku un tibetieši kā tādi... tagad es zinu, ka ejot uz veikalui/bodīti, kur pārdevējs ir tibetietis, es varu nekaulkēties par cenu, jo tā ir tāda, kāda tā ir...un visiem tā ir vienāda... pat, ja es salīdzinātu cenas vienā pilsētas galā un otrā abas būtu vienādas... ar japāņiem un indiešiem, gan ir jāuzmanas un 100% vienmēr ir vismaz jāmēģina kaulēties... man jau ir savi iemīļoti veikali, tiesa gan esmu bijusi tur tikai 2-3 reizes... viens no tiem ir grāmatu/kanceleju preču veikals, otra ir aptieka/kosmētika un trešā vieta ir pa ceļam uz pirmajiem 2 J 

Mans dienas ritms... ceļos es 7:00, tad es sataisos un eju uz kafejnīcu dzert tēju un mācīties, mācības man sākas tagad jau 10:00, tā kā apmēram es izeju uz skolu 9:45, vidēji 2 h no rīta es mācos pirms skolas... tad skolā mēs esam no 10:00 līdz 13:00, tad mēs ejam pusdienās un ejam nopirkt, ja k.kas nepieciešams (trauki, bļoda...pleds...sveces un tml.lietas), tad k.kur ap 16:00 līdz 19:00 atkal ir mācīšanās...tad no 19:00 līdz 21:00 vakariņas/internets (ja ir pieejams kafejnīcā, kurā vakariņojam)... tad no 21:00 līdz 23:00 mācīšanās...un tad jau apmēram ir gulētiešanas laiks... ļoti daudz mācos, nezinu, kad es tā esmu mācījusies....ir interesanti, bet smagi, jo ir jāmācas augi latīņu valodā un pārējās, bet viss pārējais saistībā ar ajūrvēdu, sākot no filozofijām ir jāapgūst santscripta valodā... teiksim tā, gan ar to, ko iemācīšos latīniski, gan ar to, ko iemācīšos santscripta valodā, vienīgais, kur es varēšu to pielietot ir pērkot augus/sastāvdaļas/eļļas vai lasot lekcijas vai izmantojot k.kādu literatūru...

Šodien uzzināju skolā lieliskus jaunumus: Mums būs 2 dienu k.kas līdzīgs apmaiņu programmai, bet ja es sapratu, tad uz mūsu skolu brauks no tuvākajiem ajūrvēdas centriem studenti, tur mums notiks diskusijas...k.kas līdzīgs semināram... tas būs interesanti!!! Tas tiek plānots februāra vidū!

Zemāk ir mana skolotāja bilde. 

Svētdien es kopā ar Matju cēlāmies agri, lai dotos uz Masrur templi... tas it kā nav tālu, bet aizņēma visu dienu... jo braukšana te ir tikai pa šauriem kalnu ceļiem... :D Tātad no McLeod Ganj mēs izbraucām 8:30 ar vietējo autobosu...līdz Dharmashalai tas maksāja 10 sant. (attēlums 10km)...tas aizņēma kādas 30 minūtes, tad no Dharamshalas mēs braucām līdz Kangrai, tas ir 20km.attālums, maksāja 20 sant.un ceļā pagāja 1h... no Kangras līdz Masrur templim... daļu ceļu ar autobusu, liekas, ka attālums bija kādi 20-30km, bet tie tika veikti 2,5h, jo ļoti šaurs ceļš, tad mēs izkāpām, lai dotos uz templi (autobuss tur nebija)...gājām kalnā...visu laiku ceļš augšup apm.5km....un beidzot sasniedzām slaveno Masrur templi. Pa ceļam uz to mēs redzējām fantastiskus skatus...es pirmo reizi redzēju, kā izskatās bambusa koki dabā...redzēju apelsīnu, citronu, papajaju kokus...laikam rodas jautājums par to, cik grādu temperatūra tur bija...nu, ja godīgi es nezinu vismaz + 20...bija ļoti labs laiks, es pat teiktu karsts. Templis tika sasniegts uz pozitīvu emociju viļņa, bet tas tāds iekšējs stāvoklis, jo būtībā mēs ar Matju, kāpjot augšup kalnā nekad daudz nerunājam- taupām spēkus... Masrur templī...mēs tur nokļuvām 14:30 (bez pusdienām, bez nekā – pavadot laiku tikai ceļā, kaut attālums ir smieklīgs 50-60km)...un ir tā, ka, lai paspētu uz pēdējo atpakaļ ceļa autobusu, mums bija pavisam maz laika – apmēram 30min., jo jārēķina, ka 1h paiet atpakaļ ceļā (veicot tos 5km)... tas, ko mēs redzējām ir tā vērts! To ir grūti izteikt vārdos, bet es ieliku draugos bildes ar akmens templi... ;) Man ir žēl, ka mums abām fotoaparātiem nosēdās baterijas, tāpēc nevaru parādīt pašu ceļu, ko uzveicām, mums bija doma bildēt atpakaļceļā...bet...nekā... atpakaļ ceļā, mēs nolēmām, ka būtu labi, ka, ja noietu lejā tos 5km tur būtu taxis (tajā vietā nav daudz nekā, kādi 2 veikaliņi...), tāpēc vienk. apjautājāmies, vai tāds tur ir...jo mums vienk. gribējās līdz tumsai atgriezties atpakaļ McLeod Ganj... ar autobusu, tas būtu ļoti vēlu... mūsu sarunu ar biļešu kontrolieri dzirdēja viena indiešu ģimene, ar kuriem mēs pirms brīža pļāpājām tempļa ārpusē...kā jau tas daudzās ģimenēs- autrumos ir pieņemts, tad runātājs bija ģimenes galva... vārdsakot... es gribu Jums pastāstīt, ka es biju patiesi pārsteigta, ka šis cilvēks uzaicināja mūs pievienoties viņa taxī, kopā ar ģimeni...aizveda mūs tos 5km...un iesēdināja nākošajā taksī, turklāt parūpējās, lai mūs neapkrāptu un uzreiz sarunāja cenu... Jūs brīnaties, kas tur liels, ka 2 meitenes paķēra pa ceļam...nē tur ir daudz kas liels... kaut vai tas, ka tajā mašīnā...mēs braucām 10 cilvēki.... vai varat to iedomāties...tas, ka šie cilvēki pacieta neērtības tikai tūristu dēļ... lūk, zemāk ielieku arī video! 

 Vispār veicot šo braucienu...es aizdomājos par pāris vērtībām... es nezinu, kā ir visā Indijā...bet šajā pusē, kur es esmu visi ir laipni (nu vienm. var atrast izņēmumus)... piemēram Kangrā, kad iegādājāmies biļetes es redzēju, ka viena rinda ir kungiem, otra dāmām... kungu rindā bija kādi 30 vīrieši...dāmu... kādas 5... tas, ko es gribu pateikt, ka viņi patiesi ciena sievietes, un, k.kā izdala uzmanību... te neiet runa par sievietēm, kā tādām, vienk.tā uztvere, ka sieviete ir k.kas īpašs... piemēram, autobusā, kurš bija tas pēdējais trakais 2,5h...20-30km...šoferis, palūdza atbrīvot priekš mums 2 vietas... un šoferis vēl vienam kungam pajautāja, lai pieceļas, kaut arī viņš bija vecs, viņš iedeva vietu jaunai sievietei...

