He, hei, mīļīši sniega putenī :)
Nav jau tā, ka slinkoju.... grūti apkopot visu notiekošo ikdienu ;) Visu laiku k.kas notiek... šobrīd mazliet grūti koncentrēties... pirms braucu uz Nepālu domāju, ka tur saņemšu spēkus, un atgriežoties laidīšu zibeņus gaisā :D patiesībā... mazliet savādāk sanāca... kamēr iebraucu atpakaļ ikdienas steigā pagāja nedēļa... un patiesībā... es tik šodien, kad biju bankā sapratu, ka jau ir pagājušas 10 dienas, kopš esmu atgriezusies Indijā... sapratu, jo puisis bankā, kas iepriekš tik laipni samainīja visu naudu 100 rūpiju banknotēs teica: „kur Tu biji pazudusi, es gaidīju Tevi no 9.marta :D”, kā reiz blakus stāvēja sieviete no Īrijas, kas ir mūks tagad... sāka smieties sakot: „vot tā ir mīlestība gaidīt 10 dienas,lai redzētu 3 minūtes :D”
Nu, jā... k.kā skrien tas laiks... tas nozīmē, ka drīz būšu mājās :) un es būšu ļoti priecīga visus satikt... domāju, ka tā ir taisnība, ka saka, ka Indija maina cilvēku...ne jau tādā nozīmē...ka pirms tam es nebūtu bijusi priecīga kādu satikt :D bet šodien runāju ar draudzeni Lisseti, es sapratu, ka ir būtiski mainījušies dažādi sīkie uzskati... piemēram... tagad ejot pa ielu maz kas var pārsteigt... ir šis tas, bet arvien grūtāk to saskatīt... ir lietas, jo redzēju pirmajās nedēļās un vārda tiešā nozīmē man „žoklis” atkārās... tagad paskatos un pasmaidu, vai pat nepiefiksēju vairāk skatienu... Lisseta nopirka biļetes atpakaļ uz Holandi, viņa dosies 11/04, pavisam mazliet pirms manis, kas priecē, jo viņas kompāniju es ļoti izbaudu :)
Vispār šīs pāris dienas ir bijis liels pārdomu laiks... par dzīvi kā tādu... ne tik daudz tādu notikumu par ko pastāstīt... es aizdomājos par pāris lietām, piemēram: Mans ajūrvēdas skolotājs Dr.Arun teica: „kad Jūs pēdējo reizi esiet veikuši tādu fizisko aktivitāti, kad vaigi sarkani un piere slapja kā bērnībā...” pēc šīs frāzes nepagāja pat 1 vai 2 dienas, kad mana mīļā krustmāte Ingiņa man rakstīja (ceru, ka Inguci, nedusmojies, ka mazu daļiņu dalos blogā! ) „vakar abi ar dēliņu gājām pie namiņa sniegu panēsāt... Dāvids ar savu lāpstiņu, es ar savu :)... nesām no pagalma prom pāri ceļam sniegu :)... sniegs jau tāds čagans, slapjš un arī diezgan smags.. mazais darbojās sārtiem vaigiem un turēja līdzi visu laiku... „ nu redz saņemot atkārtotu vēstījumu par sārtajiem vaigiem.. tas nevar būt nekas cits kā atkal domu spēks... un vispār tas liek aizdomāties :) varbūt arī TEV?!
