Hei!!!!!!!!!!
Dzīve vēl joprojām ir skaista ;) Saņemot vēstules pēc iepriekšējā bloga ieraksta publicēšanas, sapratu, ka daudzi tika dziļi iespaidoti... piemēram, mana burvīgā mammīte man nākamajā dienā sarakstīja uz visiem iespējamajiem portāliem vēstules, lai atsaucos, ka esmu dzīva :D Ja godīgi es tā smējos, jo pēc šīm vēstulēm likās, ka esmu pazudusi vismaz nedēļu, nevis pāris stundas, kopš ziņas publicēšanas blogā :D
Viss ir kārtībā, tās bija tikai manas pārdomas par lietām, kas šeit notiek ;) tagad iepriekš rakstītais ir sagremots un noglabāts arī manā zinību plauktiņā...vairs par to nedomāju!
Ja godīgi, es biju pat ļoti pārsteigta, ka tik daudzi cilvēki man rakstīja, un vēl vairāk es biju pārsteigta, kad saņēmu vēstules ar tekstu: Nu tad beidzot, tu parādi kāda ir tā Indija... ja godīgi man nebija ko atbildēt...jo mana Indija ir skaista.
Es visu nedēļu par to domāju, un domāju, vai ir jēga rakstīt, jo tā vien liekas, ka cilvēkiem patīk k.kāds negatīvisms. Ja es gribētu es varētu uzrakstīt vēl vienu blogu par lietām, kas mani šokē un nav saprotamas, bet, manuprāt, tā ir tik ļoti maza un nebūtiska daļa, ka pa lielam, tas viss uz kopējā fona nobāl.
Skaidrs, ka šeit nav kūrorts, bet te ir tik daudz labas lietas, kuras mūsu attīstītās valstis ir pazaudējušas. Piemēram, kad eju pa ielu, pat, ja man ir slikts noskaņojums, pēc brīža tas ir labs, jo noteikti ir kāds, kas Tevi sveicina un smaida. Tik vienkāršas lietas... bet pamēģiniet Jūs paši rīt vai parīt iet pa ielu, kur ejiet katru dienu un sveicināt pilnīgi nepazīstamus cilvēkus un smaidīt...nu diez vai viņu reakcija būs tāda pati, es noteikti veikšu šo testu, kad būšu Latvijā.
Ir jau vēl daudz lietas, ko es šeit novērtēju... kaut vai ikdienišķas sarunas ar interesantiem cilvēkiem, nav jābūt draugiem, lai vienk. kafejnīcā aprunātos par to cik diena ir skaista, Latvijā, ja kāds ar mani sāktu runāt, es noteikti sāktu domāt...tā laikam viņam k.ko vajag, te tas liekas normāli. Ceru, ka atagd tā vairs neskatīšos arī Latvijā uz cilvēkiem J būšu vairāk atvērta! Labi, pietiek par to, es tagad esmu pateikusi savu viedokli, un varu to atlaist.
Pēdējās dienas laiks it kā no vienas puses skrien, bet no otras velkas... tagad sēžu un domāju, o la lā... vai tas var būt, ka ir pagājušas tik daudz nedēļas, ka tieši pēc nedēļas jau būšu mājās?!
Paši variet iedomāties, kā nākas iespringt skolā pirms viss padarīts...man tagad arī ir apmēram tāda situācija... vakardien skolā pabeidzām visas mācības, nākamnedēļ būs tikai atkārtošana, bet es vēl neesmu pabeigusi savu kursa darbu, tad nu, lūk, uz to man arī ir jāiespringst! Drīz man būs izlaidums, ja tā var apzīmēt kursu beigšanu, mamma gan dikti satraucās par manu izlaiduma kleitu :D es nē, jo tas tāds sīkums!
Vakardien nopirku arī autobusa biļeti... izbraukšu no šejienes piektdien...tad visu nakti pavadīšu autobusā, tad sestdien Delhi būšu no 06:00...izlēmu, ka visu laiku atradīšos lidostā, jo ar 50-60kg nav prātīgi vazāties apkārt pa lielu pilsētu :D mana lidmašīna ir tikai naktī no sestdienas un uz svētdienu... vēl pārbaudīšu, bet šķiet, ka tā izlido 04:00 no rīta... Latvijā būšu svētdien ap 12:00 dienā ;)
Tagad jāsāk būs krāmēt čemodāni J nauda visa ir iztērēta, varu ar mierīgu sirdi braukt mājās. Tagad tik iedomājos par to, kā būs mājās, ko Jūs sagaidiet... ceru, ka nelikšu Jums vilties...un tikai nesakiet, ka gaidiet Santa Klausu... :D gribētos jau visiem, visiem k.ko atvest...bet tās robežas ir ierobežotas!