Braucot ar taxi uz Kangru...pa ceļam taksists piedāvāja uzņemt 2 sievietes, māti ar meitu... mēs uzņēmām...un es Jums nevaru izstāstīt, cik viņas bija lepnas, cik viņas bija priecīgas, viņas kliedza atvadu saucienus savai ģimenei... un man tāds prieks ielija dvēselē... es ceru, ka tas neizklausas muļķīgi...vienk. es sapratu, ka tomēr reizēm tik maz ir nepieciešams laimei... un meitene (kādi 10-12 gadi)... uzlika no sākuma indiešu mūziku, tad vienā brīdī, viņa ieslēdz k.ko līdzīgu Britnijai Spīrsai ... patiesībā nav svarīgi, ka man tā mūzika nepatīk, bet tas, kā viņa centās komunicēt un izrādīt laipnību ieslēdzot mūziku angļu valodā... tas ir tāds sīkums...bet tas tajā brīdī radīja man smaidu pa visu seju...es biju laimīga... J

Taxis līdz Kangrai, maksāja 6Ls...un mēs zinājām, ka no tās vietas līdz mūsu mājai, tam būtu jāmaksā kādi 5Ls...mums likās, ka taksists ir jauks un godīgs cilvēks, bet kļūdījāmies, jo viņš gribēja 15Ls, nevis 5Ls...mums patiesībā nebija doma turpināt ceļu ar taxi, bet likās, ka būtu jauki padarīt vēl viena cilvēka dienu priecīgāku...rezultātā mēs braucām ar autobusu, kas maksāja, katrai atkal kādus 20sant.

Runājot par cenām...te ir lietas, kas ir lētas, bet ir arī dārgas lietas... piemēram, degviela maksā 40 sant., 50 sant., 60 sant. un 70 sant. atšķirību, gan nevaru pateikt, un, kurš no tiem ir dīzelis arī nē...ja ņem vērā degvielas izmaksas, tad taksometri patiesībā nopelna maz, jo ceļš kalnos ir ļoti sarežģīts, lēns...un motoru dedzinošs...

Man 2 draugi jautāja par to, vai man te ir klubiņi un barčiki, iedomājos, ka varbūt arī citiem tas interesē... nē nav... starp citu sestdien te bija k.kāda veida diskotēka, to man pateica Matja, jo saņēma lapiņu ar uzaicinājumu...par bāriem...nu te ir tādas „zabigalkas” ... neesmu tur bijusi, un visdrīzāk arī neiešu... k.kā neuzrunā tas pasākums...

Ēšana...nu dažādi... pašā centrā...pusienas maksā, gandrīz, kā LV...kādi 2-3Ls... viesnīcas kafejnīcā, kura ir ļoti omulīga, ļoti tīra cenas ir., piem.: omlete 40sant., melnā tējas krūze 10 sant., svaigi spiesta apelsīnu sula 55sant., nūdeles ar dārzeņiem 65 sant....tējas podiņš- citronu, ingvera tēja ar medu 75sant.... picas 80 sant.margarita, 1,30 siera pica ar olīvēm un sēnēm... rīsi ar dārzeņiem 50 sant. Porcijas šeit ir ļoti lielas, es reti,kad apēdu visu porciju... es dienā ēdu vienu reizi kārtīgi pēc skolas... no rītiem apelsīnu sula un svaigi cepta tibetiešu maizīte ar sviestu (tā maksā 10 sant.maize + 10 sant.sviests)... vakaros, reti, kad k.ko ēdu... nu vārdsakot k.kur 2-3Ls dienā aiziet ēšanai...

Kancelejas preces- te ir pieejamas viņas visas... maksā gandrīz tikpat cik LV... pleds 2,50Ls...termoss 4Ls... krūzīte 0,60 ... dvielis 2ls ...aaaa šodien nopirku SD karšu lasītāju...tas maksāja 2,5Ls...redzēs cik ilgi kalpos... te ir arī Noutrogen, tā cenas ir tāpat kā Lv, ir fructis, johnson, avon, oriflame un viss tas pats pārējais, kas mums ir cenas ir tāpat kā LV...

Augļus daudz nepērku, jo nevar zināt, kā tie ir mazgāti, glabāti u.t.t. es te pērku banānus, tie ir ļoti gardi... to cena- par vienu 5sant. citroni un apelsīni garšo mazliet savādāk un izskatās arī... ;)

Kas vēl viesnīcas istabiņas dažādās cenās... 1,5Ls par naksti, ar kopējo toaleti un dušu (kur var nebūt silts ūdens)... vidēji...tādas civilizētas ar dušu, toaleti, kasrto ūdeni... 4-5ls... centrā (šīs pilsētiņas) 10-20Ls... izrādās, ka te ir dārga elektrība...un, ja ir vēlme pēc sildītāju, tad tas maksā dienā klāt 1ls, neatkarīgi no tā vai tas ir Tavs, vai Tu to paņem no viesnīcas...

Šodien ievācos jaunā istabiņā...zemāk bildes no tās... esmu apmierināta... manas istabiņas cena 3,5Ls + 1ls sildītājs, tātad 4,5Ls par diennakti... un man nav interneta... bet ir mazs balkons, no kura ir brīnišķīgs skats uz pilsētu... 

Šodien laika temperatūra manā pilsētiņā bija kādi 20-25 grādi, ja aizvējā, tad iespējams pat vairāk...tas ir apsolūti neticami... man tikai 3 dienas atpakaļ... šeit bija kupenas un labi, ja 0 grādi... pilsētiņa sāk mosties, katru dienu arvien vairāk veikali un ielu tirgotāji... drīz sāksies tūrisma sezona...

Šeit ir ļoti skaista apkārtne... es domāju, ka tuvākajās dienās nofilmēšu savu ceļu uz skolu J

Starp citu...par veselību runājot...man ar vēderu viss ir kārtībā...un vispār viss ir labi, nav iesnu, nav klepus... bet man katru dienu, kopš es esmu ;seit ir nenormālas galvas sāpes vismaz 1 stundu divreiz dienā... citreiz visu dienu...es varu ar to sadzīvot...bet nu es zinu, kā Tu Alisīt jūties... tas ir briesmīgi... šodien runāju ar skolotāju... un arī viņš domā, ka tas ir dēļ spiediena...jo atrodamies ļoti augstu, viņš saka, ka nedēļas laikā tām vajadzētu pāriet... skatīsimies... rīt būs nedēļa :D

Aaaaa, vēl tikai mazliet humoriņa noslēgumā...skatos istabiņas noteikumus, un tur ir punkts nr.5 „Shut the doors when you are going out, monkeys may enter into your room” „Aizejot- aizver durvis, jo Tavā istabā var ienākt pērtiķis” ...un ziniet, tas nav joks...tā tas varētu būt... viņu te ir diezgan daudz :D

Zemāk bilde... neesmu pārliecināta, vai uzrakstu var izlasīt! 

Šodien laika temperatūra manā pilsētiņā bija kādi 20-25 grādi, ja aizvējā, tad iespējams pat vairāk...tas ir apsolūti neticami... man tikai 3 dienas atpakaļ... šeit bija kupenas un labi, ja 0 grādi... pilsētiņa sāk mosties, katru dienu arvien vairāk veikali un ielu tirgotāji... drīz sāksies tūrisma sezona...

Šeit ir ļoti skaista apkārtne... es domāju, ka tuvākajās dienās nofilmēšu savu ceļu uz skolu J

Starp citu...par veselību runājot...man ar vēderu viss ir kārtībā...un vispār viss ir labi, nav iesnu, nav klepus... bet man katru dienu, kopš es esmu ;seit ir nenormālas galvas sāpes vismaz 1 stundu divreiz dienā... citreiz visu dienu...es varu ar to sadzīvot...bet nu es zinu, kā Tu Alisīt jūties... tas ir briesmīgi... šodien runāju ar skolotāju... un arī viņš domā, ka tas ir dēļ spiediena...jo atrodamies ļoti augstu, viņš saka, ka nedēļas laikā tām vajadzētu pāriet... skatīsimies... rīt būs nedēļa :D

Aaaaa, vēl tikai mazliet humoriņa noslēgumā...skatos istabiņas noteikumus, un tur ir punkts nr.5 „Shut the doors when you are going out, monkeys may enter into your room” „Aizejot- aizver durvis, jo Tavā istabā var ienākt pērtiķis” ...un ziniet, tas nav joks...tā tas varētu būt... viņu te ir diezgan daudz :D

Zemāk bilde... neesmu pārliecināta, vai uzrakstu var izlasīt! 

P.S. man jāskrien... draugos bildes ielikšu rīt!!!

visā manā pilsētiņā pazuda elektrība...

Tā, tā, tā... tieši kā es pagājušajā reizē ievietoju blogā jauno informāciju, viesnīcā un vispār visā manā pilsētiņā pazuda elektrība... tā, kā tas bija vakars, tad daudz nesatraucos par to, pats smieklīgākais ir tas, ka tieši vakarā sazvanoties ar Buciņu, es viņam teicu, ka šeit tā mēdz notikt, un, lai neuztraucas, ja neesmu uz sakariem! No nesen iegūtajiem paziņām uzzināju, ka iepriekšējo reizi tas bija uz veselām 9 dienām, crazy...vai ne!?! Un teicu Buciņam, ka šādam gadījumam vajag nodrošināties ar to, lai viss visu laiku būtu uzlādēts, un sveces nopirktas. Strādā tā intuīcija, saki, ko gribi, tikai vot vajadzētu iemācīties to prātu atslēgt mazliet maliņā! Protams, sveces nopirkt es nepaspēju, jo no sarunas brīža līdz elektrības pazušanai pagāja tikai labi, ja viena stunda, un tas bija jau vēls vakars!

Vakardien pamodos istabā bez elektrības, un līdz ar to arī boileris nestrādāja...sekas skaidras... atkal extreem dušas piedzīvojumi, šoreiz bez šampūna :D

Uzreiz tapa skaidrs elektrības pazušanas iemesls... sniegs... ļoti daudz sniega... zemāk ielieku arī bildes, lai paši variet salīdzināt un atrast atšķirību.... k.kas tur būs pazudis :D??? 

Tā, kā es dzīvoju diezgan augstu kalnos, tad patiesībā šeit augšā tikt ir neiespējamā misija, kad notiek k.kas līdzīgs...bet mans meistars/skolotājs veiksmīgi cīnījās un ar kādiem 3 transportiem veica 20km attālumu no savas mājas...sāka ar motorolleri, ko nomainīja pie drauga pret mašīnu, tad kādus pāris km gāja kājām un beigās pēdējos uzveica ar taxi... diezgan jauks ceļš :D

Skolotājs teica, ka šai vietai tas ir ļoti neparasti, pēdējo reizi tas bija 60.gadus atpakaļ, sniegs te mēdz uzsnigt, bet ne jau tādos apjomos!!!!!

Skolā man par laimi, mēs grupā mācīsimies tikai divas, jo šī nav sezona, parasti normāli sezonas laikā liek grupas pa 6-8 cilvēki, bet tas ir sezonas laikā. Mācības būs nereāli sarežģītas, es, ja godīgi pirms tam pat nestādījos priekšā, ka tas viss būs tik sarežģīti...zināju, ka būs grūti, bet nu....no comments... Skola nodrošina mūs ar pilnīgi visu, kas ir nepieciešams mācībām...mums būs kopumā 5 grāmatas, kas naturāli būs jāiezubra...šajās grāmatās ir izmantots ļoti daudz santikrista valodas vārdi, nemaz nerunājot par to, ka vispār visas grāmatas ir angļu valodā un tā pavisam noteikti nav sarunvaloda... šodien (piektdiena) es pēc skolas iešu pa grāmatnīcām meklēt santikrista valodas vārdnīcu vismaz uz angļu valodu... Pirmā grāmata, kas ir jāstudē ir ok, jo par laimi, es Latvijā veicot konspektu esmu izkonspektējusi k.ko ļoti līdzīgu... pretējā gadījumā...tas es nezinu, kā būtu iespējams, jebkurā gadījumā man ir jāmācas arī šī angļu valodas grāmata, jo eksāmeni būs angļu valodā... tas ir grūti... Vakardien pirmajā tikšanās reizē runājām tikai par izglītības sistēmu Indijā, par ajūrvēdas izglītību, kā tādu, kā tas iedalās... tas, ko es iegūšu ir pielīdzināms māsiņas/masieres izglītībai, kas būs spējīga noteikt katra cilvēka konstitūcijas tipu (Ajūrvēdā visi cilvēki tiek pārbaudīti pēc 3 konstitūcijas tipiem, katram no mums ir visi trīs, tikai kāds no tiem var būt vairāk, kāds mazāk, galvenā doma ir, kad visas konstitūcijas ir līdzsvarā, cilvēks ir vesels), šeit es apgūšu ne tikai masāžas, bet arī iemācīšos sagatavot naturālus medikamentus, smēres un tml .lietas...tiešām ļoti daudz, kas ir jāapgūst un jāiemācas...Tagad gaidu savu grāmatu par augiem, jo tur katram augam sākumā ir nepieciešams iemācīties 5 nosaukumus (santikristā, latīņu valodā, angļu valodā auga nosaukums un tā mātes nosaukums... un, protams, arī latviešu valodā ir nepieciešams saprast, kas tas ir par zvēru)...tiklīdz saņemšu grāmatu būs jācenšas apgūt vismaz 20 augi dienā (tātad 100 jauni nosaukumi, patiesībā pat vairāk, jo daudziem ir sinonīmi vairākās valodās)+ tam visam vēl paralēli lekcijas. Man teorija būs vismaz vēl mēnesi un tikai tad mēs sāksim k.ko darboties uz priekšu. Tas, kas ir plusiņš, mums būs arī visu augu paraugi- dzīvajā, tā, kā iespējams, tā būs vieglāk atcerēties. Par izglītību iegūstamo kopumā, mans skolotājs ir ar doktora grādu beidzis specialitāti Ajūrvēdas ārsts, un viņš teica, ka būtībā, ar šīm zināšanām (ko es iegūšu) normāli māsiņa asistē ārstam un izdara visu lielāko darbu, kas ir atveseļošanās process, jo ārsts nosaka cilvēka diagnozi (īpaši smagos gadījumos medmāsa to nevar izdarīt), un attiecīgi māsiņa ir tā, kas tālāk veic, gan masāžas, gan sagatavo augus un seko līdzi cilvēka veselības izmaiņām.) Pats skolotājs ļoti patīkams cilvēks, viņš vienk.ir dzīves gudrs cilvēks! Viņa bērnības sapnis bija kļūt par armijas cilvēku, jo viņš uzauga netālu no vietas, kur tie trenējās, viņa ģimenē visi bija ārsti un dziļi saistīti ar to...viņš negribēja neko tādu, tajā laikā viņš gribēja brīvību un pēc tā laika saprašanas viņš nezināja, ka armijas cilvēki ir strikti pakļauti politiskajiem spēkiem un citu pavēlēm, viss sāka mainīties, kad 11 gadu vecumā viņš vasarā dzīvojās pie vectēva privātpraksē, un redzēja cilvēku, kas ļoti raudāja no sāpēm kājās- ceļos, vectēvs pateica, kas viņam ir nepieciešams smērēt un pēc tam šis cilvēks atgriezās pēc pāris dienām (un mans skolotājs tur bija) un bučoja kājas viņa vectēvam... Viņa vectēvs bija ļoti gudrs zintnieks, dienā viņš uzņēma līdz pat 100 cilvēkiem...ajūrvēdā nav maģijas, tā ir drīzāk atgriešanās pie dabas lietām...un tad, tikai mans meistars saprata, ka tas ir patiesībā tas, kā viņš vēlas saistīt savu nākotni, turpmāk viņš ik brīvu brīdi atradās sava vectēva klīnikā. Vēlāk, kā ārsts to apguvā koledžā- augstskolā, tad doktorantūrā, kopumā vairāk kā 10 gadus, plus protams prakses slimnīcās, un vectēva gūtās zināšanas. Pēc šodienas (20/01) es esmu nonākusi pie secinājuma, ka es esmu bijusi mazliet muļķe, jo domāju, ka šeit apgūšu tikai masāžas, man sāk likties, ka tas viss ir 100 reizes dziļāk, un iespējams, ja labi mācīšos es varēšu būt tāds, kā zintnieks! Ļoti interesanti!!!

Esmu pārsteigta patiesībā par indiešiem, kā tādiem! Ir tādi nepatīkami, ir neitrāli un ir patiesi sirsnīgi cilvēki....tieši tāpat, kā jebkurā valstī...pirms biju atbraukusi, es domāju, ka man visi cilvēki uz ielām uzbāzīsies un neļaus paiet garām viņu bodītēm...tas tā nav!!! Viss ir kārtībā... kaulēties man arī sanāk....bet protams ne visur!!! Manā pilsētā dzīvo ļoti daudz cilvēku no Tibetas, ļoti daudz mūku! Vakardien iepazinos ar vienu mūku, kas ir draugs zviedru puisim Geito! Šis mūks ir nereāli interesants cilvēks, viņš nav nekāds sālsstabs, prot pajokot... piemēram.... kafejnīcā: vakariņās pie galda sēdējām 3 cilvēki vienā pusē, trīs cilvēki pretējā pusē un mūks galda galā, kad mēs pasūtījām ēdienu, viņš atvadījās un teica, ka ir vēls...jāiet gulēt (kaut arī bija kādi 19:00)...un ceļoties kājās viņš teica: ok, uz tikšanos un karaļa vieta ir brīva! :D tas tiešām bija ļoti smieklīgi, jo mūki pavisam noteikti nav ne lepni, ne augstprātīgi... Kad iepazīšu mūku labāk - pastāstīšu par viņu nedaudz sīkāk...tagad es viņu zinu tikai pavisam mazliet... Kā jau teicu, izņemot mūku pie galda sēdējām 6 cilvēki: es, Matja un Geito un vēl 3 brāļi no Zviedrijas... ar brāļiem Geito iepazinās no rīta vai pusdienās kafejnīcā, jo viņi runā vienā valodā... par brāļiem, gan ir interesants stāstiņš (vārdus es neatceros)... jaunākais brālis studē Indijas labākajā universitātē inženierzinātni (ne manā pilsētā, te viņi tikai brauc garām, kā tūristi), universitātē viņš nokļuva kā apmaiņas programmas students no Zviedrijas, viņš ir ļoti smaidīgs puisītis, tāds liekas jauns, bet gudrs, no sākuma, kad runā viņu ir grūti saprast, jo izmanto viņš ļoti sarežģītu angļu valodu, bet plus tam visam viņš arī šļupst. Abi pārējie brāļi atbrauca pie viņa ciemos uz 2 nedēļām, vecākais brālis ir k.kāds zinātnieks, patiesībā vairs neatceros, ko īsti viņš tur izgudro, bet k.ko nopietnu saistībā ar gēniem, man šķiet!!! Par vidējo brāli nezinu neko, jo viņš gandrīz neko angliski neteica... Es vienk., aizdomājos, ka ļoti gudri tie brāļi...un prieks par to... šodien vai rīt viņi tālāk dosies no šīs vietas uz tālākiem kalniem, lai slēpotu, k.kādus 1500km no šejienes, viņi izmantos lidmašīnu. Tā, kā diez vai es redzēšu viņus vēlreiz, bet tas ir absolūti neticami, cik inteliģentus cilvēkus šeit ir iespēja satikt...

Atgriežoties pie stāsta par elektrību... pa dienu, tā ik pa brīdim parādījās uz dažām minūtēm, tad atkal izslēdzās un tml. Līdz vakardien pēcpusdienā tā strādāja ar pilnu jaudu... bet iedomājoties, ka tas varētu nopirkt, es nodrošinājos un nopirku ļoti daudz siltas lietas no īstas vilnas- pārsvarā kaza.... J džemperis, pančo, pleds, cimdi, cepure, garas vilnas zeķes u.t.t.... un šodien, kā par cūcību atkal viss sāk mainīties... šodien gandrīz viss sniegs jau ir nokusis un reāli prasās gumijnieki :D Ejot uz skolu, es tā sakarsu savā vilnas džemperī :D bet skolā bija auksts, un vilku vien ārā savu pančo ;)

Ejot uz skolu, normālā pastaigā tas ir apmēram 15.min.bet pa ceļam ir jārēķina klāt vismaz 10 min. lai fotografētos... piemēram, ja nāk ģimene, viņi grib ne tikai vienu kopbildi, bet vēlas, lai tos nobildētu katru atsevišķi ar mani un Matju... :D un, tad nu paiet kāds, laiks, ja viņi ir daudzbērnu ģimene!

Par skolu gribēju vēl pateikt, ka ir vēl labāk nekā es domāju, jo viņi Tevi nodrošina ar visiem nepieciešamajiem medikamentiem, ja tie nepieciešami, ne tikai ar ajūrvēdas, bet, ja nepieciešams, tad arī ar rietumu zālēm- antibiotikām, bez maksas...tad vēl no nākamās nedēļas, (ja sapratu pareizi) šeit būs viena speciāliste, mūsu skolā, kas ir profesionāla masiere, un mums pie viņas iziet masāžas kursus (tā, kā palutināt sevi) maksās par 70% lētāk... patiesībā masāžām šeit cenas jau tā ir labas, bet ar tādu atlaidi, man šķiet, ka cena būs 1-2Ls par reizi.... skaisti ;)

Labs ir, šodien pietiek rakstīt... pirksti nesalst :D , bet ir jāsāk mācīties... ;) Lai skaistas brīvdienas Latvijā ;) starp citu, man mācības ir 6 dienas nedēļā, tikai svētdiena būs brīva! Tā, kā mēs esam savākušies neliela iebraucēju grupiņa, patiesībā 3 cilvēki....kas svētdien agri no rīta dosies ekskursijā...jāizmanto vienīgā brīvdiena ;) bet par to, tad jau es uzrakstīšu!

Lai lieliskas brīvdienas J

Veiksmi Pūčai & Berio pārvācoties, un čalīšiem izturību staipot mēbeles!!!  

P.S.ar internetu man būs kā būs!!!

viss ir kārtībā... alā es nedzīvoju ;)

No Deli izlidoju uz Dharmshala ar mazu lidmašīnu, izskatījās diezgan nedroša, kaut lidojums bija neilgs, mazliet vairāk tikai par stundu un diena bija skaidra, lai redzētu brīnišķīgus skatus, es aizmigu, jo atkal sēdēju viena, un, lai kādi būtu lidmašīnas krēsli, jebkurā gadījumā tie ir daudz ērtāk nekā lidostas krēsli ;) pamodos tikai, kad bija jākāpj ārā... izkāpu un ar platu muti skatījos apkārt- tik skaisti... tālumā redzami Himalaji, saule cepina, sajutos, kā ziemeļnieks, gribējās nomest kurpes... nu fantastisks laiks ārā... puķītes šur tur redzamas...man ir grūti aprakstīt, kas notika, bet sajūta tāda itkā Tu saproti, ka esi tur, kur ir jābūt, sajūta, ka esi tur bijis.... nu grūti izskaidrot vienk., tāda pārlaimības sajūta pāris sekunžu ilgumā... pati lidosta diezgan katostrafāla, ļoti maziņa un noplukusi...(k.kas līdzīgs mini autoostai, pat nezinu, kam pielīdzināt, kaut kas mazliet atgādina Rīgas tuneļus pirms remonta),  bet bagāžu saņēmu 3 min. laikā... esmu priecīga un uzreiz rokos lielajā bagāžā pēc saulesbrillēm... un sirds dauzās, jo ir bail, vai mani satiks no skolas, kāds pārstāvis, un tur jau viņš stāv ar lapiņu, esmu priecīga, viņš uzreiz iedod man klausuli, kur runāju ar savu meistaru/skolotāju... viņa vectēvs slims/vai nomiris (satraukums, un no sākuma grūti iedziļināties sarunā)... vārdsakot, viņš saka, ka mācības sāksies no 19/01... patiesībā esmu pat priecīga, jo gribu vienk. atpūsties...

Patīkami pārsteidza, ka par taxi nebija jāmaksā, jo to apmaksāja skolas pārstāvis, brauciens ilga 30-40 minūtes... brauciens veda visu laiku kalnos...tie, kas mani pazīst, zina cik es mēdzu būt bailīga... tajā brīdī es ļoti nopriecājos, ka sēžu aizmugures sēdeklī, jo, ja es sēdētu priekšā, tad šoferis redzētu, ka brauciena laikā es iedomātas bremzes nospiedu vismaz 100 reizes... nemaz nerunāsim par to, ka ik pa brīdim k.kur iekrampējos un tml.... un vēl nopriecājos, ka man ir saulesbrilles, jo man liekas, ka manas acis ar šausmām/šaubām skatījos visu laiku uz mūsu pretimbraucējiem, gājējiem u.t.t. Vai Tu spēj iedomāties nenormālus kalnus, bez norobežojuma, ļoti šaurus ceļus, bez atdalošajām līnijām... akmens krāvumus, kas nav norobežoti.... vēl pa vidu tam visam draiskulīgi pērtiķi ar sarkanām pakaļiņām (starp citu, kaķus es neesmu te vēl redzējusi, bet pērtiķi īpaši uz ceļa bija ļoti daudz)...ja LV uz ceļiem mēdz būt notriekti kaķi, tad te tie bija pērtiķi.... es tik ļoti lūdzu Dievu, lai es nokļūtu līdz skolai, un tik nenormāli biju iekrampējusies savās drēbēs, ka man rokas nekustējās, lai izvilktu fočiku... skati amaizing....brīnišķīgi... Protams, vēl pa vidu bija arī pāris zirgi, ēzeļi un gotiņas... ;) Patiesībā diezgan dīvains skats, ka arī šādi dzīvnieki iet klāt lielajiem kontēneriem/izgāztuvēm un meklē tur pārtiku...nez ko viņi tur atrod?! Aaaa, stūre viņiem ir otrā pusē, tāpat, kā UK , brauc viņi patiesībā pa kuru joslu grib, viss tiek panāks aktīvi pīpinot....man vienk .mati cēlās gaisā, bet tas bija vakardiena, šodien jau jūtos ļoti labi (un atkal braucu ar taxi)! Un man tas vairs netraucē...un, kā viņi manierē- augstākā pilotāža...es nezinu, kā var samainīties mašīnas ar 2 cm lieliem attālumiem, un pat nelāmties un tml. LV šoferi par daudz satraucas.... atbraucot līdz skolai, es sapratu, ka, lūk, arī mans psihologs (esot LV, likās, ka ir nepieciešama speciālista palīdzība, jo braukšana- īpaši intensīvā satiksmē man radīja nereālu stresu, kas traucēja gan man, gan šoferim) , lai es LV patiešām vairs nebaidītos no šoferiem, man liekas, ka tur pat vistrakākais šoferis liksies diezgan normāls... :D un līdz ar to arī Bucīts, vairs netiks traumēts ar maniem komentāriem, un neesošo bremžu spiešanu!

Kā jau teicu ielidojot Dharamshalas lidostā, laiks bija fantastisks, nu vismaz 25 grādi, bez vēja...super... atbraucot uz skolu, kas ir diezgan augstu kalnos, es biju pārsteigta, cik ļoti atšķiras laiks, bija un ir auksts, drēgns temperatūra vakardien bija kādi 10 grādi, šodien mazāk, pa nakti kādi 0 līdz 5 grādi... diezgan auksts, es pat teiktu ļoti auksts... bet iekšā telpās ir nereāli auksts...jo izrādās šeit nekur nav centrālās apkures!!!! Vakardien un šodien es izlēmu palikt viesnīcā, kuras ēkā atrodas arī mana skola, jo uz sitiena jau grūti k.ko saprast un meklēt! Man pie viesnīcas skraida vāverītes, putni skaisti dzied...un necik tālu nav jāmeklē arī ēzelīši :D

Šeit visapkārt ir burvīgi skati, mani- pilsētu no vienas puses ieskauj kalni un no otras Himalaju virsotnes... ir tā, ka grūti ir novērst acis... bildes, ko pirms tam atradu netā pat uz pusi nelīdzinās realitātei, iespējams, ka Te nav bijis neviens aizrautīgs fotogrāfs, kurš būtu publicējis bildes... Mans viesnīcas numuriņš, kurš es saprotu ir augstas klases ir lielisks: man te nav mazo dzīvnieciņu (iespējams, ka visi nosaluši), ir tualete un duša pašai sava... tā, kā šeit ir ļoti auksts, tad dušā iešana ir ļoti ekstrēms pasākums.... nu, piemēram, šorīt... attaisu krānu, ūdens karsts- super... sāku mazgāties, salieku šampūnu matos.... un viss sāk tecēt ledus auksts ūdens....a variantu vairāk nav, bet tas būtu sīkums, ja būtu tikai jāizskalo mati... iedomājies- manos blondajos matos- nav variantu iztikt bez balzāma, tad nu man vēl tas bija jāieliek un jāizmazgā... es pie sevis tikai visu laiku saku: „nu tas ir piii, nu tas ir piiiiiii” un, beigās nonācu pie atklāsmes... man ir fantastiska iespēja rūpēties par ādas tvirtumu, jo labprātīgi es nekad nebūtu gājusi aukstā ūdens dušā... runā, ka ja matus mazgā aukstā ūdenī tie paliek vēl spīdīgāki :D ceru, ka nākamreiz man ar dušu veiksies labāk, jo tas bija konkrēts piiiiiiiii : D, bet viss, kas notiek notiek uz labu :D :D :D melnais humoriņš. Un par aukstumu istabiņā es arī nebēdāju, kā teica Zancis- ilgāk būsi jauna, uz ko es vakardien atbildēju- galvenais ir no rīta pamosties :D

Man ir baigais čē – pē... kā jau ikvienam no mums ir gadījies- var aizmirst k.ko ļoti svarīgu pakošanās laikā... tad nu es piemēram aizmirsu, vadus, gan no fočika, gan no kameras (nevaru ielādēt datorā bildes), tā, kā līdzi man ir vecais laptops, es nevaru ielikt arī karti lasītājā... jo tāda nav... bet ir viena laba ziņa, vienu bildi man izdevās iegūt ar manas viesnīcas istabiņas izskatu.... garš stāsts, par to turpinājumā (izklausās labi), bet vārdsakot manai jaunajai paziņai- meitenei no Slovākijas laptops lasa kartes, bet viņai ir slikts ineta pieslēgums, tagad saņēmu pa skaipu tikai vienu bildi... un viņa no skaipa ir pazudusi, izskatās, ka sliktā savienojuma dēļ, tāpēc tagad vismaz sirdsmieram un nojausmai pievienošu kaut vai tikai vienu bildīti, lai redzi, ka alā es nedzīvoju :D

Tagad pastāstīšu par saviem jaunajiem paziņām! Šodien iepazinos ar vienu sievieti no Kanādas, kas dzīvo šeit pat viesnīcā, viņa kā jau cilvēki no tās puses ļooooooti apaļīga, gadus grūti noteikt kādi 30-40... rižiem matiem... komunikabla, bet tas viss nedaudz mākslīgi... viņa atbrauca pie mana skolotāja, lai mācītos tikai priekš sevis nedaudz teorētiski par ajūrvēdu, kā ieviest to savā dzīvē, viņas mācības šeit beigsies sestdien, kopumā viņa te bija tikai pāris nedēļas, tagad viņa brauks paceļot mazliet- 2 nedēļas pa centrālo Indiju. Es ļoti priecājos, ka iepazinos ar viņu, jo viņa ar mani pēc tam devās uz pilsētas centru, tas nav tālu- 15- min. gājiens (2km), vakardien, kad biju viena braucu ar tuk, tuk (jo ceļš ir kalnains, un vakardien bija bail no mašīnām, loģiski, ka ietves te nav) ar tuk tuk, tas prieks maksā 40 sant. Šodien ar kanādieti braucām ar taxi, jo viņai tas likās daudz komfortablāks, šis brauciens ar taxi maksāja 1ls, ko dalījām uz pusēm... pilsētā mērķis bija paēst pusdienas, samainīt valūtu un iepazīties ar meiteni no Slovākijas, ar kuru kopā mācīšos. Amerikānietei lūdzu, lai viņa man parāda vietu, kur tai vislabāk garšo, un, lai iesaka k.ko, jo šis bija mans pirmais ēdiens- indiešu ēdiens (vakardien ēdu tikai banānus un šokolādi, neuzdrošinājos neko pamēģināt)... vieta bija ļoti tīra, ēdiens bija ļoti ass, un patiesībā diezgan dārgi, par rīsiem- ar veģetāro mērci + dažiem mīklā ceptiem puķkāpostiem samaksāju 2,50ls. Laikā, kad bija atnests ēdiens atnāca slovāku meitene Matja kopā ar puisi Geito, kurš ir no Zviedrijas. Viņi paskatījās ēdienkarti un pateica, ka cenas ir nesamērīgas un, ka viņi būs citā vietā, lai mēs atnākam, kad pabeigsim pusdienot (šeit arī es ieraudzīju būtisku atšķirību starp Kanādu un Čehiju, Latviju, mums tomēr ir svarīgas cenas, kāpēc par to pašu kvalitāti maksāt dārgāk) ;) Matja šeit ieradās, lai mācītos kopā ar mani pie skolotāja Dr.Arun, viņa ieradās jau brīvdienās līdz ar to jau ir sapratusi, kur labāk ēst, un, kas un kā... šodien Matja savā viesnīcas kafejnīcā iepazinās ar zviedru puisi Geito, kas šeit Indijā dzīvo jau no Septembra (braukā apkārt ilgu laiku pavadīja Nepālā...tagad pāris nedēļas dzīvo šeit Dharamshalā), Indijā viņš būs līdz februāra beigām, neesmu droša cik ilgi šeit konkrētajā vietā.

