Čau, mīļie J
Piektās dienas rītā, es cēlos agri, lai no rīta ar pašu saulīti dotos izbraukumā ar ziloni J
Es teiktu, ka nosaukums „džungļi” ir pārāk spēcīgi teikts... :D biju iedomājusies, ka visādas čūskiņas karāsies kokā un tml. tā nebija, pa ceļam bijām laimīgi jo sastapām degunradžu ģimenīti, gids teica, ka mums veicas J jo brīvā daba ir brīvā daba nevar zināt, vai sanāks k.ko ieraudzīt vai nē... tad mums rādīja brīvdabas vistas un gaiļus, un brīnijās, kāpēc mēs negribam bildēt :D :D :D ... protams arī mērkaķēni tur bija, un arī par to bija pārsteigts, ka nebildēju- es viņam saku, ka Kathmandu to ir vismaz 1000 reizes vairāk, viņš sāka smieties, jo saprata cik muļķīgi bija rādīt uz dažiem mērkaķīšiem :D sastapām vēl daudzas stirnas... un vēl dažus ragainos... bet neko tādu- super īpašu...
Domāju, ka šajā pasākumā visforšākais bija tas, ka es ceļā devos ar ziloni, šie ziloņi ir skaisti, labi kopti, nav tādi nodzīti, esmu redzējusi bildes ar tiem ziloņiem, kur ir pilsētas gājieni... nu diezgan briesmīgs skats... šie tādi laimīgi... tomēr brīva daba, āda nav nobružāta vai nosvilināta, sapratu, ka katrs zilonis veic 2 tūres dienā... vienu no rīta ap 7:00 un otru pēcpusdienā ap 16:00... bet nedara neko, tad, kad ir dienas svelme J
Kā jau atcerieties, teicu, ka ziloņa saimnieki guļ pie ziloņiem, lūk, bilde, viens no saimniekiem atpūšas...
Fantastiski ziloņi un brauciens man ļoti patika, mēs šķērsojām 2 reizes upi (tas bija pats interesantākais)... tad lauzāmies cauri džungļiem, jo zilonis, jau zina, tikai savus gabarītus, lieki teikt, ka manas garās kājas ne vienu reizi vien sapinās kokos, krūmos... tad matos pa kādas zirnekļu tīklam :D
Tagad esmu salādējusi bildes, un zemākajās bildēs ir redzama daļa no manas džungļu istabiņas...griestiem un viesnīcas teritorijas...
Jau ap 9:00 kāpu autobusā, lai dotos atpakaļ uz Kathmandu J šoreiz brauciena laikā gandrīz negulēju, jo sastapu foršu ģimeni no Zviedrijas, es sēdēju kopā ar ģimenes mammu, vēl bija 2 meitas manā vecumā, vienai no viņām draugs un tētis.
Mēs ar mammu pārsmējāmies no sirds, atcerējāmies visādas smieklīgas lietas no redzētā :D šeit Āzijā kopumā... un protams, nebeidzām šokēties par šoferiem un kalnu ceļiem... šeit arī viss ceļš veda kalnos, bet šie kalni ir savādāki... mani Indijas ir ar sniegu, bet šie ir sausi un izžuvuši, taču visu ceļu, gar logu man gāja upe... pasakaini skaists skats J draugos ielikšu pavisam galeriju, tad varēsiet redzēt J
Atpakaļ ceļā sapratu, ka ir slavenā Holi svētku diena... ja Jūs zināt, kas tā ir par masu spēli... ārprāts... autobusā bija ļoti karsti, taču pēc pirmā spaiņa ar ūdeni, kas tika ieliets man pa logu braucošā autobusā logs visu laiku tika vērts ciet, kad manījām kādu kustību uz ceļa :D man bija aizlieta auss, sāku dzirdēt tikai pēc pāris stundām... :D
Ceļš tiešām bija jautrs... :D
Kad atbraucu biju šokā... pilsētas ielas pustukšas... visi veikali ciet... satiksme minimāla... ja godīgi es tā normāli apmaldījos, jo bija pazuduši visi orientieri... izrādās, ka šajā dienā neviens nestrādā! Tad nu es nodomāju, ka man atkal ir paveicies, jo, ja būtu plānojusi trešdien iepirkties nekas no tā nebūtu sanācis!
Es tā kārtīgi izvairījusies no krāsām autobusa brauciena laikā, maldījos uz viesnīcu, bet te Tev nu bija... apkārt visi, visi krāsaini... no pirmajiem 5 izdevās izvairīties, tad pienāk man maza meitenīte klāt un lūdzas, ka tikai vienu punktiņu uz piere :D nepagāja 10 sek, kad pieskrēja viņas mazā draudzene un kārtīgi ieberzēja sarkano krāsu man vaigos :D no sākuma sarku, ka visi skatās uz mani, bet tad es sapratu, ka viņi neskatās, un, ka patiesībā tā bija tāda ļoti vienojoša sajūta- saplūst ar pūli... turpmākā ceļa garumā, visi, kam nebija slinkums vismaz ar vienu krāsainu pirkstu iebrauca man sejā, es tikai lūdzos, lai saudzē matus, jo krāsas ir ļoti spilgtas un ķīmiskas :D
Man ļoti paveicās, ka dabūju tikai parastās ūdens bumbas uz drēbēm... krāsa tika uz drēbēm, bet kā pūderis, ar melno jaku viss ok, bet balto krekliņu diez vai varēs iztīrīt, rīt nesīšu uz tīrītavu, tad redzēs J bija forša sajūta- sasmērēties un saplūst vienā veselā ar citiem cilvēkiem J
Trešdienas vakarā, kad atkūlos līdz viesnīcai, tā vien sanāca, ka paspēju nomazgāties, aiziet paēst vakariņas, un gaisma pazuda, bija tikai 19:00 vakarā... bet es biju piekususi, un pa tumsu jau grūti k.ko padarīt, zināju, ka elektrība tiks ieslēgta 22:30, es apzinīgi uzliku modinātāju un gāju gulēt... tad pamodos un smuki to izslēdzu, nogulēju līdz nākamā rīta 7:00 J
~ HAPPY HOLI!!! ~
AtbildētDzēst