No Deli izlidoju uz Dharmshala ar mazu lidmašīnu, izskatījās diezgan nedroša, kaut lidojums bija neilgs, mazliet vairāk tikai par stundu un diena bija skaidra, lai redzētu brīnišķīgus skatus, es aizmigu, jo atkal sēdēju viena, un, lai kādi būtu lidmašīnas krēsli, jebkurā gadījumā tie ir daudz ērtāk nekā lidostas krēsli ;) pamodos tikai, kad bija jākāpj ārā... izkāpu un ar platu muti skatījos apkārt- tik skaisti... tālumā redzami Himalaji, saule cepina, sajutos, kā ziemeļnieks, gribējās nomest kurpes... nu fantastisks laiks ārā... puķītes šur tur redzamas...man ir grūti aprakstīt, kas notika, bet sajūta tāda itkā Tu saproti, ka esi tur, kur ir jābūt, sajūta, ka esi tur bijis.... nu grūti izskaidrot vienk., tāda pārlaimības sajūta pāris sekunžu ilgumā... pati lidosta diezgan katostrafāla, ļoti maziņa un noplukusi...(k.kas līdzīgs mini autoostai, pat nezinu, kam pielīdzināt, kaut kas mazliet atgādina Rīgas tuneļus pirms remonta), bet bagāžu saņēmu 3 min. laikā... esmu priecīga un uzreiz rokos lielajā bagāžā pēc saulesbrillēm... un sirds dauzās, jo ir bail, vai mani satiks no skolas, kāds pārstāvis, un tur jau viņš stāv ar lapiņu, esmu priecīga, viņš uzreiz iedod man klausuli, kur runāju ar savu meistaru/skolotāju... viņa vectēvs slims/vai nomiris (satraukums, un no sākuma grūti iedziļināties sarunā)... vārdsakot, viņš saka, ka mācības sāksies no 19/01... patiesībā esmu pat priecīga, jo gribu vienk. atpūsties...
Patīkami pārsteidza, ka par taxi nebija jāmaksā, jo to apmaksāja skolas pārstāvis, brauciens ilga 30-40 minūtes... brauciens veda visu laiku kalnos...tie, kas mani pazīst, zina cik es mēdzu būt bailīga... tajā brīdī es ļoti nopriecājos, ka sēžu aizmugures sēdeklī, jo, ja es sēdētu priekšā, tad šoferis redzētu, ka brauciena laikā es iedomātas bremzes nospiedu vismaz 100 reizes... nemaz nerunāsim par to, ka ik pa brīdim k.kur iekrampējos un tml.... un vēl nopriecājos, ka man ir saulesbrilles, jo man liekas, ka manas acis ar šausmām/šaubām skatījos visu laiku uz mūsu pretimbraucējiem, gājējiem u.t.t. Vai Tu spēj iedomāties nenormālus kalnus, bez norobežojuma, ļoti šaurus ceļus, bez atdalošajām līnijām... akmens krāvumus, kas nav norobežoti.... vēl pa vidu tam visam draiskulīgi pērtiķi ar sarkanām pakaļiņām (starp citu, kaķus es neesmu te vēl redzējusi, bet pērtiķi īpaši uz ceļa bija ļoti daudz)...ja LV uz ceļiem mēdz būt notriekti kaķi, tad te tie bija pērtiķi.... es tik ļoti lūdzu Dievu, lai es nokļūtu līdz skolai, un tik nenormāli biju iekrampējusies savās drēbēs, ka man rokas nekustējās, lai izvilktu fočiku... skati amaizing....brīnišķīgi... Protams, vēl pa vidu bija arī pāris zirgi, ēzeļi un gotiņas... ;) Patiesībā diezgan dīvains skats, ka arī šādi dzīvnieki iet klāt lielajiem kontēneriem/izgāztuvēm un meklē tur pārtiku...nez ko viņi tur atrod?! Aaaa, stūre viņiem ir otrā pusē, tāpat, kā UK , brauc viņi patiesībā pa kuru joslu grib, viss tiek panāks aktīvi pīpinot....man vienk .mati cēlās gaisā, bet tas bija vakardiena, šodien jau jūtos ļoti labi (un atkal braucu ar taxi)! Un man tas vairs netraucē...un, kā viņi manierē- augstākā pilotāža...es nezinu, kā var samainīties mašīnas ar 2 cm lieliem attālumiem, un pat nelāmties un tml. LV šoferi par daudz satraucas.... atbraucot līdz skolai, es sapratu, ka, lūk, arī mans psihologs (esot LV, likās, ka ir nepieciešama speciālista palīdzība, jo braukšana- īpaši intensīvā satiksmē man radīja nereālu stresu, kas traucēja gan man, gan šoferim) , lai es LV patiešām vairs nebaidītos no šoferiem, man liekas, ka tur pat vistrakākais šoferis liksies diezgan normāls... :D un līdz ar to arī Bucīts, vairs netiks traumēts ar maniem komentāriem, un neesošo bremžu spiešanu!