Es domāju, ka Indija atver prātu plašāku :) man noteikti, nevarētu teikt, ka pirms tam tas bija dikti šaurs, bet šaurāks noteikti ;)
Tā nu es te baudu ikdienu... sanāca diez gan daudz salikt draugos bildes par ikdienu :) redziet, ka baudu gardus augļus, sauļojos uz sava balkoniņa :D patiesībā tas ir diezgan jautrs pasākums, jo pirmajā dienā, kad izlikos uz balkoniņa, no pretējo māju jumtiem savācās normāls skatītāju pulciņš...bet es uzliku austiņas ar foršu mūziku, aiztaisīju acis un smaidīju saulītei... un redz nākamajā dienā šie cilvēki vairs nepievērsa uzmanību... lieta tāda, ka tādos īsos šortiņos, vai mazā krekliņā labākajā gadījumā kāds vīrs redz savu sievu guļamistabā :D noteikti uz ielas nē :D Tāpēc droši varu teikt, ka karstumu, kas ir pa dienu es patiesi to baudu tikai uz balkona, jo visur citur es esmu sakarsusi līdz trakumam, jo staigāju garās biksēs :D Droši vien variet iedomāties, kā tas ir, kad ārā kādi + 30 :D un vēja nav :D
Šodien izdarīju vienu interesantu lietu :D atkal atsaukšos uz galeriju draugiem.lv :D lai visiem mati neceļas stāvus varu pateikt tikai vienu, šis nav mans pirmais tetovējums, un vieta, kur taisīju iepriekšējo (Latvijā) nebija nedz sliktāka, nedz labāka ;) man ļoti patika, gan telpa, gan meistars, gan rezultāts. Viss bija tik sterili cik vien var būt... domāju, ka šī ir vistīrākā vieta, ko esmu redzējusi Indijā... starp citu mans tetovētājs izrādās ir arī mūziķis ;) protams, ka nopirku arī viņa CD un ir arī personiskais autogrāfs...
Patiesībā te pat nav runa par to patīk, vai nepatīk... man vienk.patīk, ka cilvēks ir interesants, ka attīstās... domā, darās... nesēž- bet rīkojas... domāju, ka šim cilvēkam rodošās enerģijas netrūkst...
Par tetovējuma tekstu... tam nav visiem jāpatīk, katram savs ;) esmu šeit ieguvusi pāris atziņas, un šī ir mana- tā spēcīgākā audziņa...ir cilvēki, kas vienk. nesaprot tā nozīmi- šobrīd... laikam tieši tāpēc tas teksts ir uz mana ķermeņa nevis uz viņu ;)
Droši vien atcerieties, ka k.kad agrāk rakstīju par celtniecību, kas norit tepat manā viesnīcas apakšējā stāvā... no sākuma būvēja tieši zem viesnīciņas, tagad mazliet trajektorijas maiņa :D mazliet pa kreisi... nu gluži tik īsā laikā, kā minēja viesnīcas īpašnieks Ramsiks nesanāks... man liekas, ka teica, ka būs gatava 2-3 nedēļās... taču... esmu vairāk, kā droša, ka visu pabeigs, kamēr esmu šeit... jo bija tukša vieta, zemāk bilde, kas uzņemta 28/02...
Šodien ir 19/03... tātad 3 nedēļas... šodienas bilde...
Šobrīd esmu uz finiša taisnes, kad tik daudz kas jāpadara un jāpaspēj ;) Tāpēc nedusmojieties, ja uz pāris dienām pazūdu ;) Man ļoti patīk komunicēt, vienk. reizēm nesanāk visam laiks, laiks- lai koncentrētos un saliktu domu kopā ;)
Neskumstiet, ka šodien putina, rīt atkal būs saulīte ;)
Lai skaista nedēļa ;)
Šodien, kā reize, lasīju kādu asprātību: Ja cilvēki aiz tavas muguras kaut ko par tevi runā, tas nozīmē tikai to, ka tu esi viņiem pāris soļus priekšā.
AtbildētDzēstNovēlu absolūtu koncentrāciju atlikušajām mācībām___
:D tās mācības jau idejiski, gan jau atradīšu brīdi, kā visu savienot un redzēt vēl neredzēto ;)
DzēstAizmirsu piemetināt, ka tetovētāja skaņdarbi ir kolosāli. manuprāt :)
AtbildētDzēstUn - arī tetovējums ir kolosāls - gan idejas, gan izpildījuma ziņā.
VISS IR VIENS___
Paldies, man patiess prieks!
Dzēst