Es patiesi priecājos, kad iepazinos ar Matju, jo pirms tam es zināju, ka viņa te mācīsies, un domāju, kāda viņa būs...cepuri nost... man liekas, es vēl nekad neesmu satikusi tik gaišu cilvēku, viņai piemīt tas, ko sauc par harizmu, ļoti patīkama meitene, nav ne smuka, ne nesmuka, vienk. ļoti gaiša un interesanta, viņai ir lielisks humors un patiesi liels optimisms....viņai 31 gads. Es uzreiz sapratu, ka mēs sapratīsimies, jo abām ir līdzīgas intereses...ne tikai mācības vieno, bet ir tā, ka arī viņa grib nodarboties padziļināti ar jogu, arī viņa grib redzēt pēc iespējas vairāk... tāpēc mums abām ir būtiski nedzīvot izšķērdīgi, bet ietaupīto naudu labāk izlietot brīvajā laikā pabraukājot un apskatot vietas... Es zinu, ka izklausīsies dīvaini, bet man ir ļoti laba priekšnaujauta par cilvēku... veselais saprāts saka, neesi tik pārliecināta, Tu viņu nepazīsti un bla bla bla, bet mana intuīcija saka, ka viņa ir lieliska, un es jūtu, ka varu viņai uzticēties...es zinu, ka ir jāklausa savas iekšējās sajūtas... galu galā ne jau naudas maku mēs dalām :D

Zviedrs Geito ir ļoti interesants, patiesībā, kad ieraudzīju viņu un Matju, es domāju, ka viņi ir pāris, jo sapratās no pusvārda, viņš ir vienk. komunikabls... viņš ir tāds kā mini guru Indijas ielu dzīvē... pasaka man un Matju, ko labāk ēst, ko nē... pie kā pirkt pie kā neko nepirkt... kas ir dārgi, kas ir normāli... nu tā k.kā! Rītdien viņš mums parādīs, kur var nopirkt labu sildītāju pa 5Ls :D

Vakariņās bijām ļoti jaukā vietā, kas ir viesnīcā, kurā dzīvo Matja, cenām ir liela atšķirība, tur var dzert garšīgu tēju pa 10 sant. ar citronu un ingveru vai vēl dažādas...tējas podiņš (1l) maksā 45sant. tostermaizes 2 grauzdētas bez nekā 10 santīmi, ar džemu vai sviestu 25 sant. (pusdienu tēja maksāja 50 sant. mazā tase)... Matja tur ēda lielu zupas šķīvi 40 sant.... bet pats galvenais tur bija ļoti omulīgi, tur bija vairāki lieli sildītāji, cilvēki pārsvarā ārzemnieki (baltie vai japāņi)... nu k.kā civilizēts tas pasākums. Biju Matjas istabiņa – tā ir mazāka nekā man, bet atkal, tā ir omulīga un uz pusi lētāka (2,5Ls nakts), tikai internets tur štruntīgs, bet atrodas tieši pilsētiņā... tā nu es nolēmu, ka rītdien pēc skolas pārvākšos uz viņas viesnīcu, protams, atsevišķā istabā... Patiesībā, tas būs jauki, jo tur jau tā pilsētiņas dzīve notiek, un līdz skolai būs 15min pastaiga, kas nāks tikai pa labu + tam visam man taču būs viņa kā ceļa biedrs...

Rītdien man būs liela diena- pirmā skolas diena, un vēl pārvākšanās... Es domāju, ka man patiks te mācīties... Kanādiete(aizmirsu viņas vārdu, laikam Džeimija) ļoti labi izsakās par iegūtajām zinībām, un mācību metodi...Matja jau satika skolotāju uz 2 lekcijām un ir ļoti apmierināta, viņš jau iedeva pirmo grāmatu (man rītdien arī tāda tiks iedota),šodien to apskatīju- tajā ir vismaz 1000 dažādi augi, mums ir jāiemācas to nosaukumi: latīņu, angļu un indiešu valodā (lai var nopirkt) un, protams, katrai savā dzimtajā valodā, plus jāzina to pielietojums, šobrīd man tas izklausās pēc neiespējamās misijas... bet man jau patīk izaicinājumi ;) cik sapratu, katras 2 nedēļas būs tests/eksāmens... nice ;)

Dikti daudz sarakstīju, bet te tik daudz, kas notiek, te viss man ir jauns un gribas par visu pastāstīt ;) Kad dzīvošu ar Matju vienā viesnīcā tikšu pie bildēm(nopirkšu flash atmiņas karti, ar ko pārnest bildes no viņas datora uz manu), un ceru, ka izdosies tās ievietot netā, kas tur ir lēns, bet iespējams, ka rītdien tas būs ātrāks... un vēl, es varu izmantot atsevišķi arī internetu šeit viesnīcā,kas maksā 30 sant.stundā (šeit, tas ir ļoti labs).

Drīzumā k.ko uzrakstīšu atkal, tagad man ir pirksti piesaluši pie klaviatūras :D vajag tos atkausēt! 

Mīļie, es ļoti gaidu komentārus/ziņas no Jums, arī man interesē Jūsu viedoklis un jaunumi, kas ar Jums notiek šajā laikā :) 

Man pietrūkst māju, bet arī Indijas noslēpumus vēlos atklāt, pietrūkst Buciņa un Mediņa un 52.dzīvokļa iemītnieku :) Vakardien, kad bija tik auksti, kad nezināju, kā aizmigt, domāju, ka būtu tik forši, ja mazais Mediņš, tagad man pieglaustos klāt ar savu silto kažociņu, Bucim to šodien teicu pa telefonu, bet viņš tikai smejoties teica, ka diez vai mūsu VIP kundziņš tādā vietā uzturētos, čalīts noteikti jau būtu atradis veidu, kā ielēkt atpakaļ lidmašīnā!!! 

...lidojums... lidmašīnas...

15/01... Tā... esmu Rīgas lidostā, eju jau uz geitiem, vēl tikai drošības dienestam jāiziet cauri. Drošības dienests, no sākuma nesaka, kas par lietu, lūdz atvērt somu, krāmējās k.ko pa tām... man viņa bija pārbāzta... nu viss ir izjaukts.... Tu pat nespēj iedomāties, ko tie atrada – plaķenes, jā jā jā... lielās metāla plaķenes :D es nebiju vienīgā, kas smējās :D (tā bija Buciņa mugursoma) Protams, somu atpakaļ vairs nevarēju salikt, bet es jau biju nodrošinājusies ar auduma maisiņu...tad nu k.kā visu apmēram saliku... Lidojums uz Maskavu ir ar Airflot, paskatos biļetēs un redzu, ka iekļautas vakariņas...domāju.... o forši.... nu, jā.... es nezinu, kā savādāk to varētu dēvēt, bet vakariņas tās noteikti nebija ... 1 trīstūrmaizīte ar k.ko līdzīgu šķiņķim pa vidu + salātu lapa ... patiesībā, tas ir sīkums, jo Gunča mamma ir jau parūpējusies par mani un iepakojusi somā karbonādes... :D Es sēžu ērtā vietā, par to liels paldies Rīgas lidostas chek in aģentam, jo viņš īpaši pajautāja, vai vēlos, lai kājām būtu vieta :D 