Kā jau teicu ielidojot Dharamshalas lidostā, laiks bija fantastisks, nu vismaz 25 grādi, bez vēja...super... atbraucot uz skolu, kas ir diezgan augstu kalnos, es biju pārsteigta, cik ļoti atšķiras laiks, bija un ir auksts, drēgns temperatūra vakardien bija kādi 10 grādi, šodien mazāk, pa nakti kādi 0 līdz 5 grādi... diezgan auksts, es pat teiktu ļoti auksts... bet iekšā telpās ir nereāli auksts...jo izrādās šeit nekur nav centrālās apkures!!!! Vakardien un šodien es izlēmu palikt viesnīcā, kuras ēkā atrodas arī mana skola, jo uz sitiena jau grūti k.ko saprast un meklēt! Man pie viesnīcas skraida vāverītes, putni skaisti dzied...un necik tālu nav jāmeklē arī ēzelīši :D
Šeit visapkārt ir burvīgi skati, mani- pilsētu no vienas puses ieskauj kalni un no otras Himalaju virsotnes... ir tā, ka grūti ir novērst acis... bildes, ko pirms tam atradu netā pat uz pusi nelīdzinās realitātei, iespējams, ka Te nav bijis neviens aizrautīgs fotogrāfs, kurš būtu publicējis bildes... Mans viesnīcas numuriņš, kurš es saprotu ir augstas klases ir lielisks: man te nav mazo dzīvnieciņu (iespējams, ka visi nosaluši), ir tualete un duša pašai sava... tā, kā šeit ir ļoti auksts, tad dušā iešana ir ļoti ekstrēms pasākums.... nu, piemēram, šorīt... attaisu krānu, ūdens karsts- super... sāku mazgāties, salieku šampūnu matos.... un viss sāk tecēt ledus auksts ūdens....a variantu vairāk nav, bet tas būtu sīkums, ja būtu tikai jāizskalo mati... iedomājies- manos blondajos matos- nav variantu iztikt bez balzāma, tad nu man vēl tas bija jāieliek un jāizmazgā... es pie sevis tikai visu laiku saku: „nu tas ir piii, nu tas ir piiiiiii” un, beigās nonācu pie atklāsmes... man ir fantastiska iespēja rūpēties par ādas tvirtumu, jo labprātīgi es nekad nebūtu gājusi aukstā ūdens dušā... runā, ka ja matus mazgā aukstā ūdenī tie paliek vēl spīdīgāki :D ceru, ka nākamreiz man ar dušu veiksies labāk, jo tas bija konkrēts piiiiiiiii : D, bet viss, kas notiek notiek uz labu :D :D :D melnais humoriņš. Un par aukstumu istabiņā es arī nebēdāju, kā teica Zancis- ilgāk būsi jauna, uz ko es vakardien atbildēju- galvenais ir no rīta pamosties :D
Man ir baigais čē – pē... kā jau ikvienam no mums ir gadījies- var aizmirst k.ko ļoti svarīgu pakošanās laikā... tad nu es piemēram aizmirsu, vadus, gan no fočika, gan no kameras (nevaru ielādēt datorā bildes), tā, kā līdzi man ir vecais laptops, es nevaru ielikt arī karti lasītājā... jo tāda nav... bet ir viena laba ziņa, vienu bildi man izdevās iegūt ar manas viesnīcas istabiņas izskatu.... garš stāsts, par to turpinājumā (izklausās labi), bet vārdsakot manai jaunajai paziņai- meitenei no Slovākijas laptops lasa kartes, bet viņai ir slikts ineta pieslēgums, tagad saņēmu pa skaipu tikai vienu bildi... un viņa no skaipa ir pazudusi, izskatās, ka sliktā savienojuma dēļ, tāpēc tagad vismaz sirdsmieram un nojausmai pievienošu kaut vai tikai vienu bildīti, lai redzi, ka alā es nedzīvoju :D
Tagad pastāstīšu par saviem jaunajiem paziņām! Šodien iepazinos ar vienu sievieti no Kanādas, kas dzīvo šeit pat viesnīcā, viņa kā jau cilvēki no tās puses ļooooooti apaļīga, gadus grūti noteikt kādi 30-40... rižiem matiem... komunikabla, bet tas viss nedaudz mākslīgi... viņa atbrauca pie mana skolotāja, lai mācītos tikai priekš sevis nedaudz teorētiski par ajūrvēdu, kā ieviest to savā dzīvē, viņas mācības šeit beigsies sestdien, kopumā viņa te bija tikai pāris nedēļas, tagad viņa brauks paceļot mazliet- 2 nedēļas pa centrālo Indiju. Es ļoti priecājos, ka iepazinos ar viņu, jo viņa ar mani pēc tam devās uz pilsētas centru, tas nav tālu- 15- min. gājiens (2km), vakardien, kad biju viena braucu ar tuk, tuk (jo ceļš ir kalnains, un vakardien bija bail no mašīnām, loģiski, ka ietves te nav) ar tuk tuk, tas prieks maksā 40 sant. Šodien ar kanādieti braucām ar taxi, jo viņai tas likās daudz komfortablāks, šis brauciens ar taxi maksāja 1ls, ko dalījām uz pusēm... pilsētā mērķis bija paēst pusdienas, samainīt valūtu un iepazīties ar meiteni no Slovākijas, ar kuru kopā mācīšos. Amerikānietei lūdzu, lai viņa man parāda vietu, kur tai vislabāk garšo, un, lai iesaka k.ko, jo šis bija mans pirmais ēdiens- indiešu ēdiens (vakardien ēdu tikai banānus un šokolādi, neuzdrošinājos neko pamēģināt)... vieta bija ļoti tīra, ēdiens bija ļoti ass, un patiesībā diezgan dārgi, par rīsiem- ar veģetāro mērci + dažiem mīklā ceptiem puķkāpostiem samaksāju 2,50ls. Laikā, kad bija atnests ēdiens atnāca slovāku meitene Matja kopā ar puisi Geito, kurš ir no Zviedrijas. Viņi paskatījās ēdienkarti un pateica, ka cenas ir nesamērīgas un, ka viņi būs citā vietā, lai mēs atnākam, kad pabeigsim pusdienot (šeit arī es ieraudzīju būtisku atšķirību starp Kanādu un Čehiju, Latviju, mums tomēr ir svarīgas cenas, kāpēc par to pašu kvalitāti maksāt dārgāk) ;) Matja šeit ieradās, lai mācītos kopā ar mani pie skolotāja Dr.Arun, viņa ieradās jau brīvdienās līdz ar to jau ir sapratusi, kur labāk ēst, un, kas un kā... šodien Matja savā viesnīcas kafejnīcā iepazinās ar zviedru puisi Geito, kas šeit Indijā dzīvo jau no Septembra (braukā apkārt ilgu laiku pavadīja Nepālā...tagad pāris nedēļas dzīvo šeit Dharamshalā), Indijā viņš būs līdz februāra beigām, neesmu droša cik ilgi šeit konkrētajā vietā.
Es patiesi priecājos, kad iepazinos ar Matju, jo pirms tam es zināju, ka viņa te mācīsies, un domāju, kāda viņa būs...cepuri nost... man liekas, es vēl nekad neesmu satikusi tik gaišu cilvēku, viņai piemīt tas, ko sauc par harizmu, ļoti patīkama meitene, nav ne smuka, ne nesmuka, vienk. ļoti gaiša un interesanta, viņai ir lielisks humors un patiesi liels optimisms....viņai 31 gads. Es uzreiz sapratu, ka mēs sapratīsimies, jo abām ir līdzīgas intereses...ne tikai mācības vieno, bet ir tā, ka arī viņa grib nodarboties padziļināti ar jogu, arī viņa grib redzēt pēc iespējas vairāk... tāpēc mums abām ir būtiski nedzīvot izšķērdīgi, bet ietaupīto naudu labāk izlietot brīvajā laikā pabraukājot un apskatot vietas... Es zinu, ka izklausīsies dīvaini, bet man ir ļoti laba priekšnaujauta par cilvēku... veselais saprāts saka, neesi tik pārliecināta, Tu viņu nepazīsti un bla bla bla, bet mana intuīcija saka, ka viņa ir lieliska, un es jūtu, ka varu viņai uzticēties...es zinu, ka ir jāklausa savas iekšējās sajūtas... galu galā ne jau naudas maku mēs dalām :D
Zviedrs Geito ir ļoti interesants, patiesībā, kad ieraudzīju viņu un Matju, es domāju, ka viņi ir pāris, jo sapratās no pusvārda, viņš ir vienk. komunikabls... viņš ir tāds kā mini guru Indijas ielu dzīvē... pasaka man un Matju, ko labāk ēst, ko nē... pie kā pirkt pie kā neko nepirkt... kas ir dārgi, kas ir normāli... nu tā k.kā! Rītdien viņš mums parādīs, kur var nopirkt labu sildītāju pa 5Ls :D
Vakariņās bijām ļoti jaukā vietā, kas ir viesnīcā, kurā dzīvo Matja, cenām ir liela atšķirība, tur var dzert garšīgu tēju pa 10 sant. ar citronu un ingveru vai vēl dažādas...tējas podiņš (1l) maksā 45sant. tostermaizes 2 grauzdētas bez nekā 10 santīmi, ar džemu vai sviestu 25 sant. (pusdienu tēja maksāja 50 sant. mazā tase)... Matja tur ēda lielu zupas šķīvi 40 sant.... bet pats galvenais tur bija ļoti omulīgi, tur bija vairāki lieli sildītāji, cilvēki pārsvarā ārzemnieki (baltie vai japāņi)... nu k.kā civilizēts tas pasākums. Biju Matjas istabiņa – tā ir mazāka nekā man, bet atkal, tā ir omulīga un uz pusi lētāka (2,5Ls nakts), tikai internets tur štruntīgs, bet atrodas tieši pilsētiņā... tā nu es nolēmu, ka rītdien pēc skolas pārvākšos uz viņas viesnīcu, protams, atsevišķā istabā... Patiesībā, tas būs jauki, jo tur jau tā pilsētiņas dzīve notiek, un līdz skolai būs 15min pastaiga, kas nāks tikai pa labu + tam visam man taču būs viņa kā ceļa biedrs...
Rītdien man būs liela diena- pirmā skolas diena, un vēl pārvākšanās... Es domāju, ka man patiks te mācīties... Kanādiete(aizmirsu viņas vārdu, laikam Džeimija) ļoti labi izsakās par iegūtajām zinībām, un mācību metodi...Matja jau satika skolotāju uz 2 lekcijām un ir ļoti apmierināta, viņš jau iedeva pirmo grāmatu (man rītdien arī tāda tiks iedota),šodien to apskatīju- tajā ir vismaz 1000 dažādi augi, mums ir jāiemācas to nosaukumi: latīņu, angļu un indiešu valodā (lai var nopirkt) un, protams, katrai savā dzimtajā valodā, plus jāzina to pielietojums, šobrīd man tas izklausās pēc neiespējamās misijas... bet man jau patīk izaicinājumi ;) cik sapratu, katras 2 nedēļas būs tests/eksāmens... nice ;)
Dikti daudz sarakstīju, bet te tik daudz, kas notiek, te viss man ir jauns un gribas par visu pastāstīt ;) Kad dzīvošu ar Matju vienā viesnīcā tikšu pie bildēm(nopirkšu flash atmiņas karti, ar ko pārnest bildes no viņas datora uz manu), un ceru, ka izdosies tās ievietot netā, kas tur ir lēns, bet iespējams, ka rītdien tas būs ātrāks... un vēl, es varu izmantot atsevišķi arī internetu šeit viesnīcā,kas maksā 30 sant.stundā (šeit, tas ir ļoti labs).
Drīzumā k.ko uzrakstīšu atkal, tagad man ir pirksti piesaluši pie klaviatūras :D vajag tos atkausēt!
Mīļie, es ļoti gaidu komentārus/ziņas no Jums, arī man interesē Jūsu viedoklis un jaunumi, kas ar Jums notiek šajā laikā :)
Man pietrūkst māju, bet arī Indijas noslēpumus vēlos atklāt, pietrūkst Buciņa un Mediņa un 52.dzīvokļa iemītnieku :) Vakardien, kad bija tik auksti, kad nezināju, kā aizmigt, domāju, ka būtu tik forši, ja mazais Mediņš, tagad man pieglaustos klāt ar savu silto kažociņu, Bucim to šodien teicu pa telefonu, bet viņš tikai smejoties teica, ka diez vai mūsu VIP kundziņš tādā vietā uzturētos, čalīts noteikti jau būtu atradis veidu, kā ielēkt atpakaļ lidmašīnā!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru