...lidojums... lidmašīnas...

15/01... Tā... esmu Rīgas lidostā, eju jau uz geitiem, vēl tikai drošības dienestam jāiziet cauri. Drošības dienests, no sākuma nesaka, kas par lietu, lūdz atvērt somu, krāmējās k.ko pa tām... man viņa bija pārbāzta... nu viss ir izjaukts.... Tu pat nespēj iedomāties, ko tie atrada – plaķenes, jā jā jā... lielās metāla plaķenes :D es nebiju vienīgā, kas smējās :D (tā bija Buciņa mugursoma) Protams, somu atpakaļ vairs nevarēju salikt, bet es jau biju nodrošinājusies ar auduma maisiņu...tad nu k.kā visu apmēram saliku... Lidojums uz Maskavu ir ar Airflot, paskatos biļetēs un redzu, ka iekļautas vakariņas...domāju.... o forši.... nu, jā.... es nezinu, kā savādāk to varētu dēvēt, bet vakariņas tās noteikti nebija ... 1 trīstūrmaizīte ar k.ko līdzīgu šķiņķim pa vidu + salātu lapa ... patiesībā, tas ir sīkums, jo Gunča mamma ir jau parūpējusies par mani un iepakojusi somā karbonādes... :D Es sēžu ērtā vietā, par to liels paldies Rīgas lidostas chek in aģentam, jo viņš īpaši pajautāja, vai vēlos, lai kājām būtu vieta :D 

15/01 ap pusnakti ielidoju Maskavā... man tranzīta zonā būs jāpavada līdz pat nākamās dienas 15:00... diezgan ilgs laiks....bet es esmu ļoti optimistiski noskaņota... tiek noteikts galvenais mērķis: kādā no uzgaidāmajiem termināliem atrast kontaktligzdu, lai varu skatīties filmas... tā nu sākas mani klejojumi.... Maskavas 3 termināls ir milzīgs.... sāku no sākuma... A, B... C geiti...visur diezgan daudz cilvēki un kustība... jo tālāk eju, jo cilvēku āda paliek tumšāka... un geiti tukšāki... uzreiz skaidrs, ka tuvojos savam izlidošanas geitam uz Deli, bet atrodu kādu normālu uzgaidāmo vietu k.kur pa vidu visiem geitiem... un esmu tur vienīgā, līdzās vēl tikai vien kafejnīca un duty free parfimērijas veikals (no kura visu laiku skan Ziemassvētku dziesmas)... bet ir ok, un protams, tur es apmetos, jo ieraugu ne tikai vienu, bet veselas 4 kontaktligzdas... es laimīga iekārtojos....bet nekas nedarbojas, jautāju lidostas darbiniekiem, bet tiem ir vienalga, tikai norausta plecus, tā nu es šai lietai atmetu ar roku.... Pagulēt īsti nevaru, jo nav ērti, kaut arī ir miers un klusums... vēl atskāru, ka lidostā ir nenormāli sauss gaiss... es nezinu, kā es Londonā varēju strādāt lidostā, jo tas ir briesmīgi.... man viss deguns sāp, kakls sauss.... deguna sieniņas ir tik sausas, ka pat asiņo...k.kāds svietsssss... tāpēc arī patiesībā nebija īsti variantu uz gulēšanu.... kaut kā 2 reizes pa stundai aizmigu... lielu sarūgtinājumu nejūtu, jo zinu, ka man patīk gulēt lidmašīnā un lidojums no Maskavas uz Deli ir mazliet vairāk kā 5h ilgs! Beidzot!!!!

Līdz iekāpšanai palikusi vairs tikai viena stunda! Tad nu man pēdējā brīža gudrā doma: vajag SOĻANKU... kā es tā esot Krievijā neapēdīšu soļanku....es taču 3 mēnešus par to vien domātu!!! Dodos uz vietu, ko sauc restorāns...brīdī, kad atnesa zupu, ja tā bija zupa.... es gandrīz nokritu no krēsla.... es patiešām neesmu ēdusi- pagaršojusi- pasmaržojusi k.ko briesmīgāku...tās sastāvs ir ļoti apšaubāms: k.kādas izcelsmes gaļa, kāposti, olīve un k.kādi zaļi mēsliņi, ko redzēju pirmo reizi.... tas viss iesaiņots mazā plastmasas trauciņā...un izmaksāja, kādi 5 vai 6 eiro... Patiesībā esmu priecīga, ka nopirku to zupu, vismaz tagad noteikti man ir 3 mēneši, lai pēc tā 100% neilgotos :D

Sākās iekāpšana uz Deli, viss super, jo brīdī, kad visi pasažieri ir sakāpuši, es redzu, ka man neviens nesēž blakus, vai nav lieliski!!! Tajā brīdī nodomāju, ka kāds tur augšā par to ir parūpējies, lai varu atpūsties... šeit pat katram ir pleds, savs TV, tikai kājas nav kur likt, tiešām labi, ka man nebija blakussēdētāja!!!! Lidmašīna ir liela, 2 ejas, vietas ir izkārtotas 2 vienā pusē + 4 pa vidu + 2 otrā pusē... es sēžu pie loga (vienā no tām 2 vietām), esmu nost no visiem un tajā brīdī esmu laimīga J Lidoju ar to pašu avio līniju ar kuru no Rīgas, līdz ar to jau prātā ironizēju par atkal iekļauto ēdienreizi lidojuma laikā....esmu patīkami pārsteigta! Ir ne tikai salīdzinoši normāls ēdiens, bet ir pat iespēja izvēlēties...gan dzērienus, gan zivi vai vistu...ir salāti un saldajā kūka ar tēju vai kafiju... ņam, ņammmmmm! Pārējo laiku es gulu kādas 2-3 stundas....

Izkāpjot no Lidmašīnas Deli... pie sevis pasmaidu...jo uzreiz ir jaušams, ka esmu Indijā... lai cik esmu lidojusi- bijusi vairākās lidostās, nebiju vēl redzējusi tik daudz paklāju...te nu tas ir!!! Es esmu priecīga, jo savu lielo bagāžu, kas tika pa tiešu sūtīta uz Deli, saņemu uzreiz un bez redzamiem bojājumiem- tādu tiešām nebija arī ieskatoties bagāžā)... tālāk dodos uz vietu, kur notiek reģistrācija, tas, kas mani patiesi izbrīna: apmēram 50 galdiņi, tādās kā puskabīnēs, pie katra sēž pa vienam inspektors.... visi tie (galdiņi) ir noklāti ar vecām avīzēm!!!!! Vai iedomājieties to skatu, kur jāliek dokumenti.... 

Deli lidostā ir smieklīgi sargi... to te ir vairāk kā saprašanas! Stāv haki krāsas formās, cik saprotu biksēm nav jāsaskan, galvenais, lai krekls, mētelis un berete uz pareizo pusi... neatņemta sastāvdaļa ir ierocis pie sāniem- neesmu nekās lielais speciālists, bet ne tāds automāts, kā filmās... drīzāk, kāda kalašņikova krustojums ar medību bisi... nezinu pat...

Visi cilvēki ļoti skatās uz mani, bet pieļauju, ka tas nav tikai matu krāsas dēļ... tas ir dēļ auguma....stāvot ārā, pēkšņi vairākiem sargiem pēkšņi vajag man paiet garām (šķiet, ka tā viņi mērījās salīdzinot garumu), un tuvojoties viņi bolās.....no sākuma katru reizi satrūkos...jo nevar jau saprast (nopietnas sejas izteiksmes un automāti sānos)...vēlāk tie paši sargi smaidi... no 3 sargiem, kam jāuzrāda dokumenti atrodoties viesu sektorā, pirms iešanas ārā vai uz tualeti 2 vairs neprasa nemaz tos, tikai muļķīgi smaida un krata galvu uz sāniem. Vienam vecajam sargam, asinis sāk straujāk pulsēt- kā bullim asinis acīs saiet, un man garām ejot viņš izmanto visas savas angļu valodas zināšanas: „hello, good morning, thank you” un tas viss tiek lietots vienā teikumā, nevis kā saruna.... :D no sākuma nereaģēju, ar ķieģeļa sejas izteiksmi gāju garām, bet beigās jau gandrīz skaļā balsī sāku smieties!

Kad palicis pavisam maz laika, lai ietu reģistrēties pēdējam lidojumam uz Dharamshalu, pieķeru sevi pie domas, ka smaidu, jo pielīdzinu sevi bruņurupucītim, jo mugursoma man jau otro diennakti ir praktiski visu laiku pielipusi klāt... starp citu pēdējais reiss uz Dharmashalu ir tikai 17/01 11:10.... aaaa, un visu šo laiku, ko pavadīju lidostās es sevi domās ik pa brīdim sabaru, jo domāju, ka varēju taču vairāk laika atvēlēt jogai....būtu elementārāk ielocīties sēdekļos :D