15/01 ap pusnakti ielidoju Maskavā... man tranzīta zonā būs jāpavada līdz pat nākamās dienas 15:00... diezgan ilgs laiks....bet es esmu ļoti optimistiski noskaņota... tiek noteikts galvenais mērķis: kādā no uzgaidāmajiem termināliem atrast kontaktligzdu, lai varu skatīties filmas... tā nu sākas mani klejojumi.... Maskavas 3 termināls ir milzīgs.... sāku no sākuma... A, B... C geiti...visur diezgan daudz cilvēki un kustība... jo tālāk eju, jo cilvēku āda paliek tumšāka... un geiti tukšāki... uzreiz skaidrs, ka tuvojos savam izlidošanas geitam uz Deli, bet atrodu kādu normālu uzgaidāmo vietu k.kur pa vidu visiem geitiem... un esmu tur vienīgā, līdzās vēl tikai vien kafejnīca un duty free parfimērijas veikals (no kura visu laiku skan Ziemassvētku dziesmas)... bet ir ok, un protams, tur es apmetos, jo ieraugu ne tikai vienu, bet veselas 4 kontaktligzdas... es laimīga iekārtojos....bet nekas nedarbojas, jautāju lidostas darbiniekiem, bet tiem ir vienalga, tikai norausta plecus, tā nu es šai lietai atmetu ar roku.... Pagulēt īsti nevaru, jo nav ērti, kaut arī ir miers un klusums... vēl atskāru, ka lidostā ir nenormāli sauss gaiss... es nezinu, kā es Londonā varēju strādāt lidostā, jo tas ir briesmīgi.... man viss deguns sāp, kakls sauss.... deguna sieniņas ir tik sausas, ka pat asiņo...k.kāds svietsssss... tāpēc arī patiesībā nebija īsti variantu uz gulēšanu.... kaut kā 2 reizes pa stundai aizmigu... lielu sarūgtinājumu nejūtu, jo zinu, ka man patīk gulēt lidmašīnā un lidojums no Maskavas uz Deli ir mazliet vairāk kā 5h ilgs! Beidzot!!!!

Līdz iekāpšanai palikusi vairs tikai viena stunda! Tad nu man pēdējā brīža gudrā doma: vajag SOĻANKU... kā es tā esot Krievijā neapēdīšu soļanku....es taču 3 mēnešus par to vien domātu!!! Dodos uz vietu, ko sauc restorāns...brīdī, kad atnesa zupu, ja tā bija zupa.... es gandrīz nokritu no krēsla.... es patiešām neesmu ēdusi- pagaršojusi- pasmaržojusi k.ko briesmīgāku...tās sastāvs ir ļoti apšaubāms: k.kādas izcelsmes gaļa, kāposti, olīve un k.kādi zaļi mēsliņi, ko redzēju pirmo reizi.... tas viss iesaiņots mazā plastmasas trauciņā...un izmaksāja, kādi 5 vai 6 eiro... Patiesībā esmu priecīga, ka nopirku to zupu, vismaz tagad noteikti man ir 3 mēneši, lai pēc tā 100% neilgotos :D

Sākās iekāpšana uz Deli, viss super, jo brīdī, kad visi pasažieri ir sakāpuši, es redzu, ka man neviens nesēž blakus, vai nav lieliski!!! Tajā brīdī nodomāju, ka kāds tur augšā par to ir parūpējies, lai varu atpūsties... šeit pat katram ir pleds, savs TV, tikai kājas nav kur likt, tiešām labi, ka man nebija blakussēdētāja!!!! Lidmašīna ir liela, 2 ejas, vietas ir izkārtotas 2 vienā pusē + 4 pa vidu + 2 otrā pusē... es sēžu pie loga (vienā no tām 2 vietām), esmu nost no visiem un tajā brīdī esmu laimīga J Lidoju ar to pašu avio līniju ar kuru no Rīgas, līdz ar to jau prātā ironizēju par atkal iekļauto ēdienreizi lidojuma laikā....esmu patīkami pārsteigta! Ir ne tikai salīdzinoši normāls ēdiens, bet ir pat iespēja izvēlēties...gan dzērienus, gan zivi vai vistu...ir salāti un saldajā kūka ar tēju vai kafiju... ņam, ņammmmmm! Pārējo laiku es gulu kādas 2-3 stundas....

Izkāpjot no Lidmašīnas Deli... pie sevis pasmaidu...jo uzreiz ir jaušams, ka esmu Indijā... lai cik esmu lidojusi- bijusi vairākās lidostās, nebiju vēl redzējusi tik daudz paklāju...te nu tas ir!!! Es esmu priecīga, jo savu lielo bagāžu, kas tika pa tiešu sūtīta uz Deli, saņemu uzreiz un bez redzamiem bojājumiem- tādu tiešām nebija arī ieskatoties bagāžā)... tālāk dodos uz vietu, kur notiek reģistrācija, tas, kas mani patiesi izbrīna: apmēram 50 galdiņi, tādās kā puskabīnēs, pie katra sēž pa vienam inspektors.... visi tie (galdiņi) ir noklāti ar vecām avīzēm!!!!! Vai iedomājieties to skatu, kur jāliek dokumenti.... 

Deli lidostā ir smieklīgi sargi... to te ir vairāk kā saprašanas! Stāv haki krāsas formās, cik saprotu biksēm nav jāsaskan, galvenais, lai krekls, mētelis un berete uz pareizo pusi... neatņemta sastāvdaļa ir ierocis pie sāniem- neesmu nekās lielais speciālists, bet ne tāds automāts, kā filmās... drīzāk, kāda kalašņikova krustojums ar medību bisi... nezinu pat...

Visi cilvēki ļoti skatās uz mani, bet pieļauju, ka tas nav tikai matu krāsas dēļ... tas ir dēļ auguma....stāvot ārā, pēkšņi vairākiem sargiem pēkšņi vajag man paiet garām (šķiet, ka tā viņi mērījās salīdzinot garumu), un tuvojoties viņi bolās.....no sākuma katru reizi satrūkos...jo nevar jau saprast (nopietnas sejas izteiksmes un automāti sānos)...vēlāk tie paši sargi smaidi... no 3 sargiem, kam jāuzrāda dokumenti atrodoties viesu sektorā, pirms iešanas ārā vai uz tualeti 2 vairs neprasa nemaz tos, tikai muļķīgi smaida un krata galvu uz sāniem. Vienam vecajam sargam, asinis sāk straujāk pulsēt- kā bullim asinis acīs saiet, un man garām ejot viņš izmanto visas savas angļu valodas zināšanas: „hello, good morning, thank you” un tas viss tiek lietots vienā teikumā, nevis kā saruna.... :D no sākuma nereaģēju, ar ķieģeļa sejas izteiksmi gāju garām, bet beigās jau gandrīz skaļā balsī sāku smieties!

Kad palicis pavisam maz laika, lai ietu reģistrēties pēdējam lidojumam uz Dharamshalu, pieķeru sevi pie domas, ka smaidu, jo pielīdzinu sevi bruņurupucītim, jo mugursoma man jau otro diennakti ir praktiski visu laiku pielipusi klāt... starp citu pēdējais reiss uz Dharmashalu ir tikai 17/01 11:10.... aaaa, un visu šo laiku, ko pavadīju lidostās es sevi domās ik pa brīdim sabaru, jo domāju, ka varēju taču vairāk laika atvēlēt jogai....būtu elementārāk ielocīties sēdekļos :D 

Vieta, kur dodos ;)

neilgi pirms došanās ceļā...

"Skolotājs māca: "Daudzi cilvēki baidās no laimes. Laimīgam būt nozīmē mainīt daudzus ieradumus un zaudēt savu identitāti." 

Bieži vien labais, kas ar mums noticis, rada nepatiku. Mēs nepieņemam labo- jo tas rada sajūtu, it kā mēs būtu kaut ko Dievam parādā.

Mēs spriežam: "Labāk nebaudīt no laimības kausa, jo mēs cietīsim vēl vairāk, kad tā vairs nebūs pie rokas." 

Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties." "

/ P.Koelju MAKTUB/