Šī nedēļa bija forša, iepriekš blogā rakstīju, ka otrdien biju ar Matju, Pankaču un Dr.Arunu uz augu dārzu....tas augu dārzs bija labs ar to, ka es sapratu, ko viņš runā, nebija tāda sajūta it kā runātu par ko absolūti nesaprotamu J tas priecē, acīmredzot progress ar augiem arī ir noticis. Es biju gaidījusi, ka būs k.kā krāsaināk...bet nebija, mums ļāva skatīt tikai paraugus no augiem... tātad pa vienam/diviem... daži bija tikai kaltētā veidā...nu teiksim tā- tiešām mācību ekskursija!
Šajā otrdienā visvairāk sajūsminājos par mana pasniedzēja mājām... wow... es biju ļoti pārsteigta... viņš dzīvo pilī :D nu labi, pils nē... bet mājai šobrīd noris remonta darbi...un, kad viss būs pabeigts...cepuri nost. Mājai ir trīs stāvi, plus tam visam uz jumta ir fantastika vieta, kur vērot dabu... viņš dzīvo lejas Dharamshalā, katru dienu uz darbu brauc ar moci, un ceļā pavada 1h ... tur, kur viņš dzīvo ir tik karsts (tas ir lejā no kalniem), tur ir tīrs gaiss, jo nav komerciāla vieta... zaļa zālīte un vispār fantastiski...man ļoti patika...
Man liekas, ka viņa māja ir visskaistākā kādu esmu redzējusi Indijā... istabās griesti ir tik skaisti... zemāk bilde...
Vispār izskatās, ka viņa māju būtu remontējušo eiropieši, nevis indieši, jo sienas ir neitrālās krāsās, viss ļoti akurāti un glīti, nevis indiešu stilā :D Viņam pat bija iebūvējamā virtuve, nosūcējs un tādas lietas, ka Indijā nekur neesmu redzējusi... ļoti skaista flīzes...ar dekora elementiem... tiešām biju ļoti pārsteigta!
Mājās iepazināmies ar viņa vectēvu (mammas tēti), viņa mammu un māsu, tētis no rīta atradās darbā, bet viņu mēs satikām vakarā. Ziniet, man ļoti patika šī ģimene, viņi visi bija ļoti laimīgi, draudzīgi un izstaroja milzīgu gaismas vilni J patiesi skaisti cilvēki ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses... un vectēvs, tik simpātisks :D kad bildējāmies viņa lika aizskriet māsai pakaļ viņa hūtei, lai neredz, ka maz mati :D Bildē, es, Matja, Aruna māsa un vectēvs.
Vispār mūs uzņēma patiesi sirsnīgi, un, kad viņi teica, ka mēs esam ģimene, es domāju, ka patiesi tā arī tas tika domāts. Mamma nerunāja angliski, bet tam nav nozīmes, tāpat visu var saprast, un viņas ciešais apskāviens vai buča uz vaiga, tā izteica visu.
Ja, Jūs zinātu cik garda mums bija maltīte, un viss bija bez asajām garšvielām, jo es teicu, ka es neēdu asu, un Matja arī nē... viss bija tik gardi... J super!!!! Es teicu, ka, tāpēc manam skolotājam ir tik liels vēders, ja es tur dzīvotu man arī būtu puncis :D
Un man ļoti iepatikās daba visapkārt, un, tad kad jau devāmies ārā es ieraudzīju, cik fantastiski izskatās govs, kad fonā ir banānkoks un Himalaji... bildē es ar viņa mammu. Starp citu bildēs esmu satuntoļota, jo to prasa pieklājība, vēlāk, kad bijām ārpus viņa mājām jaku noņēmu...bet par īsām biksēm nevar būt runas... J
Mums abām ar Matju mamma uzdāvināja sudraba gredzenus...es tiešām k.ko tādu negaidīju... ko es varu teikt, es no tiesas biju patīkami pārsteigta un pateicīga!
Šonedēļ daudz labas lietas ir notikušas, kaut vai ārā man laiks ir fantastisks, vismaz +30 grādi. Tikai mīnus ir tas, ka nav laika sauļoties, visu laiku jādara k.kas, bet gan jau ;) pēdējā laikā vismaz uz pusstundiņu katru dienu pļāpāju ar savu kaimiņieni Silviju no Austrijas, nu forša sieviete!
Vakardien bija Lissetai dzimšanas diena, to atzīmējām ar gardām pusdienām un svaigi spiestu apelsīna sulu... J svinību nebija, jo viņai nepatīk savas dzimšanas dienas. Šodien viņa jau dodas prom, gribas viņu vēl šodien satikt, bet nezinu vai tas ir prātīgi, jo pati zinu, ka, ja izkustēšos no mājas pēc tam nohalturēšu ar mācībām... redzēs, kā beigās sanāks ;) vakardien es viņai uzdevu uzdevumu, kur sarakstījām uz lapas, ko viņa sagaida no šī gada, un kā viens no plāna mērķiem bija satikt mani, man šķiet, ka tas noteikti notiks J tā, kā nav nozīmes vēlreiz atvadīties, jo „drīz” jau atkal tiksimies ;)
Bučas un, lai Jums skaistas Lieldienas J